Hipertensija – tik parasta, tik bīstama. Kāpēc jāārstē, pat ja netraucē 0
Gan drauds veselībai, gan slimība
Divi vienā – bīstams riska faktors un slimība – tā vērtējams paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija. Lai gan no tās cieš daudzi, ne visi to ārstē un ne visi apzinās tās nopietnību. Un ne visu par tās izcelsmi zina ārsti un pētnieki.
Oktobrī pievēršamies sirds un asinsvadu veselībai, rakstot par šo tēmu. Citus rakstus var lasīt šeit.
Hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens ir svarīgākais riska faktors, kas izraisa sirds un asinsvadu slimības. Šī kaite ir atzīta arī par biežāko nāves cēloni. Vidēji katrs ceturtais eiropietis cieš no paaugstināta
asinsspiediena, turklāt situācija pasliktinās. Prognozē, ka 2025. gadā hipertensija varētu būt jau gandrīz trešdaļai jeb vairāk nekā miljardam 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju. Tāpēc zinātnieki neatlaidīgi
strādā, lai rastu skaidrību par šo tik bieži sastopamo, tomēr joprojām noslēpumaino kaiti. Stāsta Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta vadošais pētnieks, zinātniskās padomes priekšsēdētājs Vilnis Dzērve.
“Uz hipertensiju var lūkoties no diviem aspektiem – pirmkārt, kā uz riska faktoru, kas var būt par iemeslu slimības attīstībai; otrkārt, kā uz slimību. Un šajā dalījumā ir dziļa jēga. Paaugstināts asinsspiediens kā riska
faktors var veicināt vairāku saslimšanu, piemēram, aterosklerozes, nieru un sirds slimību attīstību, taču – var arī neveicināt. Bet hipertensija kā slimība ir cieta, negrozāma diagnoze. Kam tā konstatēta, noteikti un
neatliekami jāārstējas,” uzsver kardiologs.
Eiropā ar hipertensiju slimo 25–30%, Amerikā – aptuveni 30% pieaugušo. Mūsu valsts šajā kopainā nav izņēmums. Gluži pretēji.
Kardioloģijas institūts no 2008. līdz 2010. gadam veica visaptverošu pētījumu par epidemioloģisko situāciju Latvijā. Pēc nejaušības principa tika atlasīta 6000 cilvēku liela paraugkopa, tajā iekļautos aicināja uz interviju un nodot asinsanalīzes. Atsaucība bija liela, pētījumā piedalījās mazliet vairāk nekā 4000 cilvēku. No 25 gadiem līdz sirmam vecumam mūsu valstī ar hipertensiju sirgst 45% iedzīvotāju. Ap 30 gadu vecumu tā ir
25–30%, bet to vidū, kas vecāki par 60 gadiem, no paaugstināta asinsspiediena cieš jau 60–70 procenti cilvēku! Tātad – jo cilvēks vecāks, jo lielāks risks, ka attīstīsies hipertensija.
Iemesls – lielākoties nezināms
Kāpēc Latvijā paaugstināts asinsspiediens ir daudz lielākam skaitam ļaužu nekā citur Eiropā un Amerikā?
“Situācija ar hipertensiju ir ļoti neparasta. Tās attīstību ietekmē vairāki riska faktori – liekais svars, pārāk liels vārāmā sāls patēriņš uzturā, mazkustīgs dzīvesveids. Bet ļoti aktuāls un neatbildēts ir jautājums, kāpēc, piemēram, vienam cilvēkam, kuram ir liekais svars, hipertensija attīstās, bet citam – ne.” Aptuveni 95% cilvēku, kas ar to sirgst, ir esenciālā jeb primārā arteriālā hipertensija – tas nozīmē, ka tās izcelsme nav
skaidra. Tātad tikai 5% gadījumu ir zināms cēlonis, kas izraisījis asinsspiediena paaugstināšanos. Vainojama var būt nieru vai vairogdziedzera slimība, virsnieru audzējs, galvas hipofīzes hormonu regulācijas traucējumi un vēl citas kaites.
Šajos gadījumos pacientam var palīdzēt, izoperējot audzēju, ārstējot vairogdziedzeri, nieres
vai citu orgānu. Bet kā palīdzēt procentuāli lielākajai daļai slimnieku, kuriem hipertensijas izcelsmes cēlonis nav zināms? Pēdējo divdesmit gadu laikā ļoti aktīvi tiek veikti gēnu pētījumi, un slimību, arī hipertensijas, izcelsmes iemeslu arvienbiežāk meklē gēnu defektos.
