Ja bērnam āda kā nātres sadzelta. Izsmeļošs raksts par nātreni 1
Ja bērnam pirmoreiz uzmetas nātrene un ir ne tikai izsitumi, bet arī tūska, daudzi vecāki pārbīstas, domājot, ka ķipars dabūjis masalas, vējbakas, skarlatīnu vai kaut ko vēl biedējošāku. Kā pazīt nātreni un kā rīkoties, tai parādoties, jautājām speciālistei Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģei pulmonoloģei INETAI GRANTIŅAI.
Reiz mans bērns pa miegam sāka nemierīgi dīdīties un knosīties, it kā justu diskomfortu. Paskatījos – dieviņ tētiņ, kājeles no vienas vietas nosētas pumpām! Nesen bijām ciemojušies laukos, mīļojuši suņus un kaķus, tāpēc nospriedu, ka būsim atveduši līdzi kādu blusu. Sāku smērēt briljantzaļo, tad pēkšņi apjautu, ka tādu lērumu izsitumu var sastrādāt tikai blusu bataljons. Pavilku augšup piedurknes un sabijos ne pa jokam – arī te pumpas, turklāt saplūdušas kopā, veidojot plašus ādas uztūkumus ar sārtu kontūru. Tā kā bija vēls vakars un pie ģimenes dakteres vairs nevarējām tikt, piezvanīju uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Noklausījies sūdzības, mediķis izteica aizdomas par pārtikas alerģiju un ieteica dot bērnam antihistamīna preparātu. Tā arī darīju, tomēr sirdsmiera nebija. Nolēmu braukt uz Bērnu slimnīcu Vienības gatvē, vienīgo iestādi Rīgā, kur tik vēlā stundā uzņem mazos pacientus. Kad sagaidījām savu rindu, dakteris lūdza parādīt izsitumus. Novilku bērnam bikses un apstulbu – nevienas pašas pumpas, tikai zeļonkas plankumi! Arī rociņas, kas nupat izskatījās briesmīgi, bija pilnīgi gludas. Laikam bija iedarbojušās pretalerģijas zāles. Dakteris mazliet neapmierināti nobubināja, ka te nu neko nevar līdzēt, un aizsteidzās pie cita raudoša pacienta.
Vēlāk, atstāstot piedzīvoto citām pazīstamām mammām, izrādījās, ka daudzām, pirmoreiz sastopoties ar nātreni, gadījies līdzīgi.
Kā izskatās nātrene
Nātrene ir viena no izplatītākajām ādas slimībām, kas vismaz reizi dzīvē attīstās gandrīz ceturtdaļai pasaules iedzīvotāju. “Parasti to var ļoti viegli pazīt,” saka alergoloģe pulmonoloģe Ineta Grantiņa.
* Nātrenei raksturīgie izsitumi līdzinās nātres dzēlieniem. Tie ir sārtas joslas apņemti, piepacelti ādas laukumi ar bālāku viduci. Izsitumi var būt gan mazi un apaļi, gan lieli un neregulāras formas.
* Āda niez un kņud, var būt arī dedzinoša sajūta. Diskomforta dēļ mazulis bieži vien ir nemierīgs un niķīgs.
* Bērniem nātrene visbiežāk ir akūta – izsitumi parādās ļoti strauji un paši bez jelkādas ārstēšanas dažu minūšu līdz divdesmit četru stundu laikā pazūd. Nātreni dēvē par hronisku, ja izsitumi redzami ilgāk nekā sešas nedēļas un arī tad, ja tie brīžiem izzūd, bet pēc laika atkal parādās.
* Izsitumi nereti uzrodas te vienā, te citā ķermeņa vietā.
* Smagākos gadījumos nātrene mēdz būt kombinācijā ar angioedēmu jeb izteiktu ādas dziļāko slāņu un zemādas audu tūsku, kas var izraisīt sāpes vai dedzinošu sajūtu. Visbiežāk pietūkst seja, īpaši lūpas un plakstiņi (acis izskatās šauras), taču tā var veidoties arī citviet.
