Foto: Shutterstock

Cenšamies iedzīvināt iespējas 0

Lai pievērstu uzmanību plaušu vēža problemātikai un risinājumu meklējumos atbalstītu šīs slimības skartos, kā arī viņu tuvākos cilvēkus, pirms nepilna gada tika nodibināta Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrība. Par darbības laikā gūtajām atziņām un paveikto – saruna ar biedrības izveidotāju un vadītāju Hariju Galu.

Reklāma
Reklāma
Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ
Ķīna un Turcija sagādā Krievijai nepatīkamu “pārsteigumu” 34
Kokteilis
15 saderīgākie zodiaka zīmju pāri: viņiem ir pa spēkam radīt ideālu ģimeni
Lasīt citas ziņas

Biedrība pastāv nesen. Kas pamudināja to veidot? Varbūt arī kādi personīgi apsvērumi?

Jā, biedrība ir relatīvi jauna, tūlīt būs pirmais gads. Mudinātāji… Bija iekšēja mirkļa konsolidācija, kad virkne manu filozofisko viedokļu par sevi, dzīvi, sabiedrisko domu satikās ar vakanci aizraušanos pozīcijā un plaušu vēža diagnozi tuviniekam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmkārt, kopējā doma, ka, redzot sev apkārt vai televīzijas ekrānā ko tādu, kas liekas nepareizi – piemēram, saplīsušu pudeli pludmalē vai neloģiskus valdības noteikumus ziņās – nedrīkst kritizēt un pelt, bet gan jāceļas katram pašam un konkrētā lieta jāmēģina salabot.

Otrkārt, kārtējo reizi biju pats sevi pieķēris, ka esošie hobiji ir apnikuši, vajag ko jaunu, aizraujošu. Jau ilgāku laiku vēlējos darīt kaut ko sabiedriski mazliet nozīmīgu, par naga melnumu cēlāku par sacenšanos, kurš uzrāpos augstākā kalnā vai kuram piecritenis elegantāk šķels rajona zilākā ezera viļņus.

Treškārt, jā, tuvam cilvēkam konstatēja plaušu vēzi. Ieraudzīju iespējas ka, izdarot pavisam nedaudz, iespējams uzlabot aprūpi tuviniekam, kā arī visiem citiem ar šo diagnozi.

Kādi ir secinājumi, kas radušies biedrības darbības laikā?

Pasaule ir daudz plašāka, tajā notiek milzums lietu, gan labu, gan sliktu, pavisam tepat blakām, par kurām neko nezināju. Onkoloģija un medicīnas pasaule kopumā mani ļoti pārsteidza, kad uz mirkli ieskatījos aizkulisēs.

No vienas puses, patīkami pārsteigts, cik daudz tiek darīts, lai veselības sistēmu padarītu labā. No tās informācijas, kas ir pieejama medijos, ir sajūta, ka viss ir galīgi slikti. Tā nav! Ir tikai tāds kā industrijas komunikācijas stils, žēloties, ka nav naudas un akcentēt vājos posmus, neveiksmes. Savā ziņā negatīvs pārsteigums man bija tas, ko sauc par regulēto farmācijas tirgu.

Visu mūžu esmu darbojies tirdzniecībā, citā jomā, kur vismaz Latvijā valda konkurence pēc būtības. Farmācijā savukārt daudz ko nosaka likumi. Piemēram, ir noteikts, precīzi cik lielu uzcenojumu kompensējamajām zālēm jāliek aptiekām un cik lieltirgotavām. Katrs tirgotājs ar pietiekamu darbības plašumu taču saprot, ka to var apiet, pilnīgi legāli un virgli. Plus mīnus tāds kā stopsignāls zaķim.

Reklāma
Reklāma

Kādas problēmas biedrība apņēmusies risināt? Kā tas veicas?

Biedrība nerisina problēmas. Biedrība cenšas ieraudzīt iespējas un iedzīvināt tās.
Iespēju uzlabot veselības aprūpi plaušu vēža skartajiem ir daudz. Citas ieviest dzīvē ir grūtāk, citas pašas cenšas notikt. Pašlaik veselības sistēma Latvijā onkoloģijas slimniekiem palīdz ļoti daudz, īpaši kopš “zaļā koridora” ieviešanas pirms dažiem gadiem.

