Publicitates foto.
Publicitates foto.
Ilustratīvs foto.

Kādu lomu cukura diabēta attīstības riska samazināšanā spēlē D vitamīns? 5

Jau labu laiku ir zināmi tādi otrā tipa cukura diabēta attīstības riska faktori kā palielināts ķermeņa svars, mazkustīgs dzīvesveids un palielināts ogļhidrātu daudzums uzturā. Tomēr, arī samazinot ķermeņa svaru un ievērojot ārsta noteiktu diētu, var neizdoties izvairīties no saslimšanas ar cukura diabētu, jo nav ņemti vērā citi faktori, kas arī ietekmē diabēta attīstību. Viens no tādiem faktoriem ir nepietiekams D vitamīna daudzums organismā. Kādu lomu cukura diabēta attīstības riska samazināšanā spēlē D vitamīns, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

D vitamīna nozīme un saistība ar cukura diabētu

Viens no organisma pilnvērtīgai funkcionēšanai nepieciešamākajiem vitamīniem ir D vitamīns, tomēr Latvijas iedzīvotājiem vērojama tendence uz pazeminātu D vitamīna līmeni asinīs.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Veselības centra 4” laboratorijas vadītāja Vita Ščepetova informē: “Mūsu laboratorijā veikto D vitamīna analīžu rezultāti uzrāda ka vairāk nekā pusei (51%) iedzīvotāju D vitamīna līmenis ir nepietiekams (zem 30 ng/ml). Tāpat arī jāņem vērā, ka tikai aptuveni trešajai daļai no tiem, kam D vitamīna līmenis ir virs 30 ng/ml jeb pietiekams, tas ir uzskatāms par optimālu (45-55 ng/ml).”

Farmaceite Zvagule piebilst, ka īpaši par D vitamīna trūkumu organismā ir jārunā gada saulainākajā laikā, jo pastāv mīts, ka vasarā D vitamīns papildus nav jāuzņem. Zvagule vērš uzmanību, ka Latvijas platuma grādos ar sauli vien nepietiek, lai nodrošinātu pietiekamu D vitamīna līmeni. D vitamīns ir atbildīgs par muskuļu darbību, kaulu veselību, kā arī garastāvokļa un imūnsistēmas regulāciju.

Līdz šim zināmākie un visvairāk apspriestie diabētu izraisošie faktori ir bijuši paaugstināts stress, kā arī neveselīgs un mazkustīgs dzīvesveids, līdz ar to D vitamīna trūkums organismā, visticamāk, nav pirmais, kas nāk prātā, domājot par diabēta saslimšanas riska cēloņiem. Tomēr tieši šī vitamīna deficīts var ietekmēt slimības attīstību, un pretēji – uzņemot D vitamīnu pietiekamā daudzumā, iespēju robežās tas var palīdzēt novērst saslimšanu.

D vitamīns mazina insulīna rezistenci

Jau šobrīd ir nepārprotami skaidrs, ka D vitamīns cilvēka organismā galvenokārt uzsūcas beta šūnās, kas ir vitāli svarīgas cukura (glikozes) pārstrādāšanā un ir atbildīgas par insulīna uzsūkšanos un ražošanu. Insulīns palīdz glikozei jeb ar uzturu uzņemtajai enerģijai nonākt no asinīm beta šūnās. Gadījumos, ja šūnas neuzņem insulīnu atbilstoši, cukura līmenis asinīs strauji paaugstinās un veidojas insulīna rezistence. Šādā gadījumā ir krietni lielāka otrā tipa cukura diabēta attīstības risks. Sekojot līdzi D vitamīna līmenim asinīs, iespējams savlaicīgi izvairīties no insulīna rezistences.

Reklāma
Reklāma

D vitamīna pastarpinātā ietekme uz ķermeņa svaru

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki saslimst ar otrā tipa cukura diabētu, ir palielināts ķermeņa svars. Ķermeņa svaru ietekmē vairāki faktori, tomēr nozīmīgu lomu spēlē tieši hormoni. Savukārt, lai atbildīgo hormonu līmenis būtu balansā, ir svarīgs pietiekams D vitamīna līmenis organismā.

Labs D vitamīna daudzums asinīs palīdz samazināt parathormona līmeni organismā. Regulējot parathormonu, ilgtermiņā iespējams veicināt svara zudumu. Tāpat arī D vitamīns spēj ietekmēt leptīna jeb “sāta hormona” izdalīšanos organismā. Kontrolējot tauku uzkrāšanos un izsalkuma sajūtu, efektīvāk iespējams samazināt svaru un tādējādi arī izvairīties no otrā tipa diabēta saslimšanas riska.

