Lai tulznas nebojā iešanas prieku – ieteikumi, gatavojoties garākam pārgājienam 1
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Garus gabalus staigājot kājām, ļoti svarīgi, lai pēdas apavos netiktu noberztas, neveidotos tulznas, pušumi. Plānojot vairāku dienu pārgājienu vai ekskursiju, kurā būs daudz jāstaigā kājām, katram gadījumam vajag paņemt līdzi pāris plāksterus un pudelīti ar brūču skalošanas un tīrīšanas līdzekli.
Speciālas zeķes un apavi
Veselības centru apvienības poliklīnikas “Elite” podoloģe Egita Livmane norāda, ka viens no galvenajiem tulznu rašanās iemesliem tiem, kuri dodas pārgājienos un sporto, ir nepareizi izvēlēti apavi un zeķes.
“Tiem jābūt atbilstošiem plānotajām aktivitātēm. Protams, pastaigai gar jūru derēs arī parastās botiņas, bet nopietnākiem pārgājieniem nepieciešami speciāli apavi, puszābaki, zābaki. Lai neveidotos tulznas un noberzumi, liela nozīme ir arī zeķēm. Šajā gadījumā kokvilnas zeķes nederēs, jo tās uzsūc mitrumu, bet nenovada to tālāk, tādēļ pēc vairākām pārgājiena stundām pēda sāk svīst un var veidoties tulznas, jo mitrums veicina to rašanos.
Veikalos pieejamas visdažādākās sintētiskās zeķes, kuras paredzētas tieši pārgājieniem.
Uz to iegādi nevajadzētu taupīt, jo kājas ir mūsu vadones gan ikdienā, gan sportiskajās aktivitātēs,” uzsver speciāliste, iesakot visiem aktīvās atpūtas cienītājiem garākos pārgājienos papildus paņemt līdzi vienu divus pārus zeķu, lai būtu ko pa ceļam nomainīt. Zeķēm noteikti jāatbilst pēdas izmēram. Ja tās būs par lielu, var veidoties grumbiņas, kas staigājot berzīs, un izveidosies tulznas. Arī pārāk maza izmēra zeķes var slīdēt nost no pēdas, izraisot berzi un tulznu veidošanos.
Kvalitatīvām pārgājienu (sporta) zeķēm visbiežāk tiek lietota merino vilna un poliestera vai neilona sintētiskās šķiedras, tām ir polsterējums, kas nodrošina komfortu un mazina tulznu rašanos, un īpašs piegriezums, jo zeķēm jābūt piegulošām, lai nerīvētu, turklāt iespējams iegādāties gan vasaras, gan ziemas, gan visām sezonām piemērotas pārgājienu zeķes.
Ja tomēr izveidojusies tulzna
Pūslīšu veida tulznas jeb noberzumi rodas berzes un spiediena, mitruma un karstuma ietekmē. “Tas ir ādas bojājums, zemādas pūslītis, kurš pildīts ar limfu, ko izdala organisms, lai pasargātu traumēto vietu. Kad izveidojusies tulzna, to vajag pareizi apstrādāt, lai ādas bojājums sadzīst un tam nepievienojas infekcija.
Pirmkārt pēda kārtīgi jānomazgā ar ziepēm un jānosusina. Jau pie pirmajām pazīmēm, ka veidojas tulzna, var lietot antibakteriālu gelu vai krēmu, kas pārklāj kairinātās vai bojātās ādas virsmu, aizkavējot mikroorganismu piekļūšanu. Nelielu tulznu ārstēšana ir vienkārša: ādas dezinfekcija, dziedējošs brūču apstrādes līdzeklis un plāksteris,” saka Egita Livmane.
Ja tulznas pūslītis ir neliels, nav nepieciešams to pārdurt, jo mazas tulznas sadzīst un uzsūcas aptuveni nedēļas laikā.
Ja tulzna ir liela un izraisa sāpes, podoloģe iesaka to pārdurt, lai veicinātu dzīšanu un mazinātu iekaisuma risku. Pirms tam ar spirtu vai kādu ādas dezinfekcijas līdzekli apstrādā adatu un ādu, pēc tam izveido tulznā vienu vai vairākus caurumiņus un ļauj šķidrumam iztecēt.
“Svarīgi ir saglabāt ādas virsējo kārtu, lai tā nosedz bojājuma vietu un sargā dziļākos audus. Kad šķidrums iztecējis, tulznu apstrādā ar antiseptisku līdzekli, uzklāj dziedējošu ziedi un uzlīmē plāksteri,” viņa norāda.
