Droša maltīte brīvā dabā. Kā pareizi sagatavoties piknikam? 0
Vasara ir laiks, kad notiek dažādi festivāli un brīvdabas pasākumi, kuros piedalās gan lieli, gan mazi.
Taupīgākie ņem līdzi mājās pagatavotas uzkodas, pārējie bauda āra kafejnīcu, zemnieku saimniecību vai vietējo pārtikas ražotāju piedāvājumu. Kā gardi paēst, neapdraudot savu veselību?
Neiesaka salātus un sviestmaizes
“Karstā laikā izsalkuma remdēšanai nevajadzētu izvēlēties salātus, kas gatavoti ar krējumu vai majonēzi, gatavas sviestmaizes. Pret karstuma iedarbību neizturīgāki ir arī konditorejas izstrādājumi, pildīti ar krēmu, piemēram, eklēri, groziņi.
Vajadzētu pievērst uzmanību izvēlētās ēdināšanas vietas un darbinieku izskatam – vai telpas, galdiņi un darba apģērbi ir tīri, kārtīgi, novērtēt, kā tiek uzglabātas izejvielas un gatavots ēdiens, vai ir iespēja nomazgāt rokas.
Ja gribas nobaudīt šašliku, grilētas ribiņas, jāraugās, lai maltīte tiktu gatavota no svaigas gaļas, nevis uzglabāta jau gatavā veidā. Visdrošāk par ēdiena kvalitāti var justies tad, ja var redzēt, kā tas tiek gatavots,” saka Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas izplatības uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča- Milianoviča.
Vasarā zemnieku tirdziņos vai pat ceļa malās uz galdiem izlikti dažādi mājas kūpinājumi – šķiņķi, desas, arī zivis. Cik droši tos pirkt?
“Pirmkārt, tiem, kas gatavo un tirgo kūpinājumus, jābūt reģistrētiem dienestā, tādēļ, pirmkārt, iesaku painteresēties, kurš uzņēmums vai zemnieku saimniecība to ražo. Otrkārt, pievērst uzmanību, vai produkti tiek uzglabāti atbilstošos apstākļos. Kūpinājumi nedrīkst atrasties saulē. Piemēram, karsti kūpinātas zivis ātri jāatdzesē un jāuzglabā aukstuma iekārtā.
Pārtikai jābūt pasargātai arī no apkārtējās vides piesārņojuma. Redzot, ka zivis vai gaļas izstrādājumi pieejami mušām un citiem kukaiņiem, es noteikti labi pārdomātu, vai vērts tos iegādāties tieši šajā tirdzniecības vietā,” uzsver eksperte, iesakot iegādāties tikai pareizi uzglabātus un drošus pārtikas produktus, piemēram, speciāli aprīkotās mobilās tirdzniecības vietās, kuras kūpinājumi atrodas aukstuma vitrīnā, nevis saules staros. Pamanot pārkāpumus tirdzniecības vietās, viņa aicina zvanīt uz PVD pa uzticības tālruni 67027402.
Atpūšoties brīvā dabā un ņemot līdzi pārtiku piknikam, rūpīgi jāpadomā, kādus produktus ņemt līdzi. “Ražotāji uz iepakojuma norāda, kādos apstākļos produkts ir uzglabājams.
Ja noteiktā uzglabāšanas temperatūra ir, piemēram, 0-6 °C, rūpīgi jāpadomā, vai to būs iespējams nodrošināt.
Ja paredzēts ilgstošs brauciens ar mašīnu uz vasarnīcu vai brīvdabas pasākuma vietu, karstumā tie var ātri sabojāties, ja vien netiek pārvadāti speciālā aukstuma somā,” brīdina eksperte. Arī sieru, pīrādziņus un citu līdzņemšanai sagatavoto cienastu drošāk glabāt pārsegtu vai slēgtos traukos.
Piesardzība veikalā un virtuvē
Iepērkoties tirgū vai veikalā, Pārtikas un veterinārā dienesta eksperte iesaka vispirms novērtēt sveramo pārtikas produktu kvalitāti. Ja tie aizdomīgi smaržo, neatbilstoši izskatās, tiek uzglabāti bez aukstuma iekārtas, šos produktus labāk neiegādāties. Ja produkti ir iepakojumā, tas nedrīkst būt bojāts.
“Noteikti jāpievērš uzmanība derīguma termiņam, lai pārliecinātos, ka līdz tā beigām to var paspēt izlietot. Iesaku saglabāt arī pirkuma čeku, jo nepieciešamības gadījumā, piemēram, ja būs radušās kādas veselības problēmas, būs iespējams pierādīt pirkuma faktu,” viņa saka.
Vasarā nepatīkamus brīžus var sagādāt salmonellas – baktērijas, kurām ļoti patīk mitrums un siltums. Nonākot augšanai labvēlīgos apstākļos, tās intensīvi vairojas daudzos pārtikas produktos (gaļa un gaļas produkti, olas, piens un piena produkti, salāti, konditorejas izstrādājumi). Salmonelozes simptomi – slikta dūša, vemšana, krampji, caureja, drudzis, galvassāpes – parādās 6–72 stundas pēc inficēšanās.
“Ja gatavojam mājās, jāizmanto tīri trauki un virtuves inventārs, lai apstrādājot un gatavojot ēdienu, nepiesārņotu gatavos ēdienus, kurus lieto bez papildu termiskas apstrādes. Piemēram, izmantojot griežamo dēlīti vai nazi jēlas gaļas un siera griešanai, iepriekš tos nenomazgājot.
Pēc jēlas gaļas apstrādes jānomazgā arī rokas, lai nepārnestu salmonellas, piemēram, uz lapu salātiem vai gurķiem. Arī ledusskapī nedrīkst blakus uzglabāt jēlos un gatavos produktus,” uzsver Svetlana Aļminoviča-Milianoviča.
Vai augļi un dārzeņi pirms lietošanas jāmazgā arī tad, ja pirkti tieši no zemnieku saimniecības? “Ja tos lieto svaigā veidā, jāmazgā obligāti. Jāmazgā pat tādi augļi kā banāni, kuru mizu pirms ēšanas noņem, it īpaši, ja tos dod bērniem,” skan ekspertes atbilde. Par laimi, ēdienu termiski apstrādājot, salmonellas iet bojā jau + 70° C grādu temperatūrā.
