Blaugznas kļūst par slimību 0
Pavasarī biežāk nekā citos gadalaikos matos parādās blaugznas – nepilnīgi attīstījušās un pāragri atmirušās ādas šūnas, kas dzīvības cikla laikā nav saņēmušas pietiekami daudz skābekļa un zem biezajām ziemas cepurēm un sausajā centrālapkures gaisā ir pagalam nomocījušās. Vielmaiņas procesus vēl vairāk ietekmē daudz trekna un salda uztura, smēķēšana, vitamīnu trūkums un pastāvīgs nogurums. Šajos apstākļos uz galvas ādas patoloģiski lielā daudzumā savairojas rauga sēnīte.
Diemžēl blaugznas ir hroniska parādība ar tendenci atkārtoties. To visbiežāk izraisa dzīves stila maiņa, asi ēdieni, stress, smēķēšana, vides piesārņojums, nepiemēroti matu kopšanas līdzekļi. Lai cik dīvaini tas izklausītos, bet blaugznu iemesls mēdz būt arī pretblaugznu šampūna lietošana… ja to lieto nepareizi. Itin bieži blaugznas un seborejas dermatīts ir cilvēkiem, kuri strādā karstumā, piemēram, virtuvē ar mitru un taukainu gaisu.
Ja blaugznas ir taukainas, smagnējas, tās ārsti dēvē par seborejas dermatītu. Niezes, apsārtuma u. c. nepatīkamu blakņu izraisīta pašsajūta nosaka, kurā brīdī šīs atmirušās ādas plēksnītes ir normāls stāvoklis, bet kurā – sākusies slimība.
Seborejas dermatīts veidojas, ja tauku dziedzeris, kas atrodas pie mata saknes, pastiprināti ražo sebumu vai tā sastāvs un kvalitāte ir izmainīti. Normālos apstākļos šī taukviela darbojas kā dabisks kondicionieris, kas nogludina mata kutikulas zvīņas, neļauj galvas ādai izžūt, nodrošina normālu vides skābumu, lai uz ādas neiedzīvotos baktērijas un sēnītes. Pastiprinātas hormonālas izmaiņas izraisa arī lielāku taukvielu izdalīšanos, tādēļ vīriešiem mati kļūst taukaini, bet sievietēm, kurām ar gadiem āda kļūst sausāka, izmainītais un nekvalitatīvais sebums nonāk uz ādas un saķepina nolobījušās raga kārtas šūniņas, veidojot sīkas plēksnītes. Sākotnēji tās parādās kā blaugznas, bet vēlāk palielinās, veidojot krevelītes. Ja attīstās seborejas dermatīts, āda piesarkst un var sākt sūrstēt.
Šādos gadījumos ļoti svarīga ir pareizu kopjošo līdzekļu lietošana, kas nevēlamo parādību pārtrauc un neļauj attīstīties no jauna. Viens no faktoriem, kas seboreju aktivizē, ir sēnīte. Tāpēc ādas lobīšanās un iekaisumi ir izteiktāki, un individuāli piemeklētu kopjošu līdzekļu izvēle ir īpaši svarīga.
“Tas ir pirms gadu desmitiem radies mīts, ka mati jāmazgā pēc iespējas retāk, lai tie mazāk taukotos. Mati ir jāmazgā tad, kad tie ir netīri. Mīts par retu mazgāšanu radās jau pagājušā gadsimta 40. gados, kad nebija lielas kopšanas līdzekļu izvēles un nācās izmantot veļas ziepes. Pēc tam mati zaudēja dzīvīgumu, un tos nācās skalot ar dažādiem zāļu uzlējumiem, lai vismaz puslīdz glābtu situāciju. Dzīves nepieciešamība piespieda ar mazgāšanu neaizrauties. Vēlāk, 70. gados, parādījās šampūni, kas taukus no matiem izmazgāja līdzīgi mūsdienu trauku mazgāšanas līdzekļiem. Pēc tam šampūnu agresīvās aktīvās vielas daudziem izraisīja galvas ādas alerģijas, iekaisumus. Loģisks bija ieteikums mazgāt matus ne biežāk kā reizi nedēļā, skaidro matu ārste.
Inga Zemīte mierina, ka pat tad, ja galvas ādu jau klāj plēksnes un kreveles, no šiem simptomiem iespējams atbrīvoties nedēļas, reizumis – pat dienas laikā. Ļoti spēcīgām krevelēm nepieciešams vairāk laika – no divām nedēļām līdz pat mēnesim.
