Latvijā pieaug krūts vēža gadījumu skaits jaunām sievietēm. Kā atklāt krūts vēzi laikus? 0
Visbiežāk krūts vēzis attīstās 50–69 gadu vecumā, tāpēc sievietes šajā vecuma posmā ik pēc diviem gadiem saņem uzaicinājuma vēstuli uz valsts apmaksātu skrīninga mamogrāfiju.
Diemžēl pagājušajā gadā šo iespēju izmantojušas vien 44% Latvijas sieviešu, iepriekš ne vairāk kā 35% no aicinātajām.
Krūts vēzis ir visizplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm, ar kuru Latvijā saslimst vairāk nekā 1100 sieviešu gadā.
Pieaug krūts vēža gadījumu skaits jaunām sievietēm. Sākuma stadijās tas visbiežāk neizraisa simptomus, kas mudinātu apmeklēt ārstu un doties uz izmeklējumiem, taču skrīninga mamogrāfija var palīdzēt atklāt krūts vēzi jau 2–4 gadus pirms slimības izpausmju parādīšanās.
I un II stadijā krūts vēzi ļoti bieži var pilnībā izārstēt. Jo audzējs izaudzis lielāks, jo sliktāka ir izveseļošanās prognoze.
Kāpēc svarīgi izmeklēt krūtis
Iespējams, Latvijā sievietes skrīningā iesaistās kūtrāk, jo uz izmeklējumu netiek aicinātas konkrētā vietā un laikā, kā tas ir daudzviet citur. Citās valstīs, ja sieviete tad nevar ierasties, jāsarunā cits laiks. Ja viņa to nedara, saņem atgādinājumu vai pat jāmaksā sodanauda, ja nav atsaukusies uzaicinājumam un veikusi izmeklējumu.
Daudzas mūsu sievietes savā aizņemtībā izmeklējumu atliek, un uzaicinājuma vēstule paliek plauktiņā aizmirsta.
Turklāt pastāv aplams uzskats, ka uz šo izmeklējumu vērts doties tikai tad, ja ir sūdzības, taču tas ir pretrunā ar skrīninga būtību.
Valstīs, kur skrīnings ir efektīvs, piemēram, Zviedrijā, mirstība ar ļauno slimību ir samazinājusies par 60%. Turpretī Latvijā kopš skrīninga ieviešanas 2009. gadā mirstība ar krūts vēzi nav sarukusi. Lai tas notiktu, to vajadzētu apmeklēt vismaz 70% sieviešu.
Pētījumi liecina – arī no 40–50 gadiem mamogrāfijas veikšana reizi gadā par aptuveni 17% samazina mirstību. Daudzās valstīs skrīnings turpinās līdz 75 gadu vecumam. Gados vecākām sievietēm šī slimība izpaužas mazāk agresīvi un, palēninoties vielmaiņai, attīstās lēnāk, taču tas nenozīmē, ka krūtis vairs nevajag pārbaudīt.
Lielāks krūts vēža risks ir sievietēm, kas pirmoreiz dzemdējušas pēc 35 gadu vecuma un nav zīdījušas mazuli ar krūti. Arī hormonaizvietojošās terapijas lietošana menopauzi sasniegušām sievietēm ir neliels riska faktors krūts vēža attīstībai, taču, pārtraucot lietot šos medikamentus, tas nav lielāks kā pārējām sievietēm.
Pārsvarā labdabīgas izmaiņas
Visbiežāk krūtīs sataustāmie veidojumi ir labdabīgi, īpaši jaunām sievietēm. Nereti tajās atrod cistas, kas var parādīties un izzust, kļūt lielākas vai samazināties. Bieži atklāj fibroadenomas – labdabīgus veidojumus.
Ja pēc mamogrāfijas saņemta atbilde ar kodu R3, R4 vai R5, nevajag uztraukties, bet veikt papildu izmeklējumus specializētā diagnostikas centrā, lai saņemtu atbildi uz jautājumu – ir vai nav vēzis. Ap 75% gadījumu pārmaiņas izrādās labdabīgas.
Dažkārt gan veidojumi jāpārbauda atkārtoti pēc pusgada vai ilgāka laika, lai pārliecinātos, vai tie nemainās. Reizēm operē arī labdabīgu audzēju, piemēram, ja tas ir ļoti liels – līdz 3 cm diametrā, gada laikā palielinās vairāk nekā par 15% vai arī sieviete psiholoģiski nevar ar to sadzīvot.
Mamogrāfija – efektīvākā audzēja atklāšanai
Līdz 40 gadu vecumam krūtis ir blīvākas ar lielāku dziedzeraudu daudzumu, tāpēc papildus mamogrāfijas izmeklējumam nereti jāveic arī ultrasonogrāfija.
