Ārstēt ar placebo – veselīgāk 0
– Zinātniekiem vajadzētu vairāk pētīt placebo efektu. Tad, iespējams, nākotnē vismaz trešdaļu cilvēku varētu ārstēt bez zālēm. Piemēram, ir atklāts, ka antidepresanti palīdz apmēram trešdaļā gadījumu un tikpat arī placebo, tādēļ, lai izvairītos no zāļu izraisītām blaknēm, labāk būtu izmantot placebo, – teic Vija Zaiga Kluša. – Ja es būtu praktizējoša ārste, sākumā ārstētu tikai ar psihoterapeitisku pieeju vai ļoti minimālu medikamenta devu, kas būtu tuva placebo, lai novērotu organisma reakciju. Tas būtu racionālāk un saudzējošāk. Manuprāt, ārsts nedrīkstētu slimniekam sacīt: šīs zāles jums būs jādzer visu mūžu. Dažkārt nepieciešama tikai neliela palīdzība, lai atjaunotu organismā izjaukto līdzsvaru. Vairākumā gadījumu medikamentus nevajadzētu lietot ilgāk par divām nedēļām. Diemžēl nereti tas notiek ilgstoši un tādēļ cilvēks no vienas slimības iedzīvojas citā.
Ārsti mēdz sacīt, ka daudzas tautā plaši lietotas zāles, piemēram, validols, iedarbojas galvenokārt psiholoģiski. – Validols satur mentolu, kas rada vēsuma sajūtu mutē, reflektori paplašina asinsvadus un aktivē nervu receptorus, taču ar tādiem pašiem panākumiem var izmantot arī aukstu ūdeni. Tas noder mierinājumam, nevis sirds slimības ārstēšanai, – atzīst farmakoloģe. – Daudzi nespēj aiziet gulēt, pirms nav iedzēruši miega zāles. Taču pēc ilgāka laika organisma šūnas no šādas ilgstošas “bombardēšanas” sāk sevi sargāt, tādēļ medikamentam saglabājas tikai psihoterapeitisks efekts, toties var rasties nevēlamas blaknes.
Ilūzijas mierinājumam
– Kad antropoloģijas studenti pētīja jaunu sieviešu rokassomiņu saturu, izrādījās, ka gandrīz visām ir līdzi kāds pretsāpju medikaments, – viņa stāsta. – Cilvēki tic, ka zāles palīdz kontrolēt dzīvi. Krīzes laikos taupa uz daudz ko citu, nevis medikamentiem, jo tie ļauj rūpēties par sevi un saviem tuvākajiem, rada drošības sajūtu. Diemžēl daudzi nedomā par savu veselību, bet strādā, kamēr krīt, un tad dzer zāļu ripas, ticot, ka tās palīdzēs. Daudzi, ja ārsts neizraksta zāles, uzskata viņu par muļķi. Bet varbūt ir vērts parēķināt, cik stundas esam veltījuši, lai nopelnītu naudu medikamentiem vai kosmētikas līdzekļiem, kas sola izlīdzināt grumbas?
Paradoksāli, bet nereti vīrieši, kuriem pakausī spīd mēnestiņš, spogulī joprojām redz sev uz galvas matu rotu. Arī medikamenti pret matu izkrišanu rada līdzīgu ilūziju. Cilvēki ir pieraduši mēģināt novērst visas problēmas ar zālēm, jo tās iedzert ir vieglāk nekā katru dienu nostaigāt vairākus kilometrus, kas būtu nepieciešams veselībai. Medikamenti palīdz noslāpēt slikto pašsajūtu, kas radusies, ilgstoši sēžot birojā un pie televizora. Daudzi uzņem neveselīgu sālītu, saldinātu un treknu uzturu un tic, ka pēc tam palīdzēs zāles. Dzīvo ar ilūziju, ka kaut ko dara savā labā.
Slimnieku attiecības ar mediķiem laika gaitā ir mainījušās. Vairs akli neuzticamies ārstu lēmumiem un gaidām no viņiem atklātu sarunu, taču joprojām arī konkrētu un ātru problēmas risinājumu, jo šāds variants ir daudz vieglāks nekā veselīga dzīvesveida ievērošana. Kamēr vien pastāvēs šī dilemma, cilvēkiem būs nepieciešams placebo efekts.
Kaut ticības un pārliecības spēku dziedināšanā izmanto kopš seniem laikiem, pirmoreiz placebo efekts aprakstīts 1700. gadā, kad vācu ārstiem izdevās tuberkulozes slimniekus izārstēt ar pretsāpju un pretdrudža līdzekli, ko mediķi viņiem raksturojuši kā jaunas un ļoti efektīvas zāles.
Placebo efekts lieliski sevi apliecināja Otrā pasaules kara laikā, kad, beidzoties morfijam, medmāsiņas Itālijas dienvidos smagi ievainotajiem karavīriem injicēja sālsūdeni, kas brīnumainā kārtā remdējis sāpes ne sliktāk kā spēcīgais narkotiskais līdzeklis. Šo fenomenu pēc tam pētīja un 1955. gadā aprakstīja amerikāņu ārsts Henrijs Bīčers, tādējādi izraisot apvērsumu mediķu aprindās.
