Foto: Evija Trifanova/LETA

Pēteris Apinis: Par “AstraZeneca” vakcīnu, trombemboliskām blaknēm un neesošās vakcinācijas pārtraukumu Latvijā 66

Pēteris Apinis, ārsts, kanāla RīgaTV 24 raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs

“Paldies, Latvija! Tev mani nevajadzēja. Kopš šodienas es Latvijā būšu ciemiņš” – Gobzems atvadās
VIDEO. Neapmierināta kaimiņiene “nopļauj” jaunā pāra kāzas
Zināms, cik ilgs būs Latvijā gaidāmais karstuma vilnis, kas sāksies Jāņos
Lasīt citas ziņas

Par Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnu pret Covid–19 ir izteikušies visi, kam nav bijis slinkums, un šīs atziņas lielākoties paredzētas tiem, kas savu pārliecību salīdzina ar citu viedokļiem.

Vakcinācija Latvijā līdz šim ir bijusi tikai darbības imitācija ar skaļiem paziņojumiem, avīzēm un superapmaksātiem birojiem, bez vakcīnām un ar traucētu mediķu darbu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tagad vakcinācija pilnībā pārtraukta, jo atrasts „ārējais ienaidnieks”– venoza trombembolija.

Uzreiz norādīšu, ka, manuprāt, Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnas tiks reabilitētas un vakcinācija atjaunota, tiesa, Eiropas (t.sk., Latvijas) iedzīvotāju neuzticība vakcinācijas procesam būs iedragāta.

Manas atziņas lielā mērā balstītas uz Paula Ērliha institūta (Paul-Ehrich-Institut – Bundesinstitut fūr Impfstoffe und biomedizinische Ārzneimittel).

Šis Vācijas federālais institūts atrodas Langenā, iepretim Frankfurtes lidostai, un ir salīdzināms ar mūsu Zāļu valsts aģentūru, pareizinot finanses, cilvēkresursus un arī ietekmi ar 100.

Tieši Paula Ērliha institūts bija iniciators plašākai Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnas pētniecībai sakarā ar vairāku pacientu arteriālu vai venozu trombozi pacientiem, kas bija saņēmuši Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnu pret Covid–19.

Atšķirībā no Latvijas, kur lēmumus pieņem medicīnas superspeciālisti ar filologa vai pianista izglītību, Vācijā gandrīz visus Covid–19 lēmumus pieņem atklātā dažādu medicīnas līderu diskusijā, kuru organizē un vada Ērliha institūts.

Tātad: Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnai tiek pārmests, ka septiņiem gados relatīvi jauniem cilvēkiem (vecuma grupā 20–50 gadi) pēc vakcinācijas tika novērotas smagas smadzeņu venozas trombozes, ko noteica trombocitopēnija (trombocītu deficīts), un asiņošana.

No septiņiem slimniekiem trīs gājuši bojā. Slimība ir sarežģīti ārstējama, taču pieredze dažādu trombocitopēniskas trombožu ārstēšanā pasaulē ir gana liela (Latvijā par trombožu ārstēšanu lieliskas lekcijas lasa profesore Eva Strīķe).

Jāpiebilst, ka sešām no septiņām personām (visas gados jaunas sievietes) tika novērota sīnusu venozā tromboze.

Visi šie gadījumi bija radušies 4–16 dienas pēc vakcinēšanās pret Covid–19 ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnu.

Būtiski, ka visi aprakstītie slimnieki nebija augsta riska populācija smagai Covid–19 slimības gaitai vai nāvei no Covid–19. Tātad – ir aizdomas par ļoti nopietnām vakcīnas blakusparādībām, un šobrīd tiek meklētas iespējamas cēloņsakarības starp vakcināciju un slimību.

Vakcinācija pret Covid-19 Latvijā un pasaulē

Adenovīrusu vektoru vakcīnas

Latvijas publiskajā telpā plaši aprakstītas nukleīnskābju – DNS un mRNS vakcīnas, bet visplašāk tieši mRNS (Messenger RNS) vakcīnas, ko radījušas Pfizer-BioNTech un Moderna. Lielā mērā ir radīts viedoklis (mīts?), ka šīs vakcīnas ir labākas, modernākas, nekaitīgākas.

Šīs vakcīnas sastāv no pilna garuma S proteīna kodējošas mRNS, kas ir iepakota lipīdu nanodaļiņās. Lipīdu nanodaļiņas (vienkāršoti – mikroskopiskas tauku bumbiņas) nodrošina mRNS iekļūšanu organisma šūnās, kā arī pasargā mRNS no degradācijas.

Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna ir adenovīrusu vektora vakcīna.

Kaut kā Latvijas publiskajā telpā valda neuzticība adenovīrusu vektoru vakcīnām, kaut to darbības princips ir visai līdzīgs DNS vakcīnām. Arī šajā gadījumā vakcīna no SARS-CoV-2 vīrusa satur tikai S proteīna ģenētisko informāciju DNS formā, kas ir iekļauta modificēta adenovīrusa genoma sastāvā.

Tātad – informācija šūnai par baiso SARS-CoV-2 vīrusu tiek nosūtīta nevis ar tauku bumbiņu, bet gan ar citu vīrusu, pie kam šis vīruss ir nekaitīgs (adenovīrusi ir cilvēka organismam samērā nekaitīgi un mēdz izraisīt iesnām līdzīgus simptomus, turklāt no vakcīnā izmantotā vīrusa ir izņemti gēni, kuri ļauj vīrusam vairoties).

Modificētais adenovīruss ar S proteīna gēnu organisma šūnās iekļūst daudz efektīvāk. Tomēr lielai daļai cilvēku dzīves laikā ir izstrādājusies imunitāte pret adenovīrusiem, tādēļ pastāv iespēja, ka imūnā sistēma vakcīnu aizvāc pirms tas ar mūsu SARS-CoV-2 gabaliņu nonāk šūnā.

Tādēļ Oksfordas Universitātes/AstraZeneca AZD1222 vakcīna satur modificētu šimpanzu adenovīrusu, pret kuru cilvēkiem nevarētu būt izstrādājusies vērā ņemama imunitāte.

Pārējās šobrīd pieejamās adenovīrusu vektoru vakcīnas satur modificētus 5. un/vai 26. tipa cilvēku adenovīrusus. Kompānija Johnson & Johnson/Janssen jau reģistrējusi savu 26. tipa adenovīrusa vektora vakcīnu Ad26.COV2.S.

Ķīnas kompānijas CanSino Biologics vakcīna Ad5-nCoV ir 5. adenovīrusu vektora tipa, bet Krievijā, Gamaleja institūtā izstrādātā Sputnik V ir adenovīrusa vektora vakcīna, kuras sastāvā ir gan 26. tipa adenovīrusu vektors (pirmajai devai), gan 5. tipa adenovīrusu vektors (otrajai devai).

No man pieejamās informācijas var saprast, ka vienīgā būtiskā atšķirība Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnai no Johnson & Johnson/Janssen un Sputnik V vakcīnām ir, ka Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnas satur modificētu šimpanzu adenovīrusu.

Tiesa – daļa gripas vakcīnu ir būvētas tieši uz šī šimpanzes adenovīrusa bāzes, un nekādi baisi notikumi un baisas blaknes nav vērotas.

Kāda ir trombozes un vakcinācijas statistika?

Vācijā bija veiktas 1.6 miljoni vakcināciju ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnām un 7 cilvēkiem tika novēroti trombozes gadījumi, pie kam 3 no tiem mira.

Dažas Eiropas valstis apturēja vakcināciju ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnām, dažas apturēja vakcināciju ar vienu konkrētu vakcīnas partiju (sērijas Nr.: ABV5300). Latvija veica abus soļus – sākotnēji aizliedza konkrēto sēriju, bet vēlāk apturēja vakcināciju ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnām.

Jāpaskaidro, ka venozu trombožu iespējamība kā komplikācija bija paredzēta jau vakcīnas reģistrācijas procesā, un šī iespējamība tika vērtēta kā viens gadījums uz miljonu vakcīnu.

Otrs rādītājs, kas tiek izmantots diskusijās – vismaz līdz 12. martam cerebrālās venozās trombozes biežums vakcinēto personu vidū bija robežās, kas gaidāms nevakcinētā populācijā.

Tomēr nāca klāt divi gadījumi un šo trombožu gadījumu skaits pēc vakcinācijas ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnu pret Covid–19 statistiski pārsniedza cerebrālo vēnu trombožu skaitu, kas parasti notiek nevakcinētā populācijā.

Te vietā citēt Pasaules Veselības organizācijas atziņas (brīvā tulkojumā): „Vakcinācija pret Covid–19 nemazinās saslimšanu vai nāves gadījumus no citiem cēloņiem. Ir zināms, ka trombotiskas reakcijas notiek bieži. Venozā trombembolija ir trešā biežāk sastopamā sirds un asinsvadu slimība pasaulē.