Tāpat arī D vitamīns palīdz regulēt kortizola jeb stresa hormona līmeni. Kortizols ir tiešā veidā atbildīgs par asinsspiediena regulēšanu un ķermeņa reakciju uz stresu. Paaugstināts kortizola līmenis asinīs var veicināt arī aptaukošanos, kas ilgtermiņā var novest pie cukura diabēta attīstīšanās.

Preventīvi pasākumi, lai izvairītos no saslimšanas

Pirmā tipa cukura diabēts jeb insulinējamais diabēts rodas, ja aizkuņģa dziedzera beta šūnas neražo insulīnu pietiekamā daudzumā. Lai arī šo diabēta veidu izārstēt nevar, ir būtiski pievērst uzmanību uzturam, lai samazinātu diabēta potenciālo komplikāciju risku. Savukārt otrā tipa cukura diabēts jeb neinsulinējamais diabēts rodas insulīna rezistences dēļ un lielākoties ar to slimo cilvēki ar lieko ķermeņa svaru un gados vecāki cilvēki.

No šī diabēta veida iespējams izvairīties, veicot preventīvus pasākumus un piekopjot veselīgu dzīvesveidu jau no agra vecuma. Arvien vairāk otrā tipa cukura diabētu atklāj tieši bērniem un gados jauniem cilvēkiem, kas skaidrojams ar pasivitāti un mazkustīga dzīvesveida piekopšanu. Regulāras fiziskās aktivitātes ne vien samazina ķermeņa svaru, bet arī uzlabo perifēro audu jutību pret insulīnu, savukārt papildu jutību pret insulīnu veicina arī pietiekams D vitamīna līmenis organismā.

D vitamīna avoti

Ir svarīgi apzināties, ka D vitamīna uzņemšana pati par sevi ievērojamus uzlabojumus veselības stāvoklī neveiks. Konsultējoties ar ģimenes ārstu, nepieciešams noskaidrot, tieši kāds daudzums D vitamīna ikdienā ir nepieciešams. Vidēji, lai uzturētu D vitamīnu labā līmenī, cilvēkam nepieciešamas 1000SV līdz 2000SV dienā, tomēr atkarībā no auguma, svara, kā arī iespējamām hroniskām saslimšanām, kas papildus “patērē” D vitamīnu, nepieciešamā dienas deva var pieaugt līdz pat 8000 SV.

Tāpat arī ņemot vērā D vitamīna analīžu rezultātus, jāsaprot, vai nav nepieciešama vēl lielāka deva, kas visbiežāk notiek gadījumos, ja ir D vitamīna deficīts (mazāks nekā 19,9 ng/ml).

Farmaceites Ievas Zvagules ieteikumi, kā visefektīvāk uzņemt D vitamīnu:

1. Uzņem “labos taukus”. Lai būtu droši, ka ikdienā pietiekami tiek uzņemts D vitamīns, jāpārliecinās, vai ēdienkartē ir iekļauti produkti, kas ir bagātīgi ar nepiesātinātajām taukskābēm (treknas zivis, rieksti – mandeles, valrieksti, lazdu rieksti, piena produkti ar samazinātu tauku saturu, kā arī avokado un augu eļļas). Ārsti iesaka treknas zivis iekļaut ēdienkartē vismaz divas reizes nedēļā, savukārt nelielu saujiņu riekstu ieviest kā veselīgu uzkodu vai našķi starp ēdienreizēm.

2. Ar sauli Latvijā nepietiek! Lai arī kā gribētos domāt, ka pavasarī un vasarā uzņemtie saules stari ir pietiekams D vitamīna avots, farmaceite Ieva Zvagule īpaši izceļ šo minējumu kā izplatītu mītu. Vietās, kur saule nav pieejama viscaur gadu, fiziski nav iespējams uzņemt nepieciešamo D vitamīna devu, tādēļ jo īpaši Latvijas platuma grādos nevajadzētu paļauties uz sauli kā vienīgo D vitamīna avotu.

3. Aptiekā pieejami līdzekļi. Gadījumā, ja D vitamīna analīzes uzrāda zemu vai nepietiekamu D vitamīna līmeni, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, ir ieteicams izsvērt aptiekā iegādājumu līdzekļu lietošanu. Aptiekās ir piemeklējami D vitamīna veidi dažādās formās, tomēr kā vienu no efektīvākajiem veidiem farmaceite Ieva Zvagule atzīst D vitamīna kapsulas un aerosolus, jo tie labi un ātri uzsūcas organismā, kā arī ir parocīgi ikdienas lietošanai.