Laimīgi uzlidoju 5000 reižu. Privāta saruna ar Andri Kiviču 0
Uguņot pie rampas
“Esmu dzirdējis šādu teicienu – ja gribi būt laimīgs, reizēm jāatraujas no zemes. Skriešana ir vienīgā aerobā slodze, kur tas iespējams. Noskrienot piecus kilometrus, piepildu savu laimes normu, jo aptuveni 5000 reižu esmu atradies šajā lidojuma fāzē,” saka Andris Kivičs. Mūziķis, grupas Z-Scars dibinātājs, raidījuma Rampas ugunis vadītājs. Tieši šis raidījums atklājis viņu pašu citā gaismā, ļaujot saredzēt sirsnīgu cilvēku, zinātkāru sarunu biedru.
Man vienmēr paticis runāties ar cilvēkiem. Reiz mani uzaicināja uz Rīga TV24 raidījumu Preses klubs. No producentes izdzirdēju, ka paredzēts jauns šovs. Man bija tieši tāds sapnis – vadīt sarunu raidījumu. Notika kastings, pretendēja vairāk nekā 30 cilvēku. Paņēma mani.
Saruna tiešraidē ir īpaša. Populārais amerikāņu televīzijas un radio sarunu raidījumu vadītājs Lerijs Kings stāstījis, ka pa īstam klausīties, sadzirdēt, ko otrs saka, iemācījies tikai pēc desmit gadiem.
Agrāk domāju, ka svarīgākais ir sarunas saturs. Taču runātais ir tikai 20 procenti, pārējais ir neverbālā komunikācija – tas, kas virmo gaisā. Vienmēr jābūt labā garastāvoklī, pārpilnam ar enerģiju. Pat ja šķiet, ka tikai sēžu un klausos, tomēr tas jādara ar enerģiju.
Esmu vadījis vairāk nekā 500 raidījumu, rit jau trešā sezona, bet joprojām to daru ar aizrautību. Ievēroju vienu principu – jautāju tikai to, uz ko nezinu atbildi. Tā man ir interesanti.
Uz katru raidījumu nāku kā uz mācību stundu. Esmu laimīgs, jo tiekos ar tik daudziem skolotājiem, no katra varu kaut ko iemācīties.
Trāpīt grozā
Saku mammai lielu paldies, ka mazotnē mudināja mani sportot. Sākumā tiku vests uz hokeju, bet tur bija jāmāk slidot, pārāk labi nesanāca. Kad bija astoņi gadi, mamma aizveda uz basketbolu. Tur uzreiz viss izdevās. Nespēlēju pārāk labi, taču skrēju gan ātrāk par citiem.
Basketbolā ir tikai viens uzdevums – trāpīt bumbu grozā. Met, un tūlīt skaidrs – iekrīt vai ne. Uzreiz redzi darba rezultātu. Dzīvē tas iespējams reti.
Sports gan nozīmē ne tikai sasniegumus, bet arī smagus treniņus un nemitīgu piepūli. Tas iemāca pārvarēt grūtības dzīvē. Gari neprātot, vai tiksi galā, vai izdosies, bet būt pārliecinātam – man iznāk, daru, un viss! Dodu virsū!
