Jautā skatītājs: Kāpēc vēža slimniekiem zāles ir tik dārgas? 39
TV24 raidījumā “Uz līnijas” kāds skatītājs jautāja: “Kāpēc vēža slimniekiem zāles tik dārgas, viena porcija gandrīz 3000 eiro maksā?
Atbildi sniedza 14. Saeimas deputāte (ZZS), Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, kura par medikamentiem esot saņēmusi šovasar vēstules gan no onkoloģijas pacientiem, gan Latvijas Onkologu asociācijas.
“Ir nepieciešams šīs, jāsaka, onkoloģiskās zāles pacientiem indiviualizēt. Jāsaka, caur konsīliju, bet nevis tikai uz vienu gadu, kā viņi konsīlijā bieži piešķir caur Nacionālo Veselības dienestu (NVD). Ir tiešām dramatiska situācija…Man arī ir tādi pacienti, kuri maksā katru mēnesi 3000 eiro. “Ziedot.lv” palīdz saņemt šos dārgos medikamentus vēl vienu gadu un pēc tam vairāk nav iespējams…Viss! Cik ilgi šos inovatīvos medikamentus saņem, tik arī pacients dzīvo. Tā tiešām ir nepieņemama situācija!” tā uz TV24 raidījuma skatītāja jautājumu atbildēja Kozlovska.
Ir dažādi vēža paveidi un konsīlijs izlemj, kurā gadījumas kuras zāles tiek piešķirtas. “Un to nosaka, jāsaka, valsts kompensācija,” piebilda Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Kozlovska.
Jau vēstīts, ka onkoloģijai ir jābūt vienai no galvenajām veselības aprūpes prioritātēm – tā domā 91% respondentu, kuri piedalījās pētījumu centra “SKDS” veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā “Iedzīvotāju vērtējums onkoloģisko slimību ārstēšanas pieejamībai”.
Vienlaikus tikai 37% aptaujāto piekrīt, ka onkoloģija jau šobrīd uzskatāma par vienu no galvenajām veselības aprūpes prioritātēm mūsu valstī, bet 63% tam nepiekrīt vai nespēj sniegt noteiktu atbildi.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne norādīja, ka pētījuma dati iezīmē krasu atšķirību starp vēlamo un reālo situāciju. “Lai gan pārliecinošs sabiedrības vairākums uzskata, ka onkoloģijai ir jābūt vienai no galvenajām veselības aprūpes prioritātēm, realitātē to izjūt tikai 37% sabiedrības, lai gan gandrīz puse sabiedrības ir nonākusi saskarē ar onkoloģisku slimību,” viņa sacīja.
Gandrīz puse jeb 47% aptaujāto norāda, ka viņiem pašiem vai tuviem cilvēkiem ir veikti izmeklējumi vai ārstēta onkoloģiska slimība (pašiem – 9%, citiem ģimenes locekļiem vai mājsaimniecības locekļiem – 18%, citiem tuviem cilvēkiem vai paziņām – 25%). Galvenokārt šie izmeklējumi vai ārstēšana ir veikta darbspējīgām 41 līdz 65 gadus vecām personām – tā norādījuši 53% respondentu. Aptuveni tikpat cilvēku – 48% – norāda, ka nav veikti šādi izmeklējumi vai ārstēšana.
Lielākā daļa respondentu (51%) kopumā nepiekrīt, ka onkoloģisko slimību ārstēšanai Latvijā ir pieejama jaunākā terapija un 58% aptaujāto nepiekrīt, ka būtu uzlabojusies pieejamība ārstiem un onkoloģisko slimību izmeklējumiem Latvijā. Lielākā daļa jeb 75% respondentu nepiekrīt arī tam, ka onkoloģiskās slimības Latvijā tiek atklātas un ārstētas savlaicīgi.
“Aptauja parāda, ka onkoloģisko slimību savlaicīgai diagnostikai un ārstēšanai ir jāpievērš vēl lielāka uzmanība, gan uzrunājot sabiedrību, gan piešķirot lielāku budžeta finansējumu. Pēdējos gados ir bijis progress, darbojas “zaļais koridors”, ieviestas vēža skrīninga programmas, pirms gada valdība apstiprināja Onkoloģijas plānu. Tomēr, lai īstenotu plāna pasākumus, tajā skaitā palielinātu pacientu pieejamību inovatīvām zālēm, ir nepieciešams piešķirt tam paredzēto finansējumu,” uzsvēra Marāne.
Viņa piebilda, ka kopumā vēl ir ļoti daudz darāmā, lai onkoloģija patiešām kļūtu par pilnvērtīgu veselības aprūpes prioritāti, apzinoties, ka ar onkoloģiskajām saslimšanām saskaras galvenokārt darbspējīgas personas.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) jaunākajā pētījumā par onkoloģisko slimību ārstēšanu secinājusi, ka Latvijas vēža pacienti ir nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm, tāpat arī Lietuvu un Igauniju. Galvenās atziņas, ko atklāj šis pētījums – Latvijā ir ierobežota piekļuve inovatīviem pretvēža medikamentiem, kā arī nepietiekama aprūpes kvalitāte. Piemēram, no 109 apskatītajiem medikamentiem vairāk nekā 40% Latvijā bija apstiprināti, bet nebija iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā.
Pētījumu centra “SKDS” 2023.gada augustā veiktajā aptaujā piedalījās 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, pārstāvot visus Latvijas reģionus, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 48,3% no tiem bija vīrieši, bet 51,7% – sievietes. Pētījums veikts pēc starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) pasūtījuma.