Vienlaikus iespējas uzlabojumiem arī ir daudz. Daudz palīdz citu valstu pieredze, ieguldītais darbs, kas ļauj ieraudzīt jau gatavus risinājumus. Biedrības konkrētie fokusi – ātrāka diagnostika, uzlabota terapija un informācijas sniegšana.

Lai paātrinātu diagnostiku, šogad nosprausts mērķis – panākt, lai histoloģiskās analīzes veic jau sākotnējās diagnostikas laikā, nevis nākamajā posmā, kad pacients jau ir pie onkologa. Tas būtu relatīvi vienkāršs uzlabojums, un veselības sistēma jau pilnā sparā dodas šajā virzienā. Šādā veidā tiks iegūts pacientam tik svarīgais laiks.

Terapijas jomā vēlamies iemānīt kompensējamo zāļu sarakstā divu veidu inovatīvos medikamentus, par ko esam komunicējuši ar Nacionālo veselības dienestu, un sākam parakstu vākšanu platformā “Manabalss.lv”, lai saņemtu sabiebrības atbalstu šai iniciatīvai.

2018 gadā šādas zāles pienācās 40 plaušu vēža pacientiem. Kopējais mirušo skaits no plauša vēža ir 1000 cilvēku. Salīdzinājumam varu minēt, ka krūts vēža ārstēšanai inovatīvās zāles tika kompensētas 300 pacientiem, bet kopējais mirušo skaits ir 600.

Šeit gan jāatzīmē, ka salīdzinājums ir mazliet demagoģisks, jo šī taču ir intervija, nevis zinātniskais darbs. Tikai daļai onkoloģisko apakšdiagnožu vispār ir izgudrotas derīgas inovatīvās zāles, atšķiras to lietderība un izmaksas.

Informēšanas frontē… informējam. Lūk, šī intervija. Mērķi ir pietiekami vienkārši: lūdzu, ļaudis, ejat pie ārsta, ja ir sajūta, ka kaut kas nav labi. Jo agrāk konstatē ļaundabīgu slimību, jo iespēja izārstēties ir lielāka. To var izdarīt, un Latvijā tas ļoti labi sanāk. Ne vienmēr, bet pietiekami bieži, lai raudzītos ar cerību. Lielu cerību.

Ar kādām grūtībām jāsastopas plaušu vēža pacientiem?

Diagnoze nav no patīkamajām, un visā slimības ceļa garumā var atrast grūtības.
Vispirms ir pacienta iekšējā grūtība atrast drosmi un iedvesmu aiziet pie ārsta, jūtot, ka kaut kas nav labi. Plaušu vēža gadījumā 60% pacientu šo diagnozi nosaka 3. un 4. stadijā, kad operēt jau ir par vēlu. Šīs konkrētās grūtības manā skatījumā nodara visvairāk ļauna.

Ja pacientam nav neviena tuvinieka, kurš var un vēlas palīdzēt cīnīties, vienam pašam tas varētu būt psiholoģiski ļoti grūti.

Kādas ir terapijas iespējas?

Vienas uz tās pašas visā pasaulē, arī Latvijā: ķirurģija un zāles. Ja pamanīts laikus, ir iespējam izgriezt un izārstēties pilnībā.

Ja pamanīts vēlu, vai izgriezt nav izdevies, tad izmanto zāles. Zāles nosacīti iedala divās grupās: ķīmijterapijā un inovatīvajos medikamentos. Robežas gan ir ļoti nosacītas, jo arī ķīmijterapijā visu laiku izdomā jaunus preparātus, kuri visu laiku progresē savā funkcionalitātē. Inovatīvās zāles šobrīd ir izgudrotas aptuveni ceturtajai daļai plaušu vēža pacientu atkarībā no individuālajām audzēja īpašībām. Šīs zāles ļauj apturēt slimības attīstību uz vairākiem gadiem.

Ar ko šis vēža veids atšķiras no citiem ļaundabīgo audzēju veidiem?

Katram vēzim savs īpašību kopums. Plaušu vēzis ir līderis mirstības uzskaites ailītē, kas to padara īpašu un atšķirīgu.

