Foto – Shutterstock

Ārstniecības likumā nostiprinās “pagarinātā normālā darba laika” saīsināšanu 0

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Ārstniecības likumā, kas nosaka pakāpenisku atteikšanos no “pagarinātā normālā darba laika”, 2018. un 2019.gadā samazinot “pagarinātā normāla darba laiku” ilgumu.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 7
Lasīt citas ziņas

Veselības ministrija (VM) norāda, ka vienlaikus, lai nodrošinātu, ka ārstniecības personām, kurām samazināsies “pagarinātā normālā darba laika” ilgums, tiktu saglabāts vismaz līdzšinējais atalgojums, tiek paredzēts, ka pagarinātā normālā darba laika gadījumā darba samaksa par darba laiku, kas pārsniedz normālo darba laiku, nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam 2018.gadā – ne mazāk kā 1,20 noteikto stundas algas likmju apmērā un 2019.gadā – ne mazāk kā 1,35 noteikto stundas algas likmju apmērā.

Valdība šodien atbalstīja, ka Valsts kancelejai likumprojekts jāsagatavo iesniegšanai Saeimā valsts budžeta 2018.gadam likumprojektu paketē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Likumā līdz šim nav tieši ierakstīts, ka 2018.gadā “normālais pagarinātais darba laiks” nevarēs pārsniegt 50 stundas, bet 2019.gadā – 45 stundas nedēļā. Tāpat likumā netika ierakstīts, ka darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu.
Savukārt grozījumi Ārstniecības likumā, kas stājās spēkā jūlijā, paredz, ka “normālais pagarinātais darba laiks” nevar pārsniegt 55 stundas, bet koeficents darba samaksai par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, tika noteikts 1,1.

Iepriekš ārstniecības personai varēja noteikt “pagarināto normālo darba laiku”, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot darba samaksu tikai ārstniecības personai noteiktās darba algas apmērā.
Kā ziņots, saskaņā ar Saeimas pieņemto likumu jūlijā sākas pārejas periods līdz 2020.gadam, kura laikā paredzēta pakāpeniska atteikšanās no “pagarinātā normālā darba laika” mediķiem.

Valdība atbalstīja līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Veselības ministrijai (VM) 1,9 miljonu eiro apmērā, lai no jūlija nodrošinātu pakāpenisku atteikšanos no “pagarinātā normālā darba laika”.

Tāpat paredzēts, ka VM pamatbudžeta bāzes palielināšanai no 2018. līdz 2020.gadam ik gadu būs jāpiešķir 3,8 miljoni eiro, lai nodrošinātu pakāpenisku atteikšanos no “pagarinātā normālā darba laika” ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.