Plašās vakcinācijas kampaņās valstis parasti norāda uz iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc imunizācijas. Tas nebūt nenozīmē, ka notikumi ir saistīti ar pašu vakcināciju, bet tā ir laba prakse šos gadījumus izmeklēt.

Tas arī liecina, ka uzraudzības sistēma darbojas un ka pastāv efektīva kontrole. Pasaules Veselības organizācija regulāri sazinās ar Eiropas Zāļu aģentūru un regulatoriem visā pasaulē, lai iegūtu jaunāko informāciju par Covid–19 vakcīnu drošumu.

Šajā laikā, Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnas ieguvumi atsver tās radīto risku, un iesaka vakcinācijas turpināt”.

Kāds varētu būt iemesls smagām vakcinācijas blaknēm?

Man nācās noklausīties ļoti spraigu vācu kolēgu diskusiju, kas bija saistīta tieši ar nepieciešamību uz laiku apturēt vakcināciju ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnu.

Manas vācu valodas zināšanas nav tik labas, lai es ar pilnu atbildību varētu apgalvot, ka viss manis pierakstītais ir autentisks tulkojums. Un tomēr – vācu kolēģi norādīja, ka par iemeslu reakcijām uz vakcināciju varētu būt tikai trīs iemesli:

• reakcija uz SARS–CoV-2 S proteīna ģenētisko informāciju DNS formā, kas atrodas vakcīnā. Jāpiebilst, ka šī informācija dažādām vakcīnām atšķiras, bet šķiet, ka nenozīmīgi. Ar lielāko varbūtību tiek pieņemts, ka šis nav reakcijas iemesls;
• reakcija uz modificēto šimpanzu adenovīrusu. Šķiet, ka vairums ekspertu pieslienas viedoklim, ka tieši šis vīruss ļoti retos gadījumos varētu izraisīt kādus recēšanas traucējumus;
• reakcija uz pildvielām, papildvielām utt. Šis pieņēmums tika pilnībā noraidīts.

Vismaz šajā jomā tuvākajās dienās gaidāmi interesanti ziņojumi un pavērsieni. Es nevaru noliegt, ka tieši uzbāzīgā agresīvā retorika pret šimpanzu adenovīrusu, man liek būt piesardzīgam un raudzīties uz notikumiem kā iespējamu politisku (attieksme pret Brexit–?) vai konkurentu pasūtītu biznesa uzstādījumu.

Daudziem medikamentiem blaknes ir saistītas ar recēšanas traucējumiem.

Kad man pajautāja – vai es zinu medikamentus, kas izsauc recēšanas tarucējumus, es uzreiz nosaucu kontracepcijas tabletes. Profesors Andrejs Ērglis televīzijas intervijā minēja, ka viņš uzreiz varot nosaukt vairākus simtus dažādu medikamentu, kas tieši vai netieši ietekmē recēšanu un var izraisīt trombotiskas komplikācijas.

Arī Ērliha institūta dokumentos atradu atsauci uz dzimstības kontroles tablešu trombozēm, pat ar letālu iznākumu, un šīs trombozes ir zināmas kā ļoti reta blakusparādība. Tās ir uzskaitītas zāļu aprakstā.

Tieši tādēļ pretapaugļošanās tabletes aptiekā ir iegādājamas tikai pret ārsta izrakstītu recepti. Ikviena sieviete ir jāinformē par šo risku, ko parakstot kontracepcijas tabletes, veic ārsts.

Par Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnu iespējami izraisītajām ļoti retajām sinusa vēnu trombozes blakusparādībām kopā ar pavadošo trombocītu deficītu, nav minēts zāļu aprakstā. Šķiet, ka tuvākajās dienās šāds ieraksts varētu parādīties.

Ko darīt, ja pacients saņēmis vakcināciju pret Covid–19 ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnu?

Gadījumā, ja cilvēks jūtas slikti 4–16 dienas pēc vakcinācijas un viņam ir izteiktas galvassāpes vai kaut kāda nesaprotama gļotādu asiņošana, viņam būtu jānonāk slimnīcā.

