Foto: Adragan/Shutterstock

Kā nevainīgas iesnas var izraisīt daudz nopietnākas veselības problēmas 0

Akūtas iesnas – deguna dobuma gļotādas iekaisums, kuru izraisījuši vīrusi, var kļūt par iemeslu daudz nopietnākām saslimšanām, it īpaši tad, ja tiek nepareizi ārstētas.

Reklāma
Reklāma

Deguna pilieni labi ar mēru

Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 164
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
Lasīt citas ziņas

“Elpošanas sistēma sākas ar deguna dobumu, kurā caur abām nāsīm nonāk gaiss. Dobuma sienas klāj plāna gļotāda, ko veido skropstiņepitēlijs. Tā kā deguna dobuma sienās ir daudz asinsvadu, ieelpotais gaiss tur sasilst, bet mitrā deguna gļotāda to samitrina.

Gļotas un gļotādas skropstiņas arī attīra ieelpoto gaisu, aizturot putekļus un mikroorganismus. Ilgstoši lietojot medikamentus, kas sašaurina asinsvadus, deguna dobumā samazinās asinsrites plūsma, palielinās gļotu veidošanās, bet gļot­āda sabiezē un pietūkst, tādēļ cilvēkam grūti vai pat neiespējami elpot caur degunu,” stāsta klīnikas “Headline” otorinolaringoloģe Benita Krūmiņa.

CITI ŠOBRĪD LASA
Lielākā daļa pretiesnu līdzekļu – pilieni, aerosoli un ziedes – satur vielas, kas sašaurina paplašinātos deguna gļotādas asinsvadus,

mazinot gļotādu tūsku un atvieglojot elpošanu caur degunu, vienlaikus kairina deguna gļotādu, tādēļ ļoti svarīgi ievērot ārsta ieteikto vai lietošanas instrukcijās norādīto zāļu lietošanas ilgumu, kas parasti ir no 3 līdz 7 dienām.

Nekontrolēti lietojot deguna pilienus, var rasties tā saucamās medikamentozās iesnas – hroniska iesnu forma, kas radusies, nepamatoti ilgi lietojot šos medikamentus.

Lai no tā izvairītos, ārste iesaka izvēlēties iesnas mazinošus līdzekļus ar dabisku sastāvu, kuros ir dažādu augu ēteriskās eļļas, piemēram, priedes, eikalipta, mārsila, piparmētras.

Ilustratīvs foto.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Nepārtraucot lietot asinsvadus sašaurinošos līdzekļus un medikamentozās iesnas savlaicīgi, pareizi neārstējot, gļotādu iekaisums var pārceļot arī uz deguna blakusdobumiem.

Deguns tek – alerģija

Mēdz būt arī hroniskas iesnas, piemēram, alerģiskais rinīts, ko izraisa deguna gļotādas reakcija uz kādu alergēnu. Alerģiskais rinīts var būt gan pastāvīgs – visu cauru gadu, gan sezonāls, kad iesnas, gļotādu pietūkums ir tikai noteiktā gadalaikā, piemēram, pavasarī un vasarā, kad gaisā cirkulē noteiktu sugu augu, koku un nezāļu ziedputekšņi.

Mēdz būt arī aukstuma izraisītas alerģiskās iesnas. Šādos gadījumos alerģiska reakcija parādās arī uz ādas. Hroniska alerģiska rinīta biežākie simptomi ir ūdeņainas iesnas, šķaudīšana, acu asarošana un niezēšana,

to var izraisīt putekļu ērcītes, dzīvnieku spalvas, pelējums, ķīmiskas vielas.

Tās var kļūt arī par arodslimību, ja darbā nepārtraukti jāsaskaras ar kairinošām vielām vai to daļiņām, kā, piemēram, frizieriem vai celtniekiem.

Alerģisku vai citu hronisku iesnu gadījumā degunā var veidoties gļotādas sabiezējumi – polipi, kas atgādina bumbiņas un aizsprosto ne tikai degunu, bet arī šaurās atveres, kuras savieno degunu ar blakusdobumiem, traucējot tiem ventilēties un attīrīties.