* Infekciju slimībām, piemēram, masalām, vējbakām un skarlatīnai, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, turklāt izsitumi izskatās citādi un paši no sevis pēkšņi nepāriet. Akūtas nātrenes gadījumā temperatūras parasti nav. Tā parādās vien tad, ja nātrene ir kādas iekaisuma slimības simptoms.
Kas to var izraisīt
Bērniem akūtu nātreni visbiežāk izraisa pārtikas produkti. Imūnsistēma kādu produkta sastāvdaļu (galvenokārt olbaltumvielas) uztver kā bīstamu, tāpēc metas cīņā, veidojot pret to antivielas un cenšoties pēc iespējas ātrāk izvadīt no organisma. Šo procesu ietekmē attīstās nātrene.
Pārtikas alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējums, kas, bērnam augot un imūnsistēmai nobriestot, visticamāk, izzūd. Nātreni var izraisīt jebkurš pārtikas produkts, taču biežākie vaininieki ir olas, zivis un jūras veltes, rieksti, tomāti, ogas (īpaši zemenes un vīnogas), citrusaugļi un melones.
Zīdaiņiem nātrene visbiežāk rodas no govs piena, jo tā sastāvā esošie proteīni parasti ir pirmā citādā viela, ar ko jāsastopas mazuļa organismam. Dažkārt nātrenes cēlonis ir nevis pats pārtikas produkts, bet gan tam pievienotās E vielas. Nereti – sintētiskās krāsvielas, piemēram, tartrazīns (E 102), ar ko mēdz piešķirt dzeltenu krāsu konditorejas izstrādājumiem, vitamīnu tabletēm, atspirdzinošiem dzērieniem, augļu sulām, marcipānam, sausajām zupām, siera cepumiem un saldajai kukurūzai. Iespējams, ēdot burkānus no dārza, bērnam alerģiska ādas reakcija neattīstās, toties, graužot veikalā nopirktos, tā rodas, jo dārzeņi apsmidzināti ar ķīmiju.
Slimība var attīstīties pēc saskares ar kādu ķīmisku vielu vai materiālu. Reizēm ādas kairinājumu izraisa vilnas vai zīda apģērbs. Nātrene var parādīties pēc dažu ziepju, šampūnu, ķermeņa eļļu, krēmu vai pretinsektu līdzekļu lietošanas. Visai bieži vainīgais izrādās veļas pulveris, ar ko mazgāts bērna apģērbs.
Nātrene var būt atsevišķu zāļu lietošanas blakusparādība. Visbiežāk tie ir pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļi (īpaši acetilsalicilskābi vai ibuprofēnu saturoši) un antibiotikas (penicilīna grupas). Reizēm alerģiska reakcija rodas tikai no viena medikamenta veida, piemēram, tabletēm vai sīrupa, jo pievienota kāda palīgviela (piemēram, apelsīnu garša).
Ar hronisku nātreni ir sarežģītāk
Hroniskas nātrenes iemeslu gandrīz 80% pacientu noteikt neizdodas. Tā var būt ilgstoša iekaisuma slimība, piemēram, gastrīts jeb kuņģa gļotādas iekaisums, holecistīts jeb žultspūšļa iekaisums vai atviļņa slimība. Nātrene var izpausties kā organisma reakcija uz kādu bakteriālu vai vīrusu infekciju. Itin bieži tā parādās, kad mazajam ir aizlikts deguns, iesnas vai kakla sāpes. Iedzerot pretalerģijas zāles, izsitumi izzūd, bet drīz atkal parādās, jo to provocējošais vīruss joprojām ir organismā. Visbiežāk nātreni izraisa infekciozā mononukleoze jeb Epšteina-Barra vīruss. Iemesls var būt arī sastrutojums zem zoba. Nepārejoša nātrene var liecināt par to, ka zarnu traktā ieviesušies parazīti, piemēram, cērmes vai spalīši.
