Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto – Agnese Gulbe/LETA

Nāks pretī ķirurgiem – būs piemaksas 0

Veselības ministrija (VM), sākot no aprīļa, ir nolēmusi piemaksāt 410 eiro par katru sarežģītu onkoloģisku operāciju, kas pacientam tiek veikta pēc pirmreizēji diagnosticētas onkoloģiskas slimības.

Reklāma
Reklāma
7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai 40
Krievija izsludinājusi Ukrainas prezidentu Zelenski meklēšanā. Uz kāda pamata tas noticis? 87
Globāla krīze – pieaugušie bērni ievācas atpakaļ pie vecākiem. Vai viņiem būtu jāpiemaksā īre un citi izdevumi? 80
Lasīt citas ziņas

Kopumā tie ir 2,4 miljoni eiro gan ārstu, gan operāciju māsu, kas piedalās šajās operācijās, atalgojuma paaugstināšanai, līdzīgi, kā tas ir dzemdību gadījumā, kad par katrām dzemdībām tiek piemaksāti 50 eiro, pastāstīja ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. Naudas avots esot daļa no 12,3 miljoniem eiro, kas piešķirti onkoloģisko saslimšanu diagnostikai un ārstēšanas pieejamībai. Aprēķināts, ka gadā ar šo finansējumu varēs nodrošināt piemaksu pie aptuveni 6000 operācijām. Patlaban par operācijām maksā pēc valstī noteiktā tarifa, kas ir zemāks par pašizmaksu, un šāda piemaksa ir noteikta pirmo reizi, jo VM onkoloģiju ir izvirzījusi par prioritāti. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību jau uzsaukti valsts sekretāru sanāksmē.

Atšķirībā no dzemdību speciālistiem, kuriem no 50 eiro piemaksas pie algas tika vien pāris centu, septiņu astoņu mediķu komandu, kas piedalās šādās operācijās, varētu sagaidīt lielāks algas pielikums, jo VM pievērsīs uzmanību, lai šī nauda tiktu novirzīta tieši atlīdzībām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Onkoloģijas centra krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis atzina, ka tas tomēr esot solis uz priekšu, taču ir precīzi jāklasificē, kuras tad ir un kuras nav sarežģītas operācijas. Sākumā kā kritērijs būšot operāciju ilgums, taču jāņem vērā, ka tas var būt atkarīgs ne tikai no sarežģītības, bet arī no ķirurga prasmēm – viens strādā ilgāk, cits to pašu izdara krietni ātrāk. Pamatā piemaksas būšot par vēdera dobuma, ginekoloģiskajām, rekonstruktīvajām krūts un, iespējams, arī torakālās ķirurģijas operācijām.

Ķirurgu asociācijas prezidents Haralds Plaudis pagaidām atturējās paust savu viedokli par ministrijas labvēlību, vien piebilda, ka asociācija esot ministrijai iesniegusi savus priekšlikumus par finansiālās situācijas uzlabošanu ārstiem un medicīnas māsām, kas piedalās operācijā, un vēl neesot izvērtējis, vai tie ņemti vērā.

Kurzemē vēža slimniekus ārstē gan Liepājas reģionālajā slimnīcā, gan arī Piejūras slimnīcā. Piejūras slimnīcas vadītāja Anna Krilova bija gandarīta, ka būs iespējams tikt pie papildu naudas un ka tikai no valdes ir atkarīgs, kā šī nauda tiks pārvaldīta. Viņa uzsvēra, ka slimnīcā katrs ķirurgs un medicīnas māsa esot zelta vērtē, tāpēc slimnīcas vadība vispirms cenšas nodrošināt puslīdz pieņemamu darba samaksu ārstiem (ap 2000 eiro mēnesī) un medicīnas māsām (no 700 līdz 800 eiro mēnesī).

Savukārt Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Reinis Joksts pastāstīja, ka slimnīcā tiek veiktas samērā sarežģītas kuņģa un zarnu trakta audzēju operācijas un ka ārsti un medicīnas māsas izdeg darbā, strādājot virsstundas, tāpēc piemaksa par sarežģītām operācijām, kaut neliela, tomēr ir vērtējama pozitīvi. Ķirurgi, kuri tās veic, mēnesī nopelna aptuveni 1600 eiro, un papildu piemaksa šo darba samaksu varētu nedaudz palielināt.

Eiropas Komisija savā ziņojumā par Latviju, ko nupat pabeigusi un kas gan vēl jāsaskaņo ar Eiropas Savienības (ES) institūcijām, norādījusi, ka zemā darba samaksa ir viens no iemesliem, kāpēc valstī trūkst medicīnas profesionāļu. Medicīnas māsu skaits ir trešais zemākais ES valstīs – uz 1000 iedzīvotājiem ir 48 māsas.

Reklāma
Reklāma

“Šobrīd sarežģītākā situācija ir dzemdību speciālisti, tad uzreiz nāk onkologi jeb onkologi ķirurgi, kas ir uz sarežģītajām, smagajām operācijām. Tad ir bērnu ķirurģijā problēmas, ar anesteziologiem mums ir ļoti būtiskas problēmas. Un es teiktu, ka ar aprūpi, ar māsām, jo šobrīd, ja mēs apskatāmies, mums vairāk nekā 1000 māsu trūkst, līdz ar to var ciest arī pacientu aprūpe slimnīcā, jo uz tām algām māsas slimnīcās vienkārši vairs neiet,” tā veselības ministre Anda Čakša 21. februārī sacīja TV3.

Ministru prezidents Māris Kučinskis ir publiski pateicis, ka šā gada budžetā papildu nauda mediķu algām nebūšot. A. Čakša gan iepriekš ir norādījusi, ka algu celšana medicīnas nozarē ir iespējama tikai kompleksi – palielinot atlīdzību visiem nozarē strādājošiem, nevis atsevišķām mediķu grupām, kas ir skaļākas. Viņa par savu kā ministres uzdevumu izvirzījusi nākamā gada budžetā papildus iegūt 150 miljonus eiro, ko novirzīt tikai mediķu algām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.