Veselam
Ārstēšana

Ne vairāk par 3300 eiro. Dīkstāve un mediķu algas1

Foto: Edijs Pālens/LETA

Lai ienākumus nezaudētu arī mediķi, valdība ir nolēmusi medicīnas personālam kompensēt zaudējumus, kas radušies dīkstāves dēļ ārkārtējās situācijas laikā no 13. marta līdz 12. maijam.

Lai koronavīruss neizplatītos ārstniecības iestādēs, ar veselības ministres Ilzes Viņķeles rīkojumu marta beigās tika atcelta plānveida medicīniskā palīdzība, kas tiek sniegta gan ambulatori, gan arī stacionāros.

Arī iespēja veikt izmeklējumus bija stipri ierobežota. Daļa no ierobežojumiem tagad ir atcelta un līdz aprīļa beigām, kā informē Veselības ministrija (VM), varētu tikt atjaunota dienas stacionāru darbība, kā arī atļauti vēl citi veselības aprūpes pakalpojumi.

Tas būšot atkarīgs no tā, vai ierobežojumu pakāpeniska atcelšana negatīvi neiespaidos epidemioloģisko situāciju.

Nacionālais veselības dienests (NVD) ārstniecības iestādēm ir iezīmējis prognozēto naudas summu – septiņus miljonus eiro, lai varētu samaksāt mediķiem nesaņemto algu, segt ražošanas izmaksas un arī administratīvos izdevumus. Šī nauda ietaupījusies no nesniegtajiem plānveida ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, pastāstīja VM valsts sekretāres vietnieks Āris Kasparāns.

“Ārsta konsultācija nav nodrošināta, bet mēs tāpat samaksāsim tarifā iekļauto darba samaksas daļu un arī iestādes ikdienas uzturēšanas izdevumus. Ja darbiniekus laiž dīkstāvē, tad, ņemot vērā Darba likumu, ir jāizmaksā pilna iepriekšējā perioda vidējā izpeļņa. Ja ārstniecības iestāde nespēj samaksāt savus rēķinus, tā var aizvērties ciet,” situāciju skaidroja Ā. Kasparāns un piebilda, ka uzturēšanas izdevumos ietilpst arī samaksa tiem cilvēkiem, kuri nav tiešās ārstniecības personas.

 

Nesaņems tikpat, cik strādājot

Taču ārsti ambulatorajā sektorā saņem ļoti atšķirīgu atalgojumu. Viņu vidū ir arī tādi, kuru atalgojums ir 5000, 6000 un pat 8000 eiro.

“Mēs nevaram atbalstīt, ka, nesniedzot ārstniecības pakalpojumus, mediķis saņem tikpat lielu atalgojumu kā strādājot.

Tajā pašā laikā Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta mediķi, kuri strādā, saņemtu mazāk nekā tie, kuri citās ārstniecības iestādēs neveic savus pienākumus.

Tāpēc mēs patlaban virzām iekļaušanai speciālajā Covid-19 likumā papildu normu, kas noteiks, ka dīkstāves laikā nedrīkst maksāt vairāk nekā trīs vidējās tautsaimniecības algas jeb 3300 eiro. Tas attieksies uz visiem finansiālā atbalsta saņēmējiem, arī medicīnas māsām, ja viņas pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir spējušas nopelnīt tik lielu naudas summu.

Ja darbavieta nespēs nodrošināt mēneša izpeļņu, tad pastāv risks, ka ārstniecības personas aizies projām no darba, iestāsies bezdarbniekos un saņems pabalstu vidējās mēneša izpeļņas apmērā,” skaidroja valsts sekretāres vietnieks.

 

Labāk pieteiktos bezdarbniekos?

Ne mazāk svarīga problēma esot slimnīcu stacionāros. Ārsts varot saņemt mēnesī, piemēram, pusotru tūkstoti eiro par darbu stacionārā un papildus tikpat piepelnīt par ambulatorajām konsultācijām. Ja noņem ambulatorās konsultācijas, paliek tikai stacionārā nopelnītais jeb puse no ikmēneša ienākumiem.

Ā. Kasparāns uzskata, ja ārstam, kurš ārkārtējās situācijas dēļ nesniedz ambulatoros pakalpojumus, samaksātu krietni mazāk nekā iepriekš, viņš, visticamāk, pieteiktos bezdarbniekos, lai turpinātu saņemt iepriekšējo izpeļņu, neko nedarot, nekā strādātu tikai stacionārā un saņemtu pusi no tā, ko nopelnīja pirms koronavīrusa uzbrukuma.

Finansiālais robs ap 15%

P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš pastāstīja, ka iztrūkums, kas dīkstāves dēļ varētu rasties mēnešalgu fondā, ir 10–15%. Viņš gan vēl neesot redzējis NVD piedāvājumu, bet vismaz tas valsts atbalsts, kas solīts, esot pieņemams. Taču arī tad, ja tiks segta dīkstāve, tik un tā finansiālais robs varētu būt ap 15%, jo slimnīca nesaņem pacientu līdzmaksājumus, kā arī ienākumus no maksas pakalpojumiem.

Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa pastāstīja, ka viņas vadītajā ārstniecības iestādē strādā diezgan daudz mediķu, kuri tiek nodarbināti tikai ambulatori, tāpēc darba samaksa par pilna laika dīkstāvi ir ļoti būtiska.

Savukārt Tukuma slimnīcas stacionārā jūtamas dīkstāves nemaz neesot bijis, bet tie mediķi, kas strādā tikai ambulatorajā sektorā, esot paņēmuši atvaļinājumu. “Līdz šim medicīnas personāls nav finansiāli cietis ārkārtējās situācijas dēļ,” sacīja slimnīcas vadītāja Dzintra Rabkeviča.

 

Neizpildīti pakalpojumi par miljoniem eiro

Aprīlī ierobežoto stacionāro plānveida pakalpojumu apjoms paredzams 2 251 153 eiro apmērā, jeb 6% no kopējā sniegtā stacionāro pakalpojumu apjoma (37 519 217 eiro mēnesī) un skar 40 stacionārās iestādes.

Saistītie raksti

Ierobežoto ambulatoro pakalpojumu apjoms  paredzams 10 991 480 eiro apmērā jeb 72% no kopējā sniegtā sekundāro ambulatoro pakalpojumu apjoma (15 265 944 eiro mēnesī) un skar 328 ambulatorās ārstniecības iestādes.

Kopējais prognozējamais kompensācijas maksājums (darba samaksa un ar pacienta uzturēšanu saistītie izdevumi) stacionāriem mēnesī – 1 276 068 eiro; ambulatorajām ārstniecības iestādēm – 5 902 746 eiro.

Avots: Veselības ministrija

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
LA.LV
Veselam
“Jā, Covid-19 ir bīstams, bet tas ir pārspīlēts,” uzskata Apinis 37
10 stundas
IF
Imants Frederiks Ozols
Pasaulē
“Tas ir rets notikums!” Otrdien Latvijā ieradīsies Francijas prezidents Makrons kopā ar kundzi Brižitu
5 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
“Uhaņā saražotais draņķis ir izrādījies no aplam izturīga materiāla taisīts.” Egila Līcīša feļetons 2
4 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
“Kāpēc lai es kaut ko tādu ēstu?” Skolēni izbrāķē savdabīgās brīvpusdienu pārtikas pakas
57 minūtes
LA
LA.LV
Pasaulē
Nepamodās no narkozes: zobārsta krēslā nomirst deviņus gadus veca meitenīte 3
8 stundas