Asinsspiediens atkal augšā. Kādēļ ilgstoši paaugstināts un neārstēts asinsspiediens ir tik bīstams? 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vienīgais veids, kā atklāt paaugstinātu asinsspiedienu, ir to izmērīt. Mūsdienās tas nav sarežģīti – to var izdarīt ne tikai ārsta kabinetā, bet arī aptiekā. Laikus to pamanot un kontrolējot, piemēram, ar dzīvesveida izmaiņām vai medikamentiem, iespējams izvairīties no sirds asinsvadu slimībām, insulta un citām nopietnām veselības problēmām.
Asinsspiediens kā slimība
Sistoliskais jeb augšējais asinsspiediens asinsvadu sistēmā rodas sirds saraušanās, bet diastoliskais – apakšējais – sirds atslābuma laikā. Agrāk uzskatīja, ka dažos gadījumos, piemēram, gados veciem cilvēkiem, pieļaujams arī paaugstināts sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens, bet šobrīd ārsti vairs nav tik pieļāvīgi – lai neveicinātu kardiovaskulāru slimību attīstību, kā jauniem, tā veciem asinsspiedienam jābūt robežās no 120/80 līdz 140/90 mm/Hg (lai gan virs 130/85 mmHg jau tiek uzskatīts par paaugstinātu). Arteriālais asinsspiediens, kas ir augstāks par 140/90 mm/Hg, liecina par hipertensiju.
Primārās arteriālās hipertensijas gadījumā – tā ir vairākumam jeb 90% pacientu – tā ir slimība pati par sevi, bet sekundāro izraisa cita slimība, piemēram, hroniska nieru vai endokrīnās sistēmas saslimšana, kuru ārstējot normalizējas arī asinsspiediens. Primārā arteriālā hipertensija sākumā var noritēt bez simptomiem vai arī par to liecina nespecifiski simptomi, piemēram, galvassāpes, spiediena sajūta galvā, nogurums, asiņošana no deguna, kurus pacients bieži vien nesaista ar paaugstinātu asinsspiedienu, it īpaši, ja viņam nav paraduma to šad tad izmērīt profilakses nolūkos.
Latvijas Universitātes un Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas zinātniskā institūta zinātnieki 2020. gadā veica Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījumu, kurā piedalījās seši tūkstoši nejauši izvēlētu cilvēku no 25 līdz 74 gadu vecumam. Izmērot viņiem asinsspiedienu, tika konstatēts, ka 34% tas ir optimāls, 30% – normāls (120–129 uz 80–84 mm/Hg), bet 36% – paaugstināts (42% vīriešu un 36% sieviešu). 44% pētījuma dalībnieku atzina, ka ārsti jau norādījuši uz paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, no tiem gandrīz pusei jau bija diagnosticēta un tika ārstēta arteriālā hipertensija.
Kādēļ ilgstoši paaugstināts un neārstēts asinsspiediens ir tik bīstams? Kardiologi norāda, ka tas rada pārslodzi sirds asinsvadu sistēmai, izraisot bojājumus, kuru rezultātā asinsvadi, tajā skaitā arī galvas smadzenēs, kļūst neelastīgāki, šaurāki. Šis process – ateroskleroze – paaugstina galvas smadzeņu asinsvadu nosprostošanās un išēmiskā insulta risku.
Aterosklerozes dēļ var arī paaugstināties asins plūsmas spiediens galvas smadzeņu asinsvados, veicinot to plīsumu un asinsizplūdumu (hemorāģiskais insults). Aptuveni 75% gadījumu paaugstināts asinsspiediens veicina sirds dobuma izplešanos, kas traucē pareizam sirds ritmam, tādēļ attīstās mirdzaritmija un sirds mazspēja. Neārstētas arteriālās hipertensijas sekas var būt arī miokarda infarkts, hroniska nieru slimība, acs tīklenes bojājums, demence. Piemēram, pētnieki atklājuši saistību starp augstu sistolisko asinsspiedienu un paaugstinātu smadzeņu bojājumu risku. Gados vecākiem cilvēkiem ar augstu diastolisko spiedienu ir par 50% lielāks smadzeņu bojājumu risks nekā viņu vienaudžiem, kuriem tas bija zems.
