Īss krūštura vēstures apskats 15
Pirmās krūštura pazīmes sastopamas jau 4. gadsimtā mūsu ērā Romiešu mozaīkās, lai gan tās bija vairāk līdzīgas bandāžas tipa krūšturiem. Tomēr tikai 1893. gadā Marija Tuceka ieguva ASV patentu par stiepļu krūštura prototipu ar atsevišķām kabatām katrai krūtij.
Pasr mūsdienu krūštura pamatlicēju tiek uzskatīta Marija Felpse, kura 1910. gadā, būdama 19 gadus veca, no diviem zīda kabatlakatiņiem izveidoja krūšturi balles tērpam, patentējot to 1914. gadā.
Vārds “brassiere” iekļuva Oksfordas angļu valodas vārdnīcā 1911. gadā, un kopš tā laika krūšturi attīstījušies no lodes formas līdz sporta krūšturiem, kļūstot par daudzu sieviešu ikdienas neatņemamu daļu.
Lai gan krūšturu izgudroja sieviete, mūsdienās tas bieži simbolizē patriarhālo nosacītību, kas māca mums slēpt un “korektēt” savu ķermeni. “Lielākā daļa sieviešu valkā krūšturus nevis apzināti izvēloties, bet gan tāpēc, ka tā liekas pareizi — lai izskatītos kārtīgi, profesionāli vai izvairītos no aizspriedumuen,” medijam stāsta ķermeņa pašpārliecības trenere Serena Novelli no Love Thy Body.
“Reti kāds jautā: kas tev pašai ir ērti?” Viņa piebilst, ka apakšveļa bieži tiek izvēlēta, ņemot vērā vīriešu skatienu, nevis komfortu vai funkciju, tā kļūstot par skaistuma ideāla vergu, kas ne vienmēr cienī dabisko formu. Serena uzsver, ka atteikšanās no krūštura nav par apakšveļas noraidīšanu, bet gan par ķermeņa autonomijas atgūšanu.
“Tā ir iespēja sajust savu ķermeni, ieklausīties tā signālos un kustēties, dodot priekšroku komfortam, nevis sabiedrības spiedienam,” viņa saka. “Neatkarīgi no tā, vai krūtis ir augstas, zemākas, brīvi kustīgas vai maina formu, tas nemazina tavu vērtību — tu to nosaki pati.”
