Foto: Fabio Frustaci/EPA/SCANPIX

Pārguris un viegli aizkaitināms. Kā pandēmija līdz nepazīšanai izmainījusi mūsu ārstus 38

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
Lasīt citas ziņas

 

No Covid-19 pandēmijas ir cietuši ne tikai pacienti, bet arī mediķi, kas viņus ārstējuši, – daudziem no viņiem konstatēta depresija un trauksme.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču, neraugoties uz šiem psihiskās veselības traucējumiem, ārsti un medicīnas māsas turpina strādāt, un tas, kā atzina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatikas un psihoterapijas katedras vadītāja profesore Gunta Ancāne, nenoliedzami ietekmē viņu darba kvalitāti.

Profesores Ancānes kolēģe, šīs pašas katedras lektore un doktorante Laura Valaine veikusi pētījumu par mediķu psihisko veselību pandēmijas laikā un vakar publiskoja tā rezultātus. Pirmie dati, aptaujājot vairāk nekā astoņus simtus personu universitātes, reģionālajās un lokālajās slimnīcās, arī ģimenes ārstu praksēs un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), ievākti pandēmijas sākumā aizvadītā gada aprīlī un maijā.

Jau pirmajā pētījuma posmā konstatēts, ka depresijas simptomi ir 24%, bet trauksmes – 17% medicīnā nodarbinātajiem. Jo gados jaunāks mediķis, jo lielāks risks, ka cietīs viņa emocionālā veselība. Tam ir vairāki iemesli, no kuriem nozīmīgākais – pieredzes trūkums, kas palielina emocionālo spriedzi.

Tas nav nekāds pārsteigums, ka lielāks risks tikt pie psihiskiem veselības traucējumiem ir arī tiem, kuri strādā vairāk nekā 48 stundas nedēļā, un šādu cilvēku katastrofālā mediķu trūkuma dēļ ir ļoti daudz. Bet pārsteidzošākais, kas parādījies pirmajā pētījuma posmā, bijis ģimenes ārstu psihiskās veselības stāvoklis – viņiem ir vairāk nekā divas reizes lielāks risks iegūt depresijas un trauksmes simptomus nekā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem.

 

Pienākumus uzliek arvien vairāk

L. Valaine: “Mainoties kovida saslimstības rādītāju dinamikai, tomēr nevar teikt, ka līdz ar to mainās arī mediķu emocionālās veselības stāvoklis. Mēs redzam diezgan stabilu kāpumu psihiskās veselības traucējumu sastopamībā un tikai šovasar konstatēts, ļoti mērens, lēzens kritums.

Analizējot pētījuma trešās kārtas datus, kurus ieguvām, sākot no aizvadītā gada oktobra līdz decembrim, redzams, ka pieaug depresijas un trauksmes simptomu biežums. To var saprast, jo pamatīgi pieauga arī saslimstība ar kovidu, un mediķi strādāja spriedzes apstākļos. Bet šī gada martā, kad situācija uzlabojās, 42% mediķu tik un tā bija depresijas simptomi, bet 29% – trauksmes pazīmes. Situācija nedaudz uzlabojās tikai šovasar jūnijā.

Plašsaziņas līdzekļos mediķi ne reizi vien sacījuši, ka viņi neesot vēl atguvušies, un, lūk, dati, kas to apstiprina. Martā, kad tika konstatēts vislielākais depresijas un trauksmes simptomu īpatsvars, vairāk nekā 50% ģimenes ārstu atklājās depresijas simptomi. Šādi pat veselības traucējumi bija ap 40% stacionāru un NMPD mediķiem. Tas ir ļoti liels mediķu īpatsvars, kas strādā uz izsīkuma robežas.

Nemitīgā trauksmē un neziņā par to, kas gaida nākotnē un kam jābūt gataviem, ir 35% ģimenes ārstu praksēs strādājošo un 27% stacionāru un NMPD mediķiem.

Ģimenes ārstu psihoemocionālo stāvokli ir būtiski ņemt vērā, plānojot veselības aprūpes pakalpojumus. Ģimenes ārsti bijusi tā mediķu grupa, kuriem pandēmijas laikā tikai dod klāt pienākumus, un patlaban nāk klāt arī obligātā vakcinācija. Rodas jautājums, vai viņiem kaut viens pienākums ir noņemts nost?”

 

Strādāt grūti

Kā ārsts, kuru skārusi depresija, kurai ilglaicīgi raksturīgs pazemināts garastāvoklis, samazinātas intereses un spējas izjust prieku, nogurums un enerģijas trūkums, spēj nākt uz darbu un strādāt?

Profesore Ancāne uzskata, ka šādā situācijā var aiziet līdz darbam, apsēsties, bet tā īsti strādāt, veikt diferenciālos diagnozes procesus savā galvā ir ļoti grūti un ne tik veiksmīgi. “Tā būtu viena lieta, kas sagaida pacientus – mazāka darba efektivitāte, jo ar emocionāliem simptomiem ārsti dosies uz darbu. Bet otra simptomu grupa, kas pārgurušiem cilvēkiem var veidoties, tajā skaitā pārgurušiem ārstiem un medicīnas māsām, ir fiziskie simptomi visplašākajā apmērā. Mēs zinām, ka cilvēki ar paaugstinātu trauksmes līmeni ne tikai var pēkšņi dabūt kuņģa un zarnu trakta slimības vai kardioloģiskas slimības saasinājumu. Tur ir vesela virkne somatisku simptomu, kas var rasties pārguruma dēļ,” skaidroja Gunta Ancāne.

