Publicitātes foto

Eksperts: No e-veselības atpakaļceļa nav 0

Autors: Biznesa augstskolas Turība prorektors zinātniskajā un akadēmiskajā darbā Ivars Namatēvs

“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
“Policijai ir zināma Rīgas domes amatpersona, kura lika ar traktoru novākt ziedus!” Golubeva meklē citus vainīgos
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
Lasīt citas ziņas

Šī gada pirmās dienas atnāca ne tikai ar laimes vēlējumiem Jaunajā gadā, bet arī ar ziņu, ka vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā E-veselība tomēr vēl nebūs pieejama informācija par personas apdrošināšanas statusu. Ar līdzīgu ziņu sākās arī pērnais gads, kad obligāta valsts E-veselības sistēmas lietošana gada pirmajās dienās bija radījusi rindas un haosu daudzās medicīnas iestādēs – virkne ārstu nespēja izrakstīt elektroniskās receptes, un ātrākais receptes izrakstīšanas laiks poliklīnikā bija viena stunda.
Lai gan sūdzības par sistēmas darbību ar lielāku vai mazāku entuziasmu izskanēja visa gada garumā, ir jāapzinās, ka arī atgriešanās pie papīra receptēm, darba nespējas lapām un pacientu reģistrācijas kartēm 21. gadsimtā vairs nav pieņemams risinājums, skaidro Biznesa augstskolas Turība prorektors zinātniskajā un akadēmiskajā darbā Ivars Namatēvs.

1,2 eiro par vienu e-recepti

CITI ŠOBRĪD LASA

Ielūkojoties e-veselības sistēmas statistikā, varam secināt, ka pilnīgi nelietojama šī sistēma tomēr nav, jo 2019. gada 7. janvāra dati liecina, ka sistēmā izrakstītas 12 034 920 e-receptes, kā arī atvērta 1 116 891 e-darbnespējas lapa.

Ja paraugāmies no izmaksu aspekta, proti, ka vairāku gadu laikā e-veselības izstrādē ir ieguldīti aptuveni 14,5 miljoni eiro, tad aptuveni 1,2 eiro par vienu e-recepti šķiet tā kā par daudz (ja izdalām izmaksas ar izrakstīto recepšu skaitu). Projekta īstenotāji ir plaši skaidrojuši finansējuma izlietojumu – infrastruktūra, darbaspēka atalgojums, konsultācijas u.tml. Tomēr rodas sajūta, ka konsultācijas, kurām pēc plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas tika veltīta liela daļa līdzekļu, nebija ar augstu pievienoto vērtību.

Iespējams, ka finansējums bija jāsadala citās proporcijās, novirzot sistēmas veidotājiem (piemēram, programmētājiem) un procesu pārzinātājiem (piemēram, ārstiem), kas rezultētos motivācijā strādāt ar lielāku atdevi un gūt labāku gala rezultātu.

E-veselību nevar būvēt kā māju

Cenšoties rast atbildi uz jautājumu, kāpēc šī sistēma buksē – ir slikta veiktspēja, nav stabila un ir liels laika patēriņš darbību veikšanai, noteikti būtu jārunā par pašu projekta veidošanas sākotnējo principu, kas salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstī Igaunijā īstenoto, bija nepareizs.

E-veselības platforma būtībā nav nekāda pārdabiska, nekur pasaulē vēl neredzēta sistēma. Faktiski tā ir viena liela datu bāze, kas sastāv no vairākām relatīvi mazākām datu bāzēm, kas savienotas savā starpā. Jāsaka, ka tā ir sistēmu sistēma (system of systems), kuras veidošanā darbojas noteikti inženierijas izstrādes principi, rīki un metodes, kas ir jāievēro. Tie, kas veidoja šo projektu, manuprāt, vadījās pēc būvniecības likumiem – uzceļam māju no pamatiem līdz pat jumtam, nododam ekspluatācijā un sākam lietot.

IT projektos darbojas pavisam cits būvniecības princips – katru lielās sistēmas nelielo daļu nepieciešams testēt, nodot atkārtotai izstrādei problēmu novēršanai, tālāk integrēt sistēmas kontekstā un nodod atkārtotam lietojamības testam, pirms pievienot visai kopīgai sistēmai, t.i. jāievēro spējās metodoloģijas principi (agile methods). Protams, arī pamatus var mēģināt sākt stiprināt, kad māja jau gatava, bet tās ir atkal finansiālas izmaksas, tāpat kā E-veselības sistēma.