Vai ir iespējams uzzīmēt “vidējā” plaušu vēža pacienta portretu, piemēram, smēķētājs ar stāžu, vai arī tas skar visus bez kādas īpašas šķirošanas?

Slimo visi pēc kārtas. Ļoti mazs risks ir bērniem un jauniešiem. Kā jau onkoloģiskai saslimšanai, vairāk ir cienījama gadagājuma pacientu. Smēķēšana ir populārākais un redzamākais cēlonis, kuru ir viegli apsūdzēt visos grēkos un pret kuru ir viegli cīnīties, ko visi min kā galveno ļaundari. Pret to arī ir populāri cīnīties. Bet ir virkne citu iemeslu, kuru vaina ir grūtāk izskaitļojama un pret kuriem cīnīties nav tik interesanti.

Vai ir kāds ideālais modelis, iespējams, noskatīts kādā citā valstī, uz ko būtu jātiecas plaušu vēža pacientu aprūpē?

Ideālais modelis? Ja teorētiski.. Pirmkārt, noticēt, ka mums ir vai varētu būt ideāla veselības aprūpe. Otrkārt, mainīt valsts ekonomisko esību no patērētājsabiedrības uz pelnīt gribošu un varošu, tieši eksporta un importa jomā. Treškārt, pārorientēt esošo murgaini regulēto un superlobēto farmakoloģisko industriju uz pacienta interesēm atbilstošu brīvo tirgu. Tas gan būtu jādara visas Eiropas Savienības mērogā.

Tādi būtu pirmie trīs soļi. Noticēt ir visgrūtāk. Arī tajās valstīs, kuras daudzi min kā piemēru, kur procesi un budžets ļauj tikai nopūsties, – arī tur taču daļa iedzīvotāju to tik dara, kā vaimanā un lamā veselības aprūpes sistēmu.

Mainīties pašiem būtu relatīvi vieglāk, ja vien valsts līmenī domātu, kur nopelnīt, nevis kā sadalīt to, kas jau ir. Pēc šiem diviem posmiem pārstūrēt būtisku Eiropas Savienības tautsaimniecības nozari par 180 grādiem tāds nieks vien būtu. Tādi “sīkumi” kā laikus un kvalitatīvi diagnosticēti pacienti, kuriem manipulācijas un visu līniju zāles ir uzreiz brīvi pieejamas, tad būtu pašsaprotams sistēmas efekts, jo principā jau visos sistēmas posmos ir skaidrs, kas būtu jādara. Ja tikai noticētu…

Statistika par onkoloģisko pacientu mirstību

Dati: NVD, 2018. gads.

NVD atbilde uz Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības jautājumiem par veselības aprūpes pasākumiem, kas tiks veikti onkoloģijas jomā 2020. -2021.gadā

Nacionālais veselības dienests (turpmāk – Dienests) ir saņēmis Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības (turpmāk – Biedrība) vēstuli (Dienestā reģistrēta 2019. gada 15. jūlijā ar Nr. 16-7/13610), kurā Biedrība vēlas saņemt informāciju par veselības aprūpes pasākumiem, kas tiks veikti onkoloģijas jomā 2020. -2021.gadā.

Dienests ziņo, ka tiek veikti pasākumi, lai uzlabotu diagnostiku onkoloģijas jomā, tai skaitā plaušu vēža pacientu diagnostikā. Kā, piemērma, SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” sastāvā ietilpstošais Valsts Patoloģijas centrs pašreiz realizē modernizācijas projektu, kas paredz ieviest jaunas izmeklēšanas metodes ļaundabīgo audzēju diagnostikā un personalizētā ārstēšanā.

Rezultātā ar personalizētās diagnostikas ieviešanu būs iespēja precīzi noteikt audzēja veidu un piemeklēt efektīvāko ārstēšanas metodi, kas dod būtisku ieguvumu ne tikai pacientu dzīvildzes uzlabošanā, bet arī līdzekļu efektīvā izlietošanā. Prognozējams, ka Valsts Patoloģijas centra procesa modernizācija ļautu samazināt diagnozes noteikšanas laiku par vienu līdz divām dienām, kas būtiski ietekmētu pacientu ārstēšanu un plūsmu.