 

Stāv rindā pie slimnīcas psihologa

Lai nodrošinātu medicīniskajam personālam pienācīgu psihoemocionālu atbalstu un psihiskās veselības traucējumu gadījumā savlaicīgu palīdzību savā slimnīcā, Veselības ministrija pirmo reizi ir parūpējusies par finansējumu.

Lielākajā valsts ārstniecības iestādē – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – no jūlija ir izveidota psihoemocionālā atbalsta komanda, kurā strādā četri psihologi ar papildu izglītību kognitīvi biheiviorālā terapijā. Pie viņiem palīdzību meklē gan mediķi, gan arī citi darbinieki.

Psiholoģe Katrīna Žaltkovska pastāstīja, ka veidojoties mediķu rinda, kuriem radušās dažādas psihiskās veselības problēmas darba pārslodzes dēļ. Galvenokārt vēršoties ar izdegšanas pazīmēm, diezgan bieži esot noguruma un spēku izsīkuma problēmas, ir arī nomāktība un trauksme.

“Atvaļinājums ir laba lieta, kas īstermiņā var atrisināt noguruma problēmu, bet, ja cilvēkam jau ir attīstīts izdegšanas sindroms, tad pēc atvaļinājuma, visticamāk, visa simptomātika atgriezīsies. Tās ir gana noturīgas problēmas, kuras psiholoģiski var risināt, izmantojot kognitīvi biheiviorālo terapiju. Ārsti un medicīnas māsas ir motivēti palīdzēt citiem un bieži vien emocionālajā ziņā atstāj sevi novārtā,” atzina K. Žaltkovska.

Katru nedēļu mediķiem tiekot aizsūtīti informatīvie materiāli, lai iedrošinātu, motivētu viņus vērsties laikus pēc palīdzības, ja ir jūtamas psihoemocionālās veselības problēmas.

Profesore Ancāne uzsvēra, ka mediķu augstā atbildības izjūta ir tipiska viņu profesijai: “Cilvēki bieži saka: nu kā es varu neiet uz darbu!? Ģimenes ārsti pat atvaļinājumā nereti nevar aiziet, jo nav kas viņus aizvieto. Ārsts iet uz darbu ar depresijas vai trauksmes sindromiem, un pacients viņu neredz pārāk iejūtīgu, priecīgu, empātisku un mūsos ieinteresētu, bet īgnu, pārgurušu… Tur ir tā problēma, ka pacients gaida no ārsta, lai viņš būtu atpūties, vesels, bet diemžēl pētījuma rezultāti rāda, ka tā gluži nav.”

Pētījuma autore Valaine pastāstīja, ka pēc iepriekšējo pandēmiju pieredzes to sekas ir jūtamas līdz pat trim gadiem. “Valdības līmenī ir jādomā par ārstniecības personu sargājošu likumu pieņemšanu. Mediķi ir atkarīgi no pacientu viedokļiem, vērtējumiem, finansējuma.

Bieži nejūtamies pasargāti un droši savā amatā arī no likumu puses. Lai neciestu ārstu un medicīnas māsu psihiskā veselība, svarīgi nodrošināt nepieciešamo mediķu skaitu, kā arī normālu darba un atpūtas režīma,” sacīja Valaine un piebilda, ka pētījums tiks turpināts visu pandēmijas laiku.

 

Slimnīcas, kur mediķiem nav pieejams psihologs

Psihoemocionālās veselības uzraudzības un atbalsta kabinets nav nodrošināts:

Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā,

Dobeles un apkārtnes slimnīcā;

Krāslavas slimnīcā;

Līvānu slimnīcā;

Siguldas slimnīcā;

Saldus medicīnas centrā.

 

Cik liels finansējums izlietots

Psihoemocionālās veselības uzraudzības un atbalsta kabinetam ir izlietoti 110 738 eiro.

SAISTĪTIE RAKSTI

Darba samaksa pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem psihologiem un psihoterapeitiem par vienu slodzi maksā 2420 eiro, atbildīgajiem darbiniekiem, kuri uzrauga personāla psihoemocionālo stāvokli – 1850 eiro.

