Nē, tuberkuloze nav vēsture – tā ir realitāte, kas var ķert jebkuru! Speciāliste skaidro tās plašo izplatību 0
Tuberkuloze, lai gan daudziem šķiet kā vēsturiska slimība, Latvijā joprojām rada nopietnus izaicinājumus veselības aprūpes sistēmai.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Tuberkulozes un plaušu slimību centra Plaušu slimību klīnikas vadītāja Anna Saliņa TV24 raidījumā “Uz līnijas” uzsvēra, ka slimības izplatība nav pilnībā kontrolēta, un problēmas rada gan nepietiekama uzraudzība, gan novēlota diagnostika.
Viņa norāda, ka Latvija Eiropā ieņem trešo vietu tuberkulozes saslimstības ziņā, atpaliekot tikai no Rumānijas un Lietuvas, un uzsver steidzamu nepieciešamību uzlabot slimības reģistrāciju un profilakses pasākumus.
Latvijas situācija tuberkulozes apkarošanā pakāpeniski uzlabojas, tomēr Saliņa identificē vairākas problēmas, kas kavē efektīvu slimības kontroli, tostarp nepilnīgu vai neesošu tuberkulozes reģistru. “Mums ir ieilgušas problēmas gadu gaitā, kad nav tāda ļoti laba pārskata par tuberkulozes saslimstību un mirstību. Uzraudzība vienkārši nav tik kvalitatīva, nav konkrētu datu, lai mēs varētu uz tiem paļauties un veikt pasākumus,” viņa skaidro. Šādu datu trūkums apgrūtina precīzu situācijas analīzi un mērķtiecīgu rīcību.
Saliņa aicina uzlabot tuberkulozes uzraudzības sistēmu, tostarp izveidot kvalitatīvu reģistru, par ko atbildīgs būtu Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Viņa uzsver, ka bez precīziem datiem nav iespējams efektīvi plānot profilakses un ārstēšanas pasākumus. Turklāt nepieciešama sabiedrības izglītošana un agrīna diagnostika, lai samazinātu multirezistentās tuberkulozes izplatību un mirstību, kas joprojām ir augsta.
Vēl viena no problēmām ir novēlota tuberkulozes diagnostika, kas īpaši izpaužas multirezistentās tuberkulozes gadījumos. Saliņa uzsver: “Pēdējo gadu laikā pieaudzis multirezistento pacientu skaits, kam tuberkuloze ir nejūtīgāka pret zālēm, un mirstība ir ļoti liela, jo mēs šos cilvēkus diagnosticējam pārāk vēlu.” Bieži pacienti dzīvo, nezinot par savu slimību, un pie ārsta vēršas tikai kritisku simptomu gadījumā.
Inficēšanās risks pastāv jebkurā publiskā vietā, kur notiek ciešs kontakts ar citiem cilvēkiem, taču visaugstākais risks ir kontaktpersonām, kas bijušas saskarsmē ar slimnieku. “Ja apkārt ir bijis kāds, kas slimojis ar tuberkulozi, tas ir noteikts riska faktors,” skaidro Saliņa.
Viņa piebilst, ka tuberkuloze vairs nav tikai novājinātas imunitātes slimība, bet skar arī veselus cilvēkus, tostarp bieži tos, kuri atgriežas no darba ārzemēs. “Pēdējā gada laikā redzam daudzus, kas atbrauc no darba ārvalstīs, strādājuši legāli vai nelegāli, bet nav vērsušies pie veselības aprūpes speciālistiem,” viņa norāda, uzsverot, ka šādos gadījumos slimība nereti tiek atklāta novēloti.