Foto – Shutterstock

Šādos gadījumos ir ne tikai grūti elpot, bet bieži rodas arī blakusdobumu iekaisums. Hronisku alerģisko iesnu ārstēšanu parasti sāk ar saudzīgām metodēm, piemēram, deguna pilieniem vai pretalerģijas tabletēm. Ja skarti arī blakusdobumi, pacientam var nākties īslaicīgi lietot arī antibiotikas vai hormonālos preparātus, lai mazinātu gļotādas iekaisumu.

Veicot deguna eju endoskopiju, otorinolaringologs var redzēt gan deguna starpsienas izliekumus, gan mehāniskus šķēršļus, gan gļot­ādas tūsku. Ja pacientam caur degunu elpot traucē starpsienas izliekums vai polipi, vienīgais risinājums ir ķirurģiska ārstēšana.

Reklāma
Reklāma

Spiediena sajūta ­dobumos

“Kā vīrusu izraisītās, tā alerģiskās iesnas ir ne tikai deguna, bet arī visu blakusdobumu slimība, jo tie taču savā starpā ir savienoti. Diemžēl starp tiem ir šaura eja, kura tūskas dēļ ātri noslēdzas. Ja iesnu laikā degunā savairojušies vīrusi un citi mikroorganismi netiek izvadīti laukā, bet kopā ar gļotādas izdalījumiem krājas blakus esošajos dobumos, rodas iekaisums, bet vēlāk arī strutas,” skaidro otorinolaringologs Kaspars Peksis.

Par iekaisumu deguna blakusdobumos liecina spiediena, sāpju sajūta vaigā, pierē, acu apvidū, noliecot vai pakratot galvu, it īpaši, ja šī sajūta ir tikai vienā galvas pusē.

Smagākos gadījumos var parādīties redzes traucējumi, miglošanās vienā acī, slikta dūša vai vemšana.

Akūts iekaisums deguna blakusdobumos visbiežāk rodas tādēļ, ka neizārstētu iesnu dēļ atvere starp degunu un blakusdobumiem ir sašaurināta. Slimojot ar alerģiskajām iesnām vai gastroezofageālā atviļņa slimību, kuru dēļ rīkles un deguna gļotāda nepārtraukti tiek kairināta, šī sprauga var pilnībā aizvērties. Pacientiem, kas cieš no akūta blakusdobumu iekaisuma, bieži vien nākas veikt nelielu operāciju, lai deguna starpsienā izveidotu atveri.

Ko darīt, lai, slimojot ar iesnām, izvairītos no plašāka gļotādu iekaisuma? Ārsts iesaka pilināt degunā zāles, kas mazina tūsku, vai lietot aerosolus, kas paredzēti alerģisko iesnu ārstēšanai. Pretalerģijas un tūsku mazinošus medikamentus var lietot arī iekšķīgi.

Foto: Syda productions/Shutterstock

Iesnu laikā deguna dobumā nokļūst viss apkārtējā gaisā esošais, bet slimības skartā gļotāda to nespēj attīrīt, tādēļ degunā sakrājas daudz dažādu sārņu. Pētījumos pierādīts, ka, iesnu laikā skalojot degunu, slimība beidzas ātrāk un komplikācijas rodas retāk. Deguna skalošanai var izmantot zemas koncentrācijas sāls šķidrumu jeb tā saucamo izotonisko jūras ūdeni, kuru var nopirkt aptiekā.

Tūskas mazināšanai var izmantot arī tautas līdzekļus, piemēram, tvaika inhalācijas. Efektīva ir arī pakāpeniska ēterisko eļļu – eikalipta, lavandas – izgarojumu ieelpošana, tos var uzpilināt uz drāniņas un pirms gulētiešanas nolikt uz spilvena.

Kas notiek deguna blakusdobumos

* To sastāvā ir pieres kaula, spārnkaula, augšžokļa dobumi – ar vislielāko tilpumu, un sietiņkaula šūnas, kas savienoti ar deguna dobumu.

* Infekcija tajos visbiežāk iekļūst no deguna dobuma.

* Iekaisuma rašanos veicina ne tikai neizārstētas deguna dobuma slimības (deguna starpsienas izliekums, hroniskas iesnas, polipi), bet arī nepareiza šņaukšana – ja šņauc abas nāsis reizē –, šķavu aizturēšana, bojāti zobi, kuru saknes atrodas tuvu augšžokļa dobumu sieniņai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.