Trešā šajā konkrētajā pētījumā izmantotā metode bija konservatīvo un liberāļu smaidu analīze. Šeit pētnieki izmantoja sociālo tīklu dalībnieku publicētās fotogrāfijas, un viņi visi bija vienas vai otras minēto politiski orientēto organizāciju atbalstītāji. Kopumā bija 457 fotogrāfijas. Tajās pētnieki nodalīja tos, kuri smaida gluži atklāti, baudot priecīgas emocijas, no viltus smaidiem, proti, kad cilvēks ir vienkārši spiests paust prieku. Prieka smaidu – tā dēvēto Dišēna smaidu – noteica atbilstoši klasiskajam paņēmienam, proti, atbilstoši ap acīm esošo mīmisko muskuļu kustībām. 1
Ir uzskats, ka smaida patiesumu ir ārkārtīgi grūti imitēt, tāpēc tāds smaids, visdrīzāk, liecina par reālām cilvēka emocijām. Divās attēlu grupās noteica to, kuru pārstāvju smaidi visbiežāk pauž patiesu prieku – konservatīvo vai liberāļu. Izrādījās, ka biežāk patiesi un dzīvi ir liberāļu smaidi. Veidojās aina, ka gan lingvistiskā, gan smaidu analīzes metode uzrāda vienu un to pašu tendenci: liberāļi biežāk par konservatīvajiem izbauda patiesas pozitīvas emocijas. Turklāt konservatīvie biežāk nekā liberāļi aptaujās norāda to, ka viņiem viss ir kārtībā. Tieši tādā veidā šajā konkrētajā gadījumā vārdi var atšķirties no darbiem.
Protams, nevajadzētu uzreiz amerikāņu sabiedrības izpētes rezultātus automātiski piemērot mūsu realitātei – tās tomēr ir divas ļoti atšķirīgas intelektuālās kapacitātes pasaules. Tāpat vajadzētu atturēties arī no apgalvojumiem, ka liberāli noskaņotiem cilvēkiem ir kaut kādā ziņā pozitīvāks un priecīgāks skatījums uz pasauli un tās izjūta. Paši amerikāņu pētnieki pauduši, ka pagaidām joprojām paliek neizskaidrots tas, tieši kādā mērā (skaitliskā izpausmē) pašapmāns pāraug patiesās emocijās. Ir pilnīgi iespējams, ka konservatīvie ar viņu aizsargātības sajūtu, ko dod atbilstošu ideālu kopums, patiešām var nodrošināt lielāku apmierinājumu ar dzīvi nekā mūžam mainīgie, nepastāvīgie un stresa pilnie liberālie ideāli un to biežās maiņas.
Bet galvenais, ko izdevies uzrādīt šā pētījuma autoriem, ir to metožu komplekss, ar kuru palīdzību iespējams risināt dažādus sarežģītus socioloģijas un psiholoģijas jautājumus. Un var pat sākt domāt par to, sak, vai tikai nav tā, ka pastāv gluži noteikta personības nosliece būt liberālam vai konservatīvam jau kopš dzimšanas. Piemēram, ir zināms, ka bailīgumu raksturā vairāk var novērot konservatīvajiem nekā liberāļiem, bet tā jau ir īpašība, kam drīzāk ir noteikts fizioloģiskais pamats…
