Tas var šķist dīvaini, bet stāvēšana uz vienas kājas patiesībā var uzlabot veselību 0
Balansēšana uz vienas kājas, kļūstot vecākiem, var šķist pārsteidzoši sarežģīta. Taču, regulāri trenējoties, šis vienkāršais vingrinājums var palīdzēt kļūt stiprākiem, uzlabot atmiņu un veicināt smadzeņu veselību.
Ja vien neesat flamingo, stāvēšana uz vienas kājas, visticamāk, nav aktivitāte, kurai ikdienā pievēršat lielu uzmanību. Turklāt, atkarībā no vecuma, tas var izrādīties daudz grūtāk, nekā šķiet.
Jaunībā līdzsvara noturēšana uz vienas kājas parasti neprasa īpašu piepūli. Šī spēja pilnībā attīstās aptuveni deviņu līdz desmit gadu vecumā, sasniedz maksimumu ap 30 gadu vecumu, bet vēlāk pakāpeniski sāk pasliktināties.
Cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma spēja noturēt līdzsvaru uz vienas kājas ilgāk par dažām sekundēm var daudz liecināt par vispārējo veselības stāvokli un novecošanas procesu.
Taču ir arī labas ziņas – stāvēšana uz vienas kājas sniedz vairākus ieguvumus: tā var palīdzēt samazināt kritienu risku, stiprināt muskuļus un pat uzlabot atmiņu. Šis šķietami vienkāršais vingrinājums var būtiski ietekmēt veselību ilgtermiņā.
“Ja pamanāt, ka stāvēt uz vienas kājas nav viegli, ir īstais brīdis sākt trenēt līdzsvaru,” norāda rehabilitācijas medicīnas speciāliste Treisija.
Kāpēc līdzsvars ir tik svarīgs?
Viens no iemesliem, kāpēc ārsti stāvēšanu uz vienas kājas izmanto kā veselības rādītāju, ir tās saistība ar sarkopēniju – ar vecumu saistītu muskuļu masas samazināšanos.
Sākot no 30 gadu vecuma, cilvēks var zaudēt līdz pat 8 % muskuļu masas katrā desmitgadē, un pētījumi liecina, ka līdz 80 gadu vecumam sarkopēnija var skart pat pusi iedzīvotāju.
Muskuļu masas zudums ietekmē ne tikai kustību spējas, bet arī līdzsvaru. Savukārt cilvēkiem, kuri regulāri trenējas, stāvot uz vienas kājas, ir mazāks sarkopēnijas risks, jo šis vingrinājums stiprina kāju un gurnu muskuļus.
Kā skaidro “Mayo” klīnikas kustību analīzes laboratorijas direktors, līdzsvara pasliktināšanos cilvēki visbiežāk sāk izjust pēc 50 – 60 gadu vecuma, un ar katru nākamo desmitgadi tā kļūst arvien izteiktāka.
Saistība ar smadzeņu darbību
Stāvēšana uz vienas kājas prasa ne tikai muskuļu spēku, bet arī smadzeņu spēju apstrādāt informāciju no redzes, vestibulārās sistēmas (iekšējās auss līdzsvara centra) un nervu sistēmas, kas palīdz sajust ķermeņa stāvokli telpā.
Ar vecumu šīs spējas “nolietojas” dažādos tempos, un tas atspoguļojas arī līdzsvara spējās. Speciālisti norāda, ka šis tests var sniegt ieskatu smadzeņu reģionu darbībā, kas atbild par reakcijas ātrumu un ikdienas darbību veikšanu.
Statistika liecina, ka kritieni ir viens no biežākajiem traumu cēloņiem cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma. Tieši tāpēc līdzsvara vingrinājumi, tostarp stāvēšana uz vienas kājas, var būt efektīvs veids, kā samazināt šo risku.
Interesanti, ka pētījumi rāda – cilvēkiem, kuri pusmūžā nespēj noturēt līdzsvaru uz vienas kājas vismaz 10 sekundes, nākamo gadu laikā ir būtiski lielāks priekšlaicīgas nāves risks.
Turklāt līdzsvara vingrinājumi aktivizē smadzeņu prefrontālo garozu, kas saistīta ar kognitīvajām spējām un darba atmiņu.
Speciālisti iesaka šo vingrinājumu iekļaut ikdienā, piemēram, stāvot uz vienas kājas zobu tīrīšanas laikā. Vēlams to izmēģināt gan basām kājām, gan ar apaviem, jo stabilitātes sajūta šajos gadījumos atšķiras.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem!
