Foto: Aleksandra Suzi/SHUTTERSTOCK

Ja rodas aizdomas par iesnām, pirmais solis ir sildīt kājas sinepju pulverī! Kā saudzīgi ārstēt ieilgušas iesnas? 2

Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 164
Lasīt citas ziņas

Baudot ziemas priekus – slēpojot, slidojot vai pastaigājoties svaigā gaisā, var viegli saaukstēties un saķert arī iesnas. Parasti akūtas iesnas pāriet nedēļas laikā, taču, ja tās ilgst vairākas nedēļas vai radušās aizdomas par blakus dobumu iekaisumu, noteikti vajag konsultēties ar ārstu.

Deguna skalošana un inhalācijas

Akūtas iesnas ir deguna dobuma gļotādas iekaisums, kuru lielākoties izraisa rinovīrusi (50% gadījumu), adenovīrusi, koronavīrusi, gripas, paragripas, respiratorais sincitiālais un citi augšējo elpceļu vīrusi un kuru cirkulācija šajā sezonā ievērojami samazinājusies noteikto ierobežojumu dēļ, piemēram, gada nogalē Latvijā reģistrēts tikai viens gripas gadījums.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iesnām ir vairākas stadijas. Pirmās vienu divas dienas degunā, arī rīklē ir sausuma, dedzināšanas, kutināšanas sajūta, parādās tūska, šķavas, balss kļūst nazāla. Pēc tam parādās ūdeņaini izdalījumi, var pievienoties arī konjuktivīts, bet ceturtajā piektajā dienā gļotu daudzums palielinās, izdalījumi sabiezē, kļūst dzeltenīgi vai iezaļgani, jo noārdās iekaisuma skartais gļot­ādas epitēlijs, mazinās tūska un atjaunojas elpošana caur degunu.

Lai gan saslimstot uzreiz gribas ķerties pie ārstēšanas, Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga iesaka iesnu pilienus lietot tikai galējas nepieciešamības gadījumā, piemēram, uz nakti, ja deguns ir tā aizlikts, ka nav iespējams paelpot. Nekaitīgs līdzeklis, kas palīdz apgrūtinātas elpošanas gadījumā, ir deguna skalošana ar sālsūdeni vai jūras ūdeni, kas aizskalos vīrusus, mazinās tūsku un palīdzēs degunam tīrīties.

“Ja rodas aizdomas par iesnām, pirmais solis ir sildīt kājas sinepju pulverī. Procedūru var atkārtot pat pāris reizes dienā, tikai uzreiz pēc tās jāatceras uzvilkt siltas zeķes,” iesaka aptieku tīkla “Apotheka” farmaceite Nora Krauja. “Jūras ūdens attīra un mitrina deguna gļotādu, tāpēc to var lietot gan profilaktiski, gan arī iesnu laikā.

Mūsdienās jūras ūdens pieejams dažādos veidos, arī aerosola veidā, kas būtiski atvieglo tā lietošanu. Ja iesnas tomēr skārušas, tad to novēršanai ieteicams veikt inhalācijas – elpot silta ūdens tvaikus, kas papildināti ar ēteriskajām eļļām, piemēram, lavandas, kumelītes, dižegles, priedes. Ēteriskās eļļas pozitīvi ietekmēs elpceļus, taču katram pašam jāatrod piemērotākais aromāts.”

Fitoterapeits Artūrs Tereško slimības sākumā iesaka lietot dabas līdzekļus ar pretvīrusu darbību, piemēram, propolisu. “Jāņem pupas lieluma gabaliņš un jākošļā, līdz tas mutē sairst, un tā divas reizes dienā. Tieša pretvīrusu darbība ir zilgalvītes lakstu tējai, nātres sakņu novārījumam,” viņš norāda, piebil­stot, ka stipras imunitātes uzturēšanai augšējo elpceļu vīrusu infekciju laikā noder eleiterokoka ekstrakts, kuru var iegādāties aptiekā, sīpolu, ķiploku un jūras kāpostu lietošana uzturā.

Ja iesnas ieilgst

Visbiežākā iesnu komplikācija ir deguna blakus dobumu iekaisums. Deguns un blakus dobumi savā starpā ir savienoti ar šauru eju, kura, slimojot ar iesnām, tūskas dēļ tiek slēgta. Ja vīrusi un citi mikroorganismi netiek izvadīti laukā, bet kopā ar gļotādas izdalījumiem krājas blakus esošajos dobumos, rodas iekaisums.

Reklāma
Reklāma

Par to liecina sāpes vaiga apvidū, kas izstaro uz priekšzobiem un pastiprinās sasprindzinoties vai noliecoties, deguna, vaigu, plakstiņu apsārtums, aizlikts deguns, kakla kairinājums, klepus. Speciālisti norāda, ka visbiežāk komplikācija rodas nevis no neārstētām iesnām, bet no pārāk stipras deguna tīrīšanas, it īpaši, ja šņauc abas nāsis reizē, vai šķavu aizturēšanas, bakteriālai infekcijai iekļūstot blakus dobumos.

Ārste Gunta Sumeraga norāda, ka, pamanot šos simptomus, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, jo var nākties lietot antibiotikas, lai novērstu iekaisumu un strutu veidošanos.

Aptiekās brīvi pieejami dažādi deguna aizlikumu mazinoši līdzekļi (nazālie vazokonstriktori), kas ātri uzlabo pašsajūtu, tomēr ar šo deguna pilienu lietošanu var arī pārcensties. Pilinot tos pārāk bieži un ilgstoši – nedēļu vai ilgāk, iespējams iedzīvoties hroniskās medikamentozajās iesnās.

To galvenais simptoms ir pastāvīgi apgrūtināta elpošana caur degunu, kam var pievienoties miega traucējumi, galvassāpes un sausuma sajūta mutē. Ilgstoši lietojot medikamentus, kuri sašaurina asinsvadus, deguna dobumā pavājinās asinsrite, gļotāda sabiezē un pietūkst, tādēļ kļūst grūti vai pat neiespējami elpot caur degunu. Lai no tā izvairītos, ieteicams izvēlēties iesnas mazinošus līdzekļus ar dabisku sastāvu, kuru sastāvā ir dažādu augu ēteriskās eļļas, piemēram, priedes, eikalipta, mārsila, piparmētras.

Ja vēl mēnesi pēc pār­slimotām iesnām saglabājas grūtības elpot caur degunu, vēlams doties pie speciālista, lai noskaidrotu, kādēļ deguns ir aizlikts. Piemēram, veicot deguna eju endoskopiju, iespējams pateikt, vai pacienta sūdzību iemesls ir deguna starpsienu izliekums, mehāniski šķēršļi, piemēram, polipi vai svešķermeņi, vai gļotādas tūska, un sākt atbilstošu ārstēšanu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.