Edgars Kaplers: “Vairākus gadus pavadīju agonijā. Jauna ārstēšanās no Krona slimības atgrieza dzīvē” 0
Atguvis spēkus un ticību nākotnei
Edgars Kaplers ir 28 gadus jauns vīrietis, kuram pirms vairāk nekā desmit gadiem tika diagnosticēta Krona slimība. Edgars, tāpat kā citi pacienti, pārdzīvo, ka šīs slimības ārstēšanai nepieciešamie medikamenti Latvijā netiek pilnībā kompensēti: “Lietojot neefektīvus, daļēji valsts apmaksātus medikamentus, mans veselības stāvoklis tikai pasliktinājās, pamazām radot neatgriezeniskus bojājumus – tievo zarnu sašaurinājumus, kā arī jaunu saslimšanu – primāru sklerozējošu holangītu. Tā vietā, lai laicīgi saņemtu visā pasaulē atzītus un efektīvus medikamentus, es vairākus gadus pavadīju agonijā, ciešot no neiedomājamām sāpēm. Biju kļuvis par invalīdu.”
Tomēr 2014. gada sākumā Edgars ar gastroenterologu Aldi Puķīti vienojās uzsākt radikālāku ārstēšanu, izmantojot bioloģiskos medikamentus. Edgars atceras, kā gadu gandrīz nepārtraukti pavadījis slimnīcā, saņemot parenterālo barošanu vēnā, lai savu novārgušo ķermeni sagatavotu gaidāmajai terapijai. Tieši bioloģiskā terapija izrādījās pagrieziena punkts šī slimības nomocītā jaunā cilvēka atveseļošanā. Kopš Edgars to saņem, viņš ir atguvis spēku un ticību nākotnei, veselības stāvoklis ir tiktāl uzlabojies, lai atsāktu strādāt un atkal tuvotos pilnvērtīgai dzīvei.
Daudz gados jaunu slimnieku
Latvijā invalīdu skaits strauji sāk tuvoties desmitajai daļai valsts iedzīvotāju, viņu vidū ir arī tādu iekaisīgu zarnu slimību kā Krona slimība un čūlainais kolīts slimnieki, turklāt daudzi no viņiem – darbspējīgā vecumā. Latvijas Krona un kolīta slimnieku biedrība ir pārliecināta, ka ar 100% valsts atbalstu zāļu iegādei varētu ievērojami uzlabot slimnieku veselības stāvokli un reizē panākt racionālāku veselības budžeta izlietojumu, jo rastos iespēja slimnieku efektīvu ārstēšanu nodrošināt ar šobrīd lielākajai daļai pacientu finansiāli nepieejamajiem bioloģiskajiem medikamentiem.
Stāsta gastroenterologs Aldis Puķītis: “Mēs varam tikai nojaust aptuveni, cik varētu būt valstī Krona slimnieku, jo netiek veikta šāda uzskaite. Diemžēl Krona slimības joma nav sakārtota, lai cik par to daudz nerunātu ārsti vai pacienti. Labi, ja izdodas noķert slimību pacientam agrīnā stadijā un attiecīgi sākt ārstēt. Savlaicīga ārstēšana ir svarīga, nevis staigāt gadiem ar Krona slimību, kamēr sākas komplikācijas.
Ārstējošais ārsts katram pacientam individuāli nosaka ārstēšanās terapiju un piemērotās zāles. Piemēram, ja saslimšana sākas ar augstu intensitāti, tad, iespējams, ka slimniekam tiks noteikti bioloģiskie medikamenti. Katram tie nav nepieciešami.
Blakusefekti pacientam var būt gan ārstējot ar standarta metodēm, gan ar bioloģiskajiem medikamentiem – abas ir zāles. Taču ir gadījumi, kad konkrētajam pacientam būtu vajadzīgi tieši bioloģiskie medikamenti, bet naudas trūkuma dēļ pacients nevar atļauties šādu ārstēšanos. Valsts atmaksā 75%, bet pacientam, pašam jāsedz 25% no vajadzīgās summas. Turklāt ārstēšana no Krona slimības var ilgt pat vairākus gadus. Esmu pieredzējis gadījumus, kad pacients ar labiem panākumiem tiek ārstēts jau pusgadu, tad ārstēšana jāpārtrauc, jo ģimenei beigusies nauda. Slimība pēc laika atkal progresē, un iepriekš paveiktais jāsāk no gala.”
Pilnvērtīgi dzīvot un strādāt ir katra Krona slimības skartā pacienta sapnis, kuru pašreiz izdodas piepildīt tikai retajam, lietojot efektīvus bioloģiskos medikamentus,” atzīst Latvijas Krona un kolīta slimnieku biedrības (LKKSB) valdes loceklis Zigurds Prūsis: “Palielinot šo medikamentu cenas kompensāciju līdz 100%, galvenais ieguvums būtu vesels, darba un sabiedriskajā dzīvē atgriezts cilvēks. Realitātē Krona slimības un čūlainā kolīta slimnieki pašreiz viens pēc otra pamazām papildina invalīdu rindas, viņiem no valsts budžeta jāmaksā invaliditātes pabalsts, kas diemžēl pēc būtības nemazina ne viņu fiziskās ciešanas, ne izstumtību no darba tirgus un aktīvas sabiedriskās dzīves. Taču slimnieku vidū daudzi ir gados jauni cilvēki, kuri, ja vien ļautu veselība, uzreiz dotos strādāt, nevis gaidītu, ka ikdienas iztikšanu nodrošinās jau pieminētie pabalsti. Nepatīkamā diagnoze bieži tiek noteikta tieši jauniem cilvēkiem vecumā starp 20 un 40 gadiem.”