Dienests informē, ka uz doto brīdi ir izskatījis un pārrēķinājis divas manipulācijas:

Kā arī Dienestam sadarbojoties ar Latvijas Patologu asociāciju, ir izveidota jauna manipulācija, kura ir iesniegta Veselības ministrijai uz izvērtēšanu:

Dienests 2019.gada pirmajā pusē ir ticies ar Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimības ārstu asociācijas pārstāvjiem, kur klātienē izrunāja bronhu un plaušu audzēju primārās diagnostikas nosacījumu pārskatīšanas nepieciešamību. Sanāksmē tika nonākts pie secinājuma, ka nosūtot pacientu pie pneimonologa un veicot datortomogrāfijas izmeklējumu ārpus četrām specializētajām ārstniecības iestādēm, var pagarināties pacienta ceļš un laiks līdz onkoloģiskās diagnozes uzstādīšanai, kā arī var palielināties atkārtoti veikto datortomogrāfijas izmeklējumu skaits, kas palielinās valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Dienests vienojās ar Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimības ārstu asociācijas pārstāvjiem, ka viņi izstrādās un nosūtīs Dienestam saskaņošanai nosacījumus, pie kādām ģimenes ārsts varēs nosūtīt pacientu uz krūšu kurvja datortomogrāfijas izmeklējumu ārpus četrām specializētajām ārstniecības iestādēm.

Dienests patreiz, saistībā ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto projektu Nr. 9.2.3.0/15/I/001 “Veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana prioritāro veselības jomu ietvaros”, strādā pie klīnisko vadlīniju identificēšanas un tām atbilstošo klīnisko algoritmu, klīnisko ceļu un indikatoru izstrādes prioritārajās veselības jomās (iepirkuma identifikācijas Nr. VM NVD 2016/7).

Līguma Nr. 2-2252-2018 “Par klīnisko vadlīniju identificēšanu un tām atbilstošo klīnisko algoritmu, klīnisko ceļu un indikatoru izstrādi onkoloģisko slimību jomā” ietvaros, uz doto brīdi tiek gatavotas vadlīnijas vēža slimnieku, tai skaitā plaušu vēža pacientu dinamiskai novērošanai.

Papildus tiek veikti pasākumi, lai papildinātu Kompensējamo zāļu sarakstu, lai paplašinātu to personu loku, kas varētus saņemt nepieciešamos kompensējamos medikamentus. Tāpēc Dienests informē, ka uz šo brīdi Kompensējamo zāļu sarakstā, iepriekš neārstētiem lokāli progresējoša vai metastātiska nesīkšūnu plaušu vēža (diagnoze pēc Starptautiskās statistiskās slimību un veselību problēmu klasifikācijas – C34) pacientiem ar aktivizētām EGFR-TK mutācijām, ir iekļautas inovatīvās zāles Erlotinibum, Afatinibum un Gefitinibum.

Dienestā ir saņemti iesniegumi zāļu Crizotinibum, Pembrolizumabum, Atezolimumabum, Alectinibum, Durvalumabum un Nintedanibum iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā pacientiem ar nesīkššūnu plaušu vēzi, kas uz doto brīdi atrodas vērtēšanas procesā. Ņemot vērā zāļu ražotāju prognozēto pacientu skaitu un iesniegumos norādītās zāļu cenas, Dienests ir aprēķinājis, ka nepieciešamais papildus finansējums pirmajā gadā ir 6.82 milj. EUR, otrajā gadā vairāk nekā 10 milj. EUR, lai augstāk minētās zāles varētu iekļaut Kompensējamo zāļu sarakstā. Lēmums par jaunu zāļu iekļaušanu Kompensējamo zāļu sarakstā var tikt pieņemts tikai pēc klīniskās izvērtēšanas un izmaksu efektivitātes un tā ietekmes uz budžetu izvērtēšanas, kā arī papildus valsts finansējums.

Dienests augstu novērtē Biedrības iesaisti un pateicas par sadarbību veselības aprūpes pakalpojumu problemātikas risināšanā!

Raksts tapis sadarbībā ar Onko.lv

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.