Dažkārt tā uzmetas, kad mazulis pirmoreiz pagozējies saules staros. Bērna āda pie ultravioletā starojuma ar laiku pierod, un nātrene vairs neparādās, taču reizēm jutīgums var saglabāties visu mūžu. Dažam ķiparam pēc peldes dzestrā ūdenī vai vēsā dušā uzreiz uzmetas aukstuma nātrene. To provocē arī strauja temperatūras maiņa, piemēram, ziemā pēc atrašanās siltumā izejot ārā. Nepatīkamo ādas reakciju retāk izraisa spiediens. Piemēram, ilgstoši sēžot, uz nospiestajiem apaļumiem izveidojas nātres dzēlieniem līdzīgi izsitumi, smagākos gadījumos ir arī tūska, kas sagādā sāpes.
Nātrene var būt sistēmiskas kaites – reimatisma, vaskulīta (asinsvadu iekaisuma) vai saistaudu slimības – simptoms. Izsitumi var liecināt par hormonāliem traucējumiem, piemēram, hipertireozi jeb pastiprinātu vairogdziedzera darbību.
Kā ārstēt
Zelta likums, lai nepieļautu nātrenes atkārtošanos, – izvairīties no tās izraisītāja. Taču to īstenot var būt ļoti grūti, jo vainīgo ne vienmēr izdodas noskaidrot.
Vecākiem mājas aptieciņā vienmēr vajadzētu turēt kādu antihistamīna jeb pretalerģijas līdzekli, jo bērniem nātrene ir bieža parādība. Kad tā uzmetas, jāiedod lietošanas pamācībā norādītā deva. Ja tā ir pirmā reize un izsitumi dienas laikā izzūd, nevajag steigties pie ārsta.
Ja nātrene atkārtojas bieži un cēlonis nav zināms, ieteicams doties pie alergologa un kopīgiem spēkiem censties atklāt izraisītāju (tie var būt vairāki). It īpaši tas nepieciešams, ja ir arī sejas vai rīkles tūska, kas apgrūtina elpošanu. Reakcija ar katru nākamo reizi var pastiprināties.
Ja diskomfortu sagādā ne vien sejas tūska, bet arī vēdera sāpes un šādas epizodes atkārtojas bieži, tas var liecināt par retu iedzimtu slimību – hereditāro angioedēmu. Tad simptomi mēdz būt kādam no vecākiem vai vecvecākiem, turklāt cilvēks ļoti bieži nenojauš, kāds ir to cēlonis. Dzīve kļūst vieglāka, kad uzzina diagnozi un sāk lietot speciālus medikamentus.
Hroniskas nātrenes gadījumā antihistamīna preparāti jālieto regulāri, nevis tikai parādoties simptomiem, – tad, sastopoties ar izraisītāju, reakcija nebūs tik krasa vai vispār izpaliks. Atklājot, ka pamatcēlonis ir kāda slimība vai infekcija, jāārstē tā. Ja nātrene veidojas saules ietekmē, jālieto aizsargkrēms.
Dodoties pie alergologa
Ja nolemj doties pie alergologa, vizītei nepieciešams īpaši sagatavoties. “Alergologam jābūt kā detektīvam, jo nātrenei var būt simtiem dažādu cēloņu. Lai to atrastu, vislabāk var palīdzēt vecāki, jo tikai viņi var pastāstīt, kad nātrene parādījusies un pēc cik ilga laika izzudusi, vai tā bijusi arī agrāk, ar kādām zālēm izdevies to novērst, ko bērns pirms tam ēdis, varbūt ēdienkartē ieviests jauns produkts, kādus medikamentus, ādas kopšanas un mazgāšanās līdzekļus lietojis, ko atšķirīgu darījis. Ja vecākiem grūti atbildēt uz šiem jautājumiem, atrast izraisītāju ir tikpat grūti kā adatu siena kaudzē ,” skaidro daktere Grantiņa.
