Hipertensija – tik parasta, tik bīstama. Kāpēc jāārstē, pat ja netraucē 0
Gan drauds veselībai, gan slimība
Divi vienā – bīstams riska faktors un slimība – tā vērtējams paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija. Lai gan no tās cieš daudzi, ne visi to ārstē un ne visi apzinās tās nopietnību. Un ne visu par tās izcelsmi zina ārsti un pētnieki.
Oktobrī pievēršamies sirds un asinsvadu veselībai, rakstot par šo tēmu. Citus rakstus var lasīt šeit.
Hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens ir svarīgākais riska faktors, kas izraisa sirds un asinsvadu slimības. Šī kaite ir atzīta arī par biežāko nāves cēloni. Vidēji katrs ceturtais eiropietis cieš no paaugstināta
asinsspiediena, turklāt situācija pasliktinās. Prognozē, ka 2025. gadā hipertensija varētu būt jau gandrīz trešdaļai jeb vairāk nekā miljardam 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju. Tāpēc zinātnieki neatlaidīgi
strādā, lai rastu skaidrību par šo tik bieži sastopamo, tomēr joprojām noslēpumaino kaiti. Stāsta Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta vadošais pētnieks, zinātniskās padomes priekšsēdētājs Vilnis Dzērve.
“Uz hipertensiju var lūkoties no diviem aspektiem – pirmkārt, kā uz riska faktoru, kas var būt par iemeslu slimības attīstībai; otrkārt, kā uz slimību. Un šajā dalījumā ir dziļa jēga. Paaugstināts asinsspiediens kā riska
faktors var veicināt vairāku saslimšanu, piemēram, aterosklerozes, nieru un sirds slimību attīstību, taču – var arī neveicināt. Bet hipertensija kā slimība ir cieta, negrozāma diagnoze. Kam tā konstatēta, noteikti un
neatliekami jāārstējas,” uzsver kardiologs.
Eiropā ar hipertensiju slimo 25–30%, Amerikā – aptuveni 30% pieaugušo. Mūsu valsts šajā kopainā nav izņēmums. Gluži pretēji.
Kardioloģijas institūts no 2008. līdz 2010. gadam veica visaptverošu pētījumu par epidemioloģisko situāciju Latvijā. Pēc nejaušības principa tika atlasīta 6000 cilvēku liela paraugkopa, tajā iekļautos aicināja uz interviju un nodot asinsanalīzes. Atsaucība bija liela, pētījumā piedalījās mazliet vairāk nekā 4000 cilvēku. No 25 gadiem līdz sirmam vecumam mūsu valstī ar hipertensiju sirgst 45% iedzīvotāju. Ap 30 gadu vecumu tā ir
25–30%, bet to vidū, kas vecāki par 60 gadiem, no paaugstināta asinsspiediena cieš jau 60–70 procenti cilvēku! Tātad – jo cilvēks vecāks, jo lielāks risks, ka attīstīsies hipertensija.