Mēs nevaram atgriezties pie papīra receptēm

Ja E-veselību būtu nepieciešams raksturot ar kādu aprakstošu jēdzienu, pirmais, kas asociējas, ir – projekts, kurā ieguldīta liela nauda, bet rezultāta nav. Nenoliedzami, neviens negaidīja, ka tik apjomīgs projekts būs lēts, un arī gausties par izmaksām šobrīd būtu lieki.

Nauda ir iztērēta, tā ir pagātne. Ir arī skaidrs, ka mēs nevaram atgriezties pie papīra receptēm, pie milzīgiem plauktiem ar pacientu kartītēm ārstniecības iestāžu reģistratūrā un darbnespējas lapām, kuras katram darbiniekam fiziski jānes uz darba vietu.

Pasaule strauji mainās, tehnoloģijas ieņem aizvien būtiskāku lomu cilvēku ikdienā. Ja Latvijā ienāk e-platformas, kas piedāvā attālinātas ārstu konsultācijas un izmeklējumus, tad gaidīt poliklīnikas rindā, lai tikai saņemtu recepti, pierakstītos konsultācijai vai saņemtu nosūtījumu, būtu vairāk nekā muļķīgi.

Pietrūka vienota mērķa un pārmantošanas

E-veselības projekta veidošanā iesaistītās puses runāja katra savā valodā, nespējot izvirzīt vienu konkrētu galveno atbildīgo. Darbojoties vairākiem viena līmeņa virzītājiem arī sasniedzamais kopīgais mērķis izplūst, kļūstot par mērķu mākoni. Rezultātā arī ceļš pa kuru jāiet, lai sasniegtu šo kopīgo mērķi, katram ir atšķirīgs.

Katrs iesaistītais šajā sistēmā redzēja citu mērķi, turklāt, tuvojoties nodošanas termiņiem, bija būtiski publiski paziņot, ka tas ir sasniegts, apzinoties, ka sasniegtais ir tikai daļa no kopīgā – iespējams, tas bija viens no klupšanas akmeņiem.

SAISTĪTIE RAKSTI

Liela mēroga IT projektos liela nozīme ir gan projekta attīstītājiem, gan arhitektiem, gan menedžeriem, turklāt visiem jābūt savas jomas profesionāļiem. Šajā gadījumā pasūtītājam no valsts sektora puses nebija skaidrs, ko tieši viņš vēlas, kā rezultātā pasūtījuma specifikācija nebija atbilstoša sasniedzamiem mērķiem. Mainoties no valsts sektora puses iesaistītajiem, nostrādāja birokrātijas aparāts, kā rezultātā netika nodrošināta darbu un ideju pārmantošana. Taču tieši zināšanu un prasību pārmantošana ir ļoti būtiska projektiem, kuri tiek veidoti ilgtermiņā.