Dažas pārmaiņas krūtī ir redzamas tikai mamogrāfijā, piemēram, mikrokalcināti – sīki kalcija sakopojumi.
Kalcināti var būt gan labdabīgi, kas radušies deģeneratīvu pārmaiņu rezultātā, gan ļaundabīgi, kas saistīti ar onkoloģisku slimību. Ja tie izskatās ļaundabīgi vai arī to izcelsme nav skaidra, jāveic biopsija, paņemot un laboratorijā pārbaudot aizdomīgo audu gabaliņu.
Savā neatkārtojamībā mamogrāfijas attēlu varētu salīdzināt ar pirkstu nospiedumu. Piemēram, ja normāls plaušu rentgena attēls diviem dažādiem cilvēkiem neatšķiras, divus vienādus mamogrāfijas attēlus būtu grūti atrast. Turklāt vienai sievietei dažādos vecuma posmos tie ir pavisam atšķirīga izskata.
Arī audzējs var izskatīties dažādi, tāpēc tā atklāšanai jāizmanto atšķirīgas metodes atkarībā no konkrētās situācijas.
Tehnoloģijas strauji attīstās, un mamogrāfijai parādījušās jaunas papildu iespējas, piemēram, tomosintēze, kad krūti aplūko vairākos slāņos, kas atsevišķās situācijās palīdz uzlabot diagnostiku, kontrastmamogrāfija, nereti nepieciešama mamogrāfija ar kompresiju un palielinājumu. Sievietēm, kurām ir blīvi krūts dziedzeraudi, papildus ieteicams veikt ultrasonogrāfiju, saistot abu izmeklējumu atradnes.
Veicot mamogrāfiju, krūts tiek saspiesta, var rasties nepatīkamas sajūtas, taču krūts veselībai izmeklējums nekaitē. Mazāks diskomforts būs jūtams atslābinātā stāvoklī.
Mamogrāfiju var veikt arī sievietēm ar krūts implantiem, taču tie apgrūtina attēla izvērtēšanu, tāpēc papildus nepieciešama ultrasonogrāfija.
Tomēr arī mamogrāfijā nevar ieraudzīt pilnīgi visas pārmaiņas, tāpēc svarīgi sievietei pašai krūtis ik mēnesi iztaustīt. Savu krūšu struktūra jāiepazīst, mazgājoties vai ieziežot tās ar krēmu, lai saprastu, ka dziedzeraudi ir viscaur sīkgrubuļaini, un, parādoties kādām pārmaiņām, spētu tās pazīt.
Gan krūšu iztaustīšana, gan citi izmeklējumi jāveic menstruālā cikla pirmajā pusē, jo pēc tam tās kļūst jutīgākas, turklāt izmeklējuma attēls var būt grūtāk interpretējams.
Kad veikt magnētisko rezonansi
Magnētiskā rezonanse kā regulāra izmeklēšanas skrīninga metode veicama sievietēm, kurām ir augsts risks saslimt ar krūts vēzi, piemēram, vairāk nekā divas pirmās pakāpes radinieces slimojušas ar krūts vai olnīcu vēzi, noteikta ģenētiska mutācija. Šādās situācijās magnētiskā rezonanse, kas ir visjutīgākā izmeklēšanas metode, ieteicama reizi gadā. Šis izmeklējums vajadzīgs arī tad, ja biopsijā jau pierādīts krūts vēzis, lai pārliecinātos, vai nav vēl kāds cits nepamanīts sīks, bet nelāgs veidojums. Tā nepieciešama, ja izmeklējumos apstiprinās vēzis un plānota krūti saglabājoša operācija.
Magnētiskā rezonanse arī ļauj izvērtēt, kā audzējs mainījies pēc ķīmijterapijas, un palīdz precizēt diagnozi, kad citas metodes nav sniegušas skaidru atbildi.
Pēc krūts vēža ārstēšanas mamogrāfija jāveic reizi gadā. Papildus vēlama arī ultrasonogrāfija.
UZZIŅA
Krūts vēža pazīmes:
• sataustāms veidojums, kāda agrāk nav bijis;
• krūts ādas izmaiņas un tūska;
• krūtsgala pārmaiņas: ievilkums, mitrošanās vai cits;
• asiņaini vienpusēji izdalījumi no krūts galiem.
Sāpes krūtīs parasti nav krūts vēža pazīme.
KONSULTĒJUSI LATVIJAS ONKOLOĢIJAS CENTRA UN MEDICĪNAS SABIEDRĪBAS ARS RADIOLOĢE DIAGNOSTE ILZE EŅĢELE