Būtiski ir valsts Zāļu aģentūrai ziņot par jebkuru blakni pēc vakcinācijas. Jau tuvākajās dienās mēs saņemsim ļoti nopietnu ekspertīzes ziņojumu – zāļu drošuma farmakovigilances pārbaudes datus: vai aizdomas par trombozi kā blakusparādību ir pamatotas, vai trombozes sastopamība vakcinētu cilvēku grupā ir biežāka nekā nevakcinētu cilvēku grupā.

Ja notikums ir sagaidāmā biežuma robežās, tas drīzāk norāda uz nejaušu gadījumu konkrētā laikā, konkrētam cilvēkam ar konkrētu veselības stāvokli un citiem lietotiem medikamentiem nevis saistību ar vakcināciju.

Tomēr, ja novērotās nevēlamās blakusparādības statistiski biežāk rodas vakcinētiem indivīdiem, tas ir riska signāls, kas var būt norāde par iespējamu cēloņsakarību ar vakcināciju.

Ko darīt tiem, kas ir saņēmuši sākotnējo vakcināciju tikai ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnu – vai tagad jāvakcinējas ar citu vakcīnu?

Pašlaik nav pieejami dati par dažādu vakcīnu kombināciju, bet aktīvi norit pētījumi. Globālajā literatūrā ir izteikti pieņēmumi, ka šāda kombinācija varētu būt efektīga.

Tomēr šobrīd nebūtu vēlams pabeigt vakcināciju ar citas firmas vakcīnu.

Pēc pirmējās vakcinācijas Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnu cilvēkiem jau ir izveidojusies aizsardzība pret smagu Covid–19 un cilvēkam praktiski ir neiespējami nomirt ar šo slimību.

Globāli valda uzskats, ka nekas slikts nebūs, ja starplaiks starp pirmo un otro Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnāciju sasniegs 12 nedēļas, bet pat šī vakcinācijas intervāla pārsniegšana nepadaris vakcināciju neefektīvu.

Domāju, ka jau nedēļas laikā parādīsies atzinumi, ka drīkst otrai vakcinācijai izmantot kādu citu adenovīrusu vektoru vakcīnu.

Personisks viedoklis

Ārsts Pēteris Apinis

Nav iemesla satraukumam. Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna ir medikaments, un katram medikamentam var būt blaknes.

Tomēr šīs blaknes sastopamība (7 gadījumi uz 1.6 miljoniem vakcinēto) drīzāk norāda uz nejaušu gadījumu konkrētā laikā, konkrētam cilvēkam ar konkrētu veselības stāvokli un citiem lietotiem medikamentiem, nevis saistību ar vakcināciju.

Venozā trombembolija ir trešā biežāk sastopamā sirds un asinsvadu slimība pasaulē, bet Covid–19 nav atcēlis citas slimības, kā tas dažkārt šķiet Latvijas premjerministram un veselības ministram.

Vakcinācija ir vienīgā iespēja pārtraukt psihopandēmiju.
SAISTĪTIE RAKSTI

Man šķiet, ka problēmas ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnām un pārtraukuma radītā neuzticība šai vakcīnai paātrinās Gamaleja institūtā izstrādātās Sputnik V ir adenovīrusa vektora vakcīnas reģistrāciju un ražošanas uzsākšanu Eiropā.