Vārdu sakot, paaugstinātais asinsspiediens bojā orgānus, kuros ir vislabākā asinsrite un bagātīgākā apasiņošana. Bieži vien šo orgānu bojājumi par sevi liek manīt pirmie un, meklējot iemeslu, ārsts konstatē, ka tos radījis paaugstināts asinsspiediens.
Ja nu krīze
Ja mēra asinsspiedienu vairākas reizes dienā, var novērot nelielas asinsspiediena svārstības. Taču speciālisti teic, ka satraukumam nav iemesla, jo spiediena izmaiņas par 10–15 mmHg var ietekmēt visdažādākie faktori – gan fiziskās aktivitātes, gan tase kafijas, gan satraukums – ne jau velti ārsta kabinetā mērīts asinsspiediens mēdz būt augstāks nekā mājās. Piemēram, pusaudžiem asinsspiediena svārstības var būt saistītas ar hormonālām izmaiņām organismā.
Hipertensīvā krīze ir simptomu kopums, kas pacientam var izraisīt nopietnas komplikācijas vai pat dzīvībai bīstamu situāciju, piemēram, apziņas traucējumus vai asinsizplūdumu galvas smadzenēs. Viens no biežākajiem tās iemesliem ir neārstēta arteriālā hipertensija.
“Ja strauja asinsspiediena paaugstināšanās kombinējas ar stiprām galvassāpēm, traucētu redzi, sliktu dūšu, vemšanu, krampjiem, apjukumu, samaņas traucējumiem, elpas trūkumu, sāpēm krūtīs, stipru deguna asiņošanu, izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību,” uzsver Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Kārlis Trušinskis. Savukārt, ja asinsspiediens ir stipri paaugstināts, bet pašsajūta ir laba, ārsts iesaka pārliecināties, vai nav piemirsies iedzert asinsspiedienu normalizējošos medikamentus un vajadzības gadījumā paņemt vēl vienu tableti. Pēc pusstundas vai stundas spiediens jāizmēra vēlreiz, lai pārliecinātos par zāļu efektu. Ja piedzīvota šāda strauja asinsspiediena celšanās, tas jāpārrunā ar savu ārstējošo ārstu, kas ieteiks medikamentus, kurus vajag lietot šādās situācijās.
“Nereti asinsspiediena svārstības, reiboņi, pēkšņs apjukums var norādīt uz lēni noritošiem asinsrites traucējumiem, kam iemesls var būt asinsvadu nosprostojums,” saka neiroloģe Dace Bērziņa. Ja bez asinsspiediena svārstībām jūtams reibonis, līdzsvara traucējumi, ilgstošas galvassāpes, it sevišķi, ja jau diagnosticēta arteriālā hipertensija, ārste iesaka veikt kakla un galvas asinsvadu ultrasonogrāfisko izmeklēšanu, lai izvērtētu asinsvadu sieniņu stāvokli. Profilaktiskos nolūkos vīriešiem asinsvadus ieteicams izmeklēt jau pēc 40–50 gadu vecuma.
Kā mērīt asinsspiedienu
* Pirms tam vismaz 30 minūtes nelietot kafiju, nesmēķēt, apmeklēt tualeti, jo pilns
* urīnpūslis var ietekmēt mērījumu, vismaz 5 minūtes atrasties miera stāvoklī – sēdus uz krēsla vai dīvāna,
* asinsspiediens jāmēra uz abām rokām. Jāveic vismaz divi asinsspiediena mērījumi, par pareizo atzīstot otro mērījumu,
* hipertensijas pacientiem asinsspiedienu vajag mērīt vienu divas reizes nedēļā, bet, ja mainīta ārstēšana, piemēram, ārsts izrakstījis citas zāles, tas jāmēra ik dienu no rīta un vakarā, lai novērtētu zāļu efektivitāti.