* Paturēt prātā visu, ko bērns ēdis un darījis, protams, ir sarežģīti, tāpēc ieteicams rakstīt dienasgrāmatu. Lai neko nepiemirstu, vislabāk izveidot tabulu ar kolonnām, piemēram: datums, ādas stāvoklis, ko ēda, ko lietoja, ko atšķirīgu darīja (varbūt, piemēram, peldējās baseinā un ūdenim bija pievienota kāda viela). Ja mazulis tiek barots ar krūti, jāpieraksta, ko uzturā lietojusi mamma. Dienasgrāmatas iekārtošana pagaidām ir visefektīvākais veids, kā noteikt nātrenes izraisītāju.
* Var veikt alergoproves. Uz mazā pacienta augšdelmiem uzpilina alergēnus, kas raisa aizdomas, un šajās vietās ar speciālu instrumentu nedaudz ieskrāpē ādas virskārtu. Pēc 15 minūtēm vēro, kāda ir reakcija. Ja āda kņud, niez, rodas apsārtums vai uztūkums – vainīgais atrasts!
* Ja nātrene nav pārgājusi vai lietoti antihistamīnu saturoši medikamenti, var veikt vienīgi specifiskā IgE (antivielu) noteikšanu asinīs. Laborants asiņu paraugam pievieno iespējamo alergēnu un zem mikroskopa novēro reakciju. Ja tas ir vainīgais, asinīs atrodas specifiskas antivielas, kas veido savienojumus ar alergēna molekulām.
* Ja tur aizdomās pārtikas produktu, var veikt provokācijas testu. Bērns vismaz divas nedēļas nelieto konkrēto produktu, bet pēc tam to nobauda mediķa uzraudzībā, pakāpeniski palielinot devu. Testa laikā kontrolē bērna asinsspiedienu, skābekļa daudzumu asinīs un citus rādītājus. Tiklīdz parādās alerģijas simptomi, pārbaudi pārtrauc. Turpmāk ir skaidrs, no kura produkta lietošanas jāatsakās. Pēc gada pārbaudi iesaka atkārtot, jo bērni no alerģijām izaug. Ja uzmetas vien daži izsitumi un nav tūskas, vecāki mājās paši var pārbaudīt, vai pie vainas ir konkrētais produkts. Taču, ja reakcija bijusi smaga, to darīt ir bīstami, jo var sākties anafilaktiskais šoks.
* Parasto asinsanalīzi veic, lai pārbaudītu, vai organismā nav iekaisuma, kā strādā vairogdziedzeris, kā arī izslēgtu citas kaites.
Alergoloģe piemetina: “Ja, pārbaudot aizdomīgo alergēnu, ādas testa vai asinsanalīzes rezultāts ir negatīvs, taču vecāku novērojumi liecina pretējo, jāuzticas savām acīm! Izmeklējumi dažādu iemeslu dēļ var neuzrādīt vaininieku.”
Alergologu vērts apmeklēt, ja:
* nātrenes izpausmes ir smagas;
* tā neatkāpjas ilgāk par sešām nedēļām;
* ādas reakcija atkārtojas vairākkārt;
* ir ne tikai izsitumi, bet arī sejas vai balsenes tūska (angioedēma).
Svarīgi!
* Ja bērnam uzmetusies nātrene un pēkšņi kļūst grūti elpot, nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot pa tālruni 113.
* Tāpat jārīkojas, ja sākas anafilaktiskais šoks – strauja asinsspiediena pazemināšanās, kas izraisa skābekļa trūkumu un apdraud dzīvību. Par to liecina nobālēšana, auksti sviedri, galvas reiboņi, vemšana, vārgums, ātrs, bet neregulārs pulss.