Un te vietā būtu piebilst, ka izcila vieta, kur šādas vakcīnas ražot, ir Olainē – kompānijā Pharmidea.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Alkohols smadzenes sasniedz 30 sekunžu laikā. Kā tas ietekmē katru mūsu orgānu?
Pirmsjāņu padomi līgotājiem jeb lai Jāņi bez paģirām! 10
Nesteidz sauļoties: pret ādas vēža draudiem izturamies vieglprātīgi
Valciņa: Katrs nepiešķirts eiro medikamentiem nozīmē kāda cilvēka nāvi – tik vienkārši!
“Paldies, Latvija! Tev mani nevajadzēja. Kopš šodienas es Latvijā būšu ciemiņš” – Gobzems atvadās
VIDEO. Neapmierināta kaimiņiene “nopļauj” jaunā pāra kāzas
Zināms, cik ilgs būs Latvijā gaidāmais karstuma vilnis, kas sāksies Jāņos
FOTO. Pašmāju slavenības rotājas un svin Līgo svētkus
Rīgas dome atklāj, kas turpmāk notiks ar Vanšu tiltu
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
Mēness aptieka: 14% Latvijas iedzīvotāju šogad nesvinēs Jāņus
Mēness aptieka: Gandrīz pusei aptaujāto Latvijas iedzīvotāju dzēriens Nr.1 Jāņos būs alus
21% “Centrālajā laboratorijā” testēto ērču šogad konstatēta Laimas slimība
„Mēness aptieka”: uz mājām vai biroju aptiekas produktus tagad var piegādāt „Wolt”
Ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas attīstības biedrības atbalstu Ukrainas iedzīvotāji Mēness aptiekās varēs iegādāties recepšu medikamentus 10 000 eiro apmērā
Lielākajai aptaujāto daļai nav pietiekamas informācijas par savu vecāku sirds veselību
Bērniem jāzina rīcība gadījumos, ja sagriezts pirksts vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība
Piecas lietas, ko, iespējams, nezināji par farmaceita profesiju
„Mēness aptiekas” farmaceitu un ratiņkērlinga komandas spēlē uzvar draudzība
„Mēness aptieka” saņem starptautisko Best Places To Work sertifikātu
Darbu sākusi „Centrālās laboratorijas” filiāle Olainē
Vingrošana un speciāli pielāgoti vingrojumi pretsāpju terapijai
Par katru labdarības akcijā „Pērkot tu ziedo!” iegādāto RFF produktu divdesmit centus ziedo bēgļiem
Labestības tablete ikvienam
Medus sastāvs un īpašības mūsdienīgā skatījumā
Kolagēns – veselām locītavām un ādai
Kādi mēdz būt iemesli matu izkrišanai
Trīs mutes higiēnas vaļi jeb mutes dobuma higiēnas minimums
„Mēness aptiekas” komanda Rimi Rīgas maratonā skries kopā ar Bērnu un jauniešu parasporta apvienības jauniešiem
Galveno nosacījumu komplekss ikdienas sportošanai, nekaitējot locītavām
Kā jauninājumi ērtībai pamazām top par ierastu ikdienu aptiekā
Ja locītavas smeldz no pārslodzes
Piens, lakrica vai šokolāde. Ar ko varētu konfliktēt tavas zāles
Mēness aptieka: Visbiežāk iedzīvotājiem ārsta palīdzība nepieciešama sadzīves un sporta traumu dēļ
Labestības tablete ikvienam
Vai uzturs apgādā ar visu, kas tavam organismam vajadzīgs?
Sāp mugura. Tableti, ortozi, masāžu vai tomēr pie ārsta
Atzīmējot Latvijas olimpiskā un paralimpiskā sporta sasniegumus
Kāpēc D vitamīns ir visbiežāk apspriesto uztura bagātinātāju topā
„Niez acis, tek deguns, moka šķavas? Iespējams – putekšņu alerģija jeb polinoze
Kad ir jāsāk pieskatīt savu sirdi?
Enerģijas vairotājs koenzīms Q10: uzlabo sirdsdarbību, muskuļu un smadzeņu darbību
Kādus līdzekļus izmantot odu, ērču un citu kukaiņu atbaidīšanai?
Vai no alus tiešām var izaugt “alus vēders”?
FOTO. Kristapa smadzenes nedod pareizo impulsu, lai varētu kustēties rociņas un kājas! Lūdz palīdzību nopietnai ārstēšanai Beļģijā
Latvijā no rītdienas oficiāli beigsies gripas epidēmija
Rīgas dome atklāj, kas turpmāk notiks ar Vanšu tiltu
IZM rosina vēl vairāk samazināt speciālās izglītības iestāžu skaitu
“Paldies, Latvija! Tev mani nevajadzēja. Kopš šodienas es Latvijā būšu ciemiņš” – Gobzems atvadās
FOTO. Pašmāju slavenības rotājas un svin Līgo svētkus
Vai latviešu brīvprātīgie karavīri Ukrainā svinēja Jāņus? “Par mājām atgādina pie sienas pieliktais Latvijas karogs”
Cik ilgi šādu kara tempu un intensitāti var izturēt Ukrainas armija? Atbild Rajevs
Atis Klimovičs: Savienība starp Lielbritāniju, Poliju, Ukrainu un trim Baltijas valstīm – nav peļama ideja!
Jūlijā un augustā ar gāzes pieejamību būšot lielas problēmas. Vai tā ir patiesība? Atbild ekonomikas ministre
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Cepts jāņusiers ar sēnēm – sātīga un garda uzkoda
23:14
Vai var izmazgāt pieneņu traipus?
22:34
Alkohols smadzenes sasniedz 30 sekunžu laikā. Kā tas ietekmē katru mūsu orgānu?
21:15