“Pasaulē ir veikti neskaitāmi pētījumi, kas veltīti hipertensijai, bet, kamēr neredzu reālu rezultātu, mana attieksme pret tiem ir skeptiska,” atzīst Vilnis Dzērve. “Var pat teikt, ka šie pētījumi ir haotiski. Taču
vienlaikus nevaru arī noliegt, ka ģenētisko pētījumu līmenis pašlaik ir ļoti augsts.” “Runājot par hipertensijas
ģenētisko izcelsmi, pašlaik, var teikt, viss vēl ir miglā tīts. Lai gan saistība starp hipertensiju un gēniem patiešām pastāv – par to neviens vairs nešaubās –, nav skaidrības par to, kurš gēns vai tā paveids atbild par paaugstināta asinsspiediena pagaidām ir izdevies atklāt norāda uz hipertensijas riska ar šīs slimības attīstību. Taču tu asinsspiedienu, zinātnieki Dzērve.
To, ka paaugstinātu asinsspiedienu pēcnācēji bieži vien saņem mantojumā no saviem vecākiem un vecvecākiem, apliecina ārstu ikdienas pieredze, kā arī izpēte. Piemēram, pirms pārdesmit gadiem ASV
veica pētījumu par hipertensijas izplatību vienolas dvīņu vidū, secinot, ka gadījumos, kad vienam dvīnim ir paaugstināts asinsspiediens, tas noteikti ir arī otram. Arī hipertensijas pārmantojamība no paaudzes
paaudzē pētījumos ir daudzkārt pierādīta.
Vienam palīdz, citam – ne
Šīs slimības saistību ar iedzimtību apliecina arī ārstēšanas pieredze. Arteriālās hipertensijas terapijā izmanto sešas medikamentu grupas. Vieni no biežāk lietotajiem ir betablokatori – zāles, kas paplašina asinsvadus.
Daļai pacientu tās iedarbojas, daļai – ne. Kāpēc?
“Visticamāk, pacientam receptori ir nejutīgi pret kādu no zāļu vielām vai arī ģenētiski ir noteikts, ka organisms to nepieņem. Līdzīgi ir ar citiem spiediena rašanos. Pētniekiem tikai ģenētiskus bojājumus, kas faktoriem, kā, piemēram, pētījumā par uromodulīna saistību pateikt, kurš tieši gēns vai gēna paveids atbild par paaugstināpagaidām nevar,” secina Vilnis medikamentiem, piemēram,angiotenzīnu bloķējošajiem aģentiem, tā dēvētajiem kalcija antagonistiem. Pašlaik neviens ārsts un pat neviens profesors nevar iepriekš pateikt, tieši kuras zāles konkrētajam cilvēkam palīdzēs noregulēt arteriālo asinsspiedienu. Visbiežāk nepieciešami vairāki īsto zāļu meklējumi. Ja nepalīdz vienas zāles, tiek dotas nākamās; kadnepalīdz arī tās, izmanto vēl citas.
Farmācijas nozare šajā jomā pašlaik piedāvā tik plašas iespējas kā nevienā citā. Turklāt medicīnas darbinieki hipertensijas ārstēšanā jau ir guvuši lielu pieredzi un zina, kuras zāles ir efektīvākās un palīdz asinsspiedienu samazināt lielākajai daļai, 90–95% pacientu. Tās slimniekiem tiek piedāvātas pirmās. Ja šis medikaments tomēr nepalīdz, pievieno otras, trešās un pat ceturtās zāles. Gadās – lai mazinātu asinsspiedienu, pacientam katru reizi jādzer četras vai piecas tabletes. Arī tas ļauj secināt, ka hipertensijas izcelsme ir ļoti komplicēta.
Taču, lai gan medikamentu piedāvājums ir plašs, mērķi – ilgstoši normālu asinsspiedienu – izdodas sasniegt tikai 15–20% hipertensijas slimnieku. Turklāt jāpatur prātā, ka diagnoze ˝arteriālā hipertensija” pacientam ir uz visu mūžu. Šo kaiti nevar izārstēt, medikamenti regulāri jālieto visu dzīvi. Bet pacienti bieži vien, tiklīdz zāles asinsspiedienu ir pazeminājušas, galvassāpes un reiboņi beigušies, iedomājas, ka var tās vairs nelietot. Tāpēc spiediens pēc laika atkal ir augšā. Šāda spiediena lēkāšana organismam ļoti kaitē.
“Pozitīvu rezultātu hipertensijas ārstēšanā var sasniegt tikai tad, ja starp ārstu un pacientu izveidojas sapratne un cieša sadarbība. Ja pacients klausās un stingri ievēro daktera ieteikto,” uzsver Vilnis Dzērve.
Raksts no žurnāla “36,6°C tematiskā izdevuma “Sirds veselības ceļvedis”