Plašsaziņas līdzekļos ir izskanējušas bažas arī par sistēmas drošību, jo tajā tomēr tiek uzglabāti mūsu sensitīvie dati. Gribētos gan uzsvērt, ka datu drošības risinājumi Latvijā attīstās, turklāt laiks, kad informācija par mūsu veselību tika glabāta kartotēkās poliklīniku reģistratūrā, arī negarantēja pilnīgu datu drošību. Par laimi Latvijā ir daudz spožu IT prātu un jauniešiem ir interese par šo nozari, kas ļauj cerēt uz labāku situāciju – gan šāda mēroga sistēmu izveidē, gan uzturēšanā. Citējot Ričardu Brensonu, “ Nekad neskaties atpakaļ! Pagātni tik un tā nevar mainīt”. Bet censties mācīties no pagātnes kļūdām gan ir vērts.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Valdis Keris: Veselības ministra katra diena amatā ir kā nagla veselības nozares zārkā
Ko mēs zinām par miegaino narkolepsijas rēgu
Risinājumi īslaicīgu sāpju mazināšanai mājas apstākļos
Rada virtuālo asistentu medicīnas iestādēm. Kā tas palīdzēs mūsu ārstiem?
“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
“Policijai ir zināma Rīgas domes amatpersona, kura lika ar traktoru novākt ziedus!” Golubeva meklē citus vainīgos
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
VIDEO. Iereibis kungs Āgenskalnā, plivinot rokās Krievijas karogu, nokaitina pretimnācēju
“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
Kādi mēdz būt iemesli matu izkrišanai
Trīs mutes higiēnas vaļi jeb mutes dobuma higiēnas minimums
„Mēness aptiekas” komanda Rimi Rīgas maratonā skries kopā ar Bērnu un jauniešu parasporta apvienības jauniešiem
Galveno nosacījumu komplekss ikdienas sportošanai, nekaitējot locītavām
jauninājumi ērtībai pamazām top par ierastu ikdienu aptiekā
Ja locītavas smeldz no pārslodzes
Piens, lakrica vai šokolāde. Ar ko varētu konfliktēt tavas zāles
Mēness aptieka: Visbiežāk iedzīvotājiem ārsta palīdzība nepieciešama sadzīves un sporta traumu dēļ
Labestības tablete ikvienam
Vai uzturs apgādā ar visu, kas tavam organismam vajadzīgs?
Sāp mugura. Tableti, ortozi, masāžu vai tomēr pie ārsta
Atzīmējot Latvijas olimpiskā un paralimpiskā sporta sasniegumus
Kāpēc D vitamīns ir visbiežāk apspriesto uztura bagātinātāju topā
„Niez acis, tek deguns, moka šķavas? Iespējams – putekšņu alerģija jeb polinoze
Vairāk nekā puse galvas un muguras sāpes novērš ar bezrecepšu medikamentiem, nevis dodas pie ārsta
Mēness aptieka: Visvairāk bēgļiem no Ukrainas un karadarbībā cietušajiem ziedo līdzekļus ar organizāciju starpniecību
Ceļotāja pirmās palīdzības komplekts
6 padomi, lai āda pavasarī nebūtu sausa
Starptautisks ilgtspējas indekss apliecina „Mēness aptiekas” līderību farmācijas nozarē
5 iemesli, kādēļ iekļaut ēdienkartē olas
Kādēļ graudaugi ēdienkartē tik svarīgi
50 skolēni visā Latvijā iepazīst “Mēness aptieku” farmaceitu ikdienas darbu
Sāpes sprandā… Sildošu ziedi vai parasto?
6 universāli padomi acu veselībai pavasarī
Kā mūsdienu farmācijā izmanto mājas dakteri – alveju
pateikt “nē” pagurumam pavasarī
Riska faktori un risinājumi jutīgiem zobiem
Visiem “Repharm” farmācijas uzņēmumu darbiniekiem ir iegādāta veselības apdrošināšanas polise
Mundruma avots – diedzēti graudi un sēklas
10 signāli, lai nieru luksoforā iedegtos sarkana gaisma
Regulāri aizmirstais piedegušais katliņš uz plīts ir signāls, ka vajadzīga konsultācija. Kā saglabāt atmiņu?
risināt miega traucējumus? Atbild psihiatrs Elmārs Tērauds
Ētera personība iesaka: Ja gribas lustīgu noskaņojumu, salasiet tējai sauju kļavas ziedu!
Galveno nosacījumu komplekss ikdienas sportošanai, nekaitējot locītavām
Statistika nav iepriecinoša – Latvijā sastopamas trīs bīstamas ērču sugas
Jaunas ziņas par AIDS: viens no karavīriem nogalinātas šimpanzes sadalīšanas laikā viegli savainojies un inficējies
Vai Putinam varētu būt dubultnieki? Komentē Rajevs
EK apņemas nepieļaut finansējuma nepietiekamību Ukrainā
Māris Gulbis: Ja turpināsim maksāt ukraiņu bēgļiem, mēs atņemsim naudu sev
Turcija bloķējusi Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO
Valdis Keris: Veselības ministra katra diena amatā ir kā nagla veselības nozares zārkā
Apkure dārga, pārtikas cenas aug, iedzīvotāji ir pamatīgas bedres priekšā, bet valdībai nav izdzīvošanas plāna
Kariņš parakstījis rīkojumu par Vitenberga demisiju
“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
Rīgas dome pārdēvē Maskavas dārzu par Latgales parku
Nosauc ceļu posmus, pa kuriem no 20.maija varēs braukt ar 110 km/h ātrumu
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
Apinis: Kariņ, ļauj Pavļutam turpināt Golubevas darbu, paņems vēl Juhņēviču līdz, lai vada dzeloņdrāšu iepirkuma biroju
Gaidāms ļoti liels finansiālais šoks, miljoniem cilvēku kļūs nabadzīgāki – brīdina Anglijas Bankas vadītājs
Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis: Golubevai nevajadzēja pamest valsti
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
Sēj salātus, stāda zemenes un vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 17. līdz 23.maijam?
TIEŠRAIDE. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
18:59
“Ukraiņu varoņi Ukrainai ir vajadzīgi dzīvi,” Zelenskis par “Azovstaļ”
18:56
Vai Putinam varētu būt dubultnieki? Komentē Rajevs
18:24