Svaigas ogas tieši no krūma! Kas tajās veselīgs? 0
Ogulāji dārzā pildās ar ikgadējo vitamīnu ražu, bet mežos un purvos dabas velšu vācējus gaida melleņu, brūkleņu, dzērveņu un lāceņu ceri. Ogas ir veselīgas ne tikai tādēļ, ka tajās ir daudz dažādu bioloģiski aktīvu vielu, tās ir arī labs šķiedrvielu avots, kas labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmas darbību.
Veselīgs enerģijas avots
Diētas ārsts Andis Brēmanis stāsta, ka vairumā ogu ir apmēram 90% ūdens, tādēļ vasarā tās lieliski noder slāpju dzesēšanai, bet īpaši vērtīgas tās padara vitamīni, dažādas minerālvielas un mikroelementi, kā arī organiskās skābes.
Lai gan ogās ir tikai 3–4% šķiedrvielu, tās var apēst daudz vairāk nekā burkānus vai kāpostus.
Šķiedrvielas nepieciešamas gan normālai zarnu darbībai, gan glikozes un holesterīna līmeņa mazināšanai asinīs.
“Liela nozīme veselības veicināšanā ir gan ogās esošajam C vitamīnam, gan beta karotīniem, gan antioksidantiem,” uzsver diētas ārsts. Ogās ir arī samērā daudz augļu cukuru – glikozes, fruktozes un saharozes, kas viegli uzsūcas organismā, rada enerģijas pieplūdumu.
Izstādē “Riga Food 2018” sekcijā “Inovācijas pārtikai” bija Rīgas Stradiņa universitātes stends, kurā varēja nogaršot arī zinātnieku un ogu pārstrādātāja “Very Berry” kopīgi izstrādātos produktus no dzērvenēm, smiltsērkšķiem, avenēm, ķiršiem, mellenēm un zemenēm.
Ar RSU Bioķīmijas laboratorijas darbinieku palīdzību, izmantojot īpašus reaģentus, varēja pārliecināties, cik daudz antioksidantu ir dažādās ogās. Izrādījās, ka visefektīvākās cīņā ar brīvajiem radikāļiem un oksidatīvo stresu ir aronijas un dzērvenes.
Katrai ogai sava vērtība
Vienas no veselīgākajām dārza ogām ir upenes, kurās ir ļoti daudz C vitamīna (100 g ogu 189 miligrami), E, P un K vitamīni, pektīnvielas, miecvielas, kā arī tādas minerālvielas un mikroelementi kā selēns, varš un cinks. Lietojot uzturā svaigas vai saldētas upenes, paaugstinās organisma aizsargspējas, bet ogās esošie antioksidanti kavē šūnu novecošanos un stiprina sirdi.
Tautas medicīnā upenes izmanto pret klepu, saaukstēšanos un kakla slimībām.
Lai gan tautas medicīnā augstāk vērtē meža avenes, tikai viena glāze dārza aveņu nodrošina mūs ar C vitamīnu visai dienai. Avenes satur arī daudz minerālvielu, īpaši kāliju, dzelzi, varu. Uzskata, ka avenes uzlabo sirds darbību, bet aveņu sulu iesaka lietot aterosklerozes profilaksei un paaugstināta asinsspiediena mazināšanai.
Ērkšķogās ir maz cukura, tādēļ tās droši var ēst arī diabēta slimnieki un cilvēki ar lieko svaru.
Tas nekas, ja ogas gadījušās ar biezāku mizu, jo tās veicina gremošanu. Dārza kazenēs ir daudz C vitamīna, organisko skābju, pektīnvielu un minerālvielu – nātrija, kālija, kalcija, bet jāņogas – gan C vitamīns, gan organiskās skābes. Lai gan jāņogas šķiet daudz skābākas par avenēm, cukurs abās ir gandrīz vienādā daudzumā.
Ēd svaigas un sasaldē ziemai!
Saskaņā ar Latvijas Diētas ārstu un uztura speciālistu asociācijas ieteikumiem dārzeņus, augļus un ogas, īpaši vietējos, vajag ēst vairākas reizes dienā. Vēlamais daudzums – vismaz 400 g vai piecas porcijas dienā, no tiem puse – svaigā veidā. Piemēram, vienā porcija ir septiņas zemenes, sauja ķiršu, upeņu, aveņu, dzērveņu vai citu ogu.
“Izteikti skābas ogas, piemēram, jāņogas, daudz neapēdīsi, tādēļ tās var likt blenderī kopā ar banānu, persiku vai nektarīnu un iegūt garšas ziņā oriģinālus biezeņus, kurus var pievienot saldējumam, putrai, sausajām brokastīm, pankūkām vai biezpienam,” iesaka Andis Brēmanis.
Ogas var ēst gan ar pienu, gan sablenderēt kopā ar jogurtu vai kefīru. No ogām var spiest arī sulas, taču tad no ogām tiek atdalīti biezumi – šķiedrvielas, un tās daudz zaudē no savas vērtības.
“Gatavojot kompotu vai ievārījumu, ogu vērtība ievērojami mazinās. Ļoti labs paņēmiens, kā ogas saglabāt ziemai, ir tās iesaldēt,” norāda diētas ārsts. Saldēšanai vairāk piemērotas ir ogas ar cietāku miziņu – upenes, jāņogas, ērkšķogas. Avenes un kazenes labāk saglabājas, ja tās pirms saldēšanas apber ar cukuru un tikai tad sasaldē.