Avots: Nacionālais veselības dienests

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Plāno izmaksāt prāvas kompensācijas tiem, kuriem pēc Covid-19 vakcinācijas pasliktinājusies veselība 55
Mēness aptieka: 26% Latvijas iedzīvotāju ārstniecības augu tējas iegādājas aptiekā – sabiedrībā to pazīšanas prasmes un vākšanas tradīcijas mazinās
Meņģelsone: Katra ģimene saprot, ko nozīmē, ka Latvijā vīrieši dzīvo vidēji 20 gadu mazāk nekā citviet 1
Zāles meklē, kur vien var. Poliklīnikas vadītāja atklāj, kādu medikamentu šobrīd trūkst visvairāk
ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 104
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
Paplašinot pakalpojumu pieejamību pieaugušajiem un bērniem, VCA atver jaunu poliklīniku „Dole”
Daudz alkohola vai kofeīna, urīnceļu infekcijas, nierakmeņi un citi iespējamie iemesli fizioloģiskās funkcijas traucējumiem 1
Aktuāli padomi ādas aizsargfunkciju stiprināšanai ziemā
Ukraiņu farmaceits Latvijā 1
Ko ēst vai ko neēst, lai dzīvotu ilgāk 10
Mēness aptieka: Farmaceiti un farmaceitu asistenti no Ukrainas sniedz ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju farmaceitiskajā aprūpē 9
salviju izmanto veselībai 3
Dažādi augšējo elpceļu vīrusi – ko darīt veselības uzlabošanai 8
Ko svarīgi zināt par respiratori sincitiālo vīrusu 12
Astoņi ieteikumi pareizai zāļu lietošanai 6
Gudrās ēšanas ABC jeb pirmssvētku padomi vielmaiņas uzlabošanai 3
Kas ir svētku sirds sindroms, kā no tā izvairīties 5
TOP 5 notikumi veselības aprūpē 2022. gadā 3
„Mēness aptieka”: vīnu un dzirkstošo vīnu pirms Jaunā gada pērk par 50% vairāk nekā bezalkoholiskos dzērienus 3
„Mēness aptiekas” tikšanās reizē ar Latvijas Pensionāru federāciju valda siltas labestības gaisotne 5
„Mēness aptiekas” sveicieni Latvijas Paralimpiskās komitejas sportistus spēcinās sasniegumiem jaunajā gadā
Ziedot līdzekļus kādas personas ārstēšanai nākamgad paredz 10% iedzīvotāju 1
Lai elpotu – vajadzīga dzelzs 6
Kāpēc laba dāvana svētkos ir vitamīni un grāmata 9
Cukura diabēts – gluži kā vēl viens pamatdarbs. Kā ar visu tikt galā? 1
„Mēness aptieka”: sievietes sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļus izvēlas aptiekās un specializētos veikalos, bet vīriešiem iecienītāki lielveikali 4
Ķengaragā notiks bezmaksas mērījumi sirds veselības profilaksei 5
“Veselības centru apvienība” izstādē “Medbaltica 2022” piedāvā inovatīvas diagnostikas un ārstēšanas iespējas 3
Elastīgas no silikona izgatavotas menstruālās piltuves. Kāpēc tās kļuvušas tik pieprasītas? 12
A un B plāns uzturvielu un vitamīnu nodrošināšanai
7 ieteikumi līdzsvara treniņam un kritienu profilaksei ziemā 2
Četras veselīgas apņemšanās adventes laikam 15
Mēness aptieka: Katram piektajam pēc glikozes līmeņa kontroles iesaka apmeklēt ārstu 1
Aicina noteikt glikozes līmeni asinīs un uzzināt, kā mazināt diabēta risku 1
Gaļa, augļi, dārzeņi ir visbiežāk sastopami Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē
Jelgavas poliklīnikas vadītāja: Medikamentu trūkuma problēma Latvijā ir sasniegusi savu pīķi, īpaši trūkst antibiotiku 25
Uzmanīgi ar mutes skalojamajiem līdzekļiem! Ārsti brīdina – var iedzīvoties pamatīgās nepatikšanās
Cik daudz patiesībā cilvēkam ir vajadzīgs C vitamīns? 8
Elektroniskās cigaretes – revolucionārs izgudrojums vai drauds veselībai? 14
Tabakas dūmi saēd elpceļus, izraisot iekaisumu bronhos un plaušu audos 9
Kārlis Rācenis ar kolēģiem rada alternatīvu antibiotikām 24
Psihiatra atbrīvojumu no valsts valodas prasmes pārbaudes saņēmuši 22 cilvēki. Dažiem ticis arī atteikums 22
ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
“Tēt, lūdzu, elpo!” Šos vārdus ārkārtas tālruņa 113 dispečere sarunas laikā dzirdēja vairākkārt 5
FOTO. Filmas veidotāji un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki pulcējas “Mātes piens” pirmizrādē
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
VIDEO. Kadirovs sabēdājies. Pārmet Rietumiem, ka tie glābj neeksistējošu valsti Ukrainu, bet Čečeniju no krieviem nepaglāba 6
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijai neveiksmīgs mēģinājums izlauzties cauri ukraiņu pozīcijām Bahmutā
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Avīzes pirms 100 gadiem, 1923. gada 1. februāris. Krogā pamatīgi apzagts kāds apskurbis zemnieks
23:09
Ik diena kā laimes spēle. Ukraiņu sporta fotogrāfs Kubanovs: “Mēs negājām uz patvertnēm, ievērojām “divu sienu noteikumu””
22:12
“Tēt, lūdzu, elpo!” Šos vārdus ārkārtas tālruņa 113 dispečere sarunas laikā dzirdēja vairākkārt 5
22:11