Mūsdienās aptiekās pieejami visdažādākie virspusējo brūču plāksteri – gan ūdensizturīgi, kas aizsargā brūci no mitruma, gan elpojoši, hipoalerģiski, antibakteriāli plāksteri, kuri satur sudrabu un pasargā brūci no infekcijas veidošanās, gan aerosola un līmjveida plāksteri nelielām brūcēm, kas pasargā tās no atvēršanās, remdē sāpes un paātrina dzīšanu. Var iegādāties speciālus plāksterus, kuri darbojas kā ādas aizstājējs. Tie paredzēti spiedienam īpaši pakļautām pēdas vietām – papēdim, pirkstu un pēdu apakšai. “Ja plāksteris sāk atlipt, to vajadzētu nekavējoties nomainīt, lai nepieļautu netīrumu un mikrobu piekļuvi. Uz nakti to vajadzētu noņemt. Lai bojātais ādas apvidus ātrāk sadzītu, to papildus var apstrādāt ar antibakteriālu gelu vai krēmu,” iesaka speciāliste.
Pirms pārgājiena – uz aptieku
“Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza stāsta, ka cīņai ar tulznām aptiekas plauktos atrodami gan profilaktiskie, gan ārstnieciskie līdzekļi. “Ja tulzna vēl nav izveidojusies, bet ir tikai ādas noberzums un apsārtums, uz ādas jau var uzklāt antibakteriālu gelu, ziedi vai krēmu, kas vienlaikus dezinficē un veicina audu reģenerāciju, un kuru aktīvā viela ir, piemēram, dekspantenols, hialuronskābe.
Iespējams, ka pēc tam tulzna nemaz neizveidojas,” viņa stāsta. “Vienlaikus nevajag arī pārspīlēt ar tulznu un noberzumu dezinfekciju, jo uz ādas ir nepieciešama normāla mikroflora, kas ļautu ādas epidermas slānim atjaunoties, sadzīt. Tādēļ arī brūces pirmreizējā skalošana veicama ar šķīdumiem, kuri nesatur agresīvas vielas, piemēram, nātrija hlorīdu, vai speciāliem brūču skalošanas, tīrīšanas un mitrināšanas līdzekļiem, kuru sastāvā ir poliheksanīds, betadīns, hlorapskābe un kuri pieder pie jaunās paaudzes brūču skalošanas šķīdumiem. Tie no ādas nav jānoskalo, bet brūces, noberzuma tīrīšanu, ja nepieciešams, var atkārtot vairākas reizes dienā. Kad brūce, piemēram, pārplīsusi tulzna, attīrīta no netīrumiem, mikroorganismiem, to var apstrādāt ar dezinfekcijas līdzekļiem, kuri satur jodu (ūdens, nevis spirta šķīdumu), benzalkonija hlorīdu, hlorheksidīnu.”
No plašā plāksteru klāsta farmaceite iesaka gela, silikona prettulznu plāksterus, kuri aizsargā un polsterē tulznu, pasargājot no berzes un spiediena, novērš sāpes. Turklāt tie satur daļiņas, kuras novērš plākstera pielipšanu pie brūces, uztur tajā optimālu mitrumu un veicina dzīšanas procesu.
“Šie plāksteri ļoti labi turas uz noberztās vietas vairākas dienas, taču jāpievērš uzmanība ādas krāsai. Ja tā ap plāksteri ir apsārtusi, tas nozīmē, ka iekļuvusi infekcija, tādēļ plāksteris jāmaina katru dienu. Ja ādas krāsa ir normāla, noris dzīšanas process, plāksteri var atstāt uz piecām dienām. Šos plāksterus var lietot arī profilaktiski, uzlīmējot uz tām pēdu zonām, kurās varētu veidoties tulznas un noberzumi,” stāsta farmaceite.
Aptiekā var iegādāties arī prettulznu rullīšus, kurus izmanto profilaktiski, pārklājot ādas rajonus, kuri staigājot varētu tikt noberzti un traumēti. Tos bieži izmanto sportisti.
Ko vajadzētu ņemt līdzi, pošoties vairāku dienu ilgam pārgājienam, lai tulznu radīto problēmu dēļ to nenāktos pārtraukt pusceļā?
“Nepieciešamais minimums ir brūču skalojamais līdzeklis, dažos no tiem skalošana jau apvienota ar dezinfekciju. Noteikti jāņem līdzi dažādu veidu plāksteri. Ja noberzuma vieta būs noskalota, dezinficēta un nosegta ar plāksteri, atgriežoties no pārgājiena, varēs pievērsties tās sadziedēšanai,” teic farmaceite. Ja nu skalojamais līdzeklis nav paņemts, noberzto pēdu nevajag mazgāt ar grāvja vai dīķa ūdeni, bet gan šim nolūkam izmantot dzeramo ūdeni no pudeles. Plāksterim gan vienmēr ir jābūt ieliktam mugursomā.
