Kā palīdzēt? 0
1. Palīdzēt bērnam apzināties, kas ar viņu notiek, izmantojot vārdus, nosaukt jūtas skaļi un paskaidrot, kas patlaban notiek ar bērnu. Piemēram: “Es redzu, ka tu tagad dusmojies”, “Es saprotu, ka tu tagad esi nikns”.
2. Parādīt bērnam, ka tu saproti, par ko viņš patlaban ir dusmīgs: “Es redzu, ka tu ļoti dusmojies, jo tu vēlies spēlēties ar manu tālruni, bet es tev to neļauju”, “Tu uz mani dusmojies tāpēc, ka … notika tas un tas….”, “…tāpēc ka tu gribi…”, “…tāpēc, ka tev nedod…”.
3. Pateikt, ka tu viņu saproti: “Es tevi saprotu, es arī tavā vietā sadusmotos”, “Es saprotu, man arī nepatīk pārtraukt darīt interesantas lietas”, “Es arī šādos gadījumos dusmojos, kad biju maziņš”.
4. Palīdzēt bērnam pateikt vārdos, ko viņš jūt: “Tu vari man teikt: “Es dusmojos”, “Esmu nikns”, “Es tā dusmojos, ka man te gribas visu izmētāt,” “Es tā dusmojos, ka man tev gribas iesist” (Bērnam šādas domas rodas, vienkārši tu par to nemaz neaizdomājies. Pateikt – tas nenozīmē izdarīt, labāk lai bērns par to pasaka skaļi un viņam kļūs vieglāk).
5. Noteikt ierobežojumus jeb, pareizāk sakot, aizliegumus fiziskai agresijai pret cilvēkiem, dzīvniekiem, iemācot bērnam savas dusmas pārvarēt, izmantojot nedzīvas būtnes jeb priekšmetus, izteikt savas dusmas pieņemamā veidā.
Kur adresēt dusmas
