Kāpēc svarīgi neielaist iesnas un kā ar deguna pilieniem var sabojāt ožas šūnas 0
Reizēm neatkarīgi no tā, vai cenšamies pretoties iesnām vai ne, tās turpinās nedēļu vai pat divas. Ja šajā laikā veselība nav uzlabojusies, lai neiedzīvotos komplikācijās, vajadzētu doties pie ģimenes ārsta un, ja nepieciešams, arī pie ausu, kakla un deguna slimību speciālista.
Pret iesnām zāļu nav
“Ja vien pašsajūta nav ļoti slikta un iesnas iepriekš nav izraisījušas komplikācijas, pret tām var īpaši nevērsties – vīrusu infekciju ārstēšanai medikamentu nav un, kā zināms, galvenie iesnu izraisītāji ir vīrusi. Zāles var palīdzēt tikai mazināt traucējošākos simptomus,” stāsta LOR klīnikas ausu, kakla un deguna ārste Ilze Sokolova.
Vīrusu infekcijas gadījumā ieteicams uzņemt pēc iespējas vairāk šķidruma un vitamīnus, taču atceroties principu “laba daudz nevajag”. Ja iekaisis kakls, ēdot kilogramiem citrusaugļu un dzērveņu, tas tiks kairināts vēl vairāk. Turklāt šādi iespējams provocēt kuņģa skābes atvilni.
Aptiekās iesnainiem pircējiem parasti vispirms iesaka deguna asinsvadus sašaurinošus pilienus, kas atvieglo elpošanu un mazina deguna tecēšanu. Lai nenodarītu kaitējumu gļotādai, tos vajadzētu lietot ne biežāk kā trīs četras reizes dienā ne ilgāk kā piecas līdz septiņas dienas. Izmantojot šīs zāles ilgstoši, ar laiku deguna gliemežnīcās ieaugs saistaudi un tās palielināsies. Nespējot elpot caur degunu, gaiss nenokļūs līdz ožas šūnām vai arī tās tiks neatgriezeniski bojātas pilienu ietekmē. Rodoties atkarībai no šīm zālēm, var iedzīvoties tā dēvētajās medikamentozajās iesnās, kad deguns vairs uz tām nereaģē. Tad dažkārt var palīdzēt tikai ķirurģiska iejaukšanās.
Iesnu atstātais mantojums
Ja iesnām pievienojas galvassāpes, kas pastiprinās, noliecot galvu uz priekšu, rodas spiediena sajūta deguna blakusdobumos, nepatīkama smaka degunā un reizēm paaugstinās temperatūra, visdrīzāk, ir sācies deguna blakusdobumu iekaisums. Šajā gadījumā to gļotāda sabiezē un dobumos var uzkrāties strutains saturs. To nedrīkst ignorēt, jo infekcija var izplatīties tālāk, piemēram, līdz acs audiem. Tā kā ir sašaurinājies asaru kanāls, kas atveras uz deguna dobumu, mēdz iekaist un asarot acis. Ja rodas iekaisums ap acs ābolu un uzkrājas strutas, tās var nospiest redzes nervu, izraisot redzes pasliktināšanos vai pat zudumu.
Kā uzsver daktere I. Sokolova, ne vienmēr deguna blakusdobumu iekaisums jāārstē ar antibiotikām. Reizēm pietiek ar asinsvadus sašaurinošiem deguna pilieniem, lokālajiem deguna hormonālajiem aerosoliem un pretiekaisuma līdzekļiem.
Ārste pieļauj, ka deguna blakusdobumu iekaisuma izraisītās komplikācijas varētu rasties arvien biežāk, jo pieaug rezistence pret antibiotikām. Šā iemesla dēļ tās nevajadzētu lietot bez pamatotas vajadzības.
Bērniem iesnas dažkārt beidzas ar vidusauss iekaisumu, jo viņiem dzirdes kanāls, kas savieno aizdeguni ar vidusausi, ir īsāks un platāks nekā pieaugušajiem, tāpēc tajā var viegli iekļūt infekcija. Sākuma stadijā vidusauss iekaisumu bieži vien izdodas izārstēt bez antibiotikām – pilinot degunā asinsvadus sašaurinošus medikamentus, lietojot deguna hormonālos aerosolus, zāles pret tūsku un iekaisumu.
Vidusauss iekaisuma gadījumā mēdz būt augsta temperatūra un stipras sāpes ausīs, taču, kā stāsta I. Sokolova, pieaugušajiem tas ne vienmēr izpaužas klasiski. “Atliek tikai brīnīties, ka, pārbaudot spiedienu vidusausī, bērniem ausis ir aizkritušas, bet viņi nesūdzas, taču lielajiem ir sajūta, ka neko nedzird,” pieredzē dalās ārste.
Dažkārt, piemēram, ja ir palielināta aizdegunes mandele, šķība deguna starpsiena un vidusausī saglabājas šķidrums, pareizi nekustas dzirdes kauliņi. Ja šķidrums vidusausī saglabājas ilgstoši, tas mēdz kļūt staipīgs un neuzsūcas, var veidoties saaugumi, kas jāārstē gan ar zālēm, gan ķirurģiski.
Reizēm iesnas mēdz beigties ar tā saukto tubotītu, kad iekaist arī dzirdes kanāls, bungplēvīte kļūst sārta un ausis aizkrīt. Parasti to var izārstēt ar deguna pilieniem un pretiekaisuma līdzekļiem.
