Foto – Fotolia

Nespēj vienoties par akcīzes nodokļa palielināšanu saldinātajiem dzērieniem 0

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē otrdien, 11. jūnijā, izvērsās spraiga diskusija par ierosinājumu palielināt akcīzes nodokli saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, un tās rezultātā deputātiem neizdevās vienoties grozījumu atbalstīšanu galīgajā lasījumā.

Reklāma
Reklāma
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7
“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu
Lasīt citas ziņas

Priekšlikums grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” līdz šim paredzēja, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis par 100 litriem būs 7,4 eiro, ar cukura saturu no pieciem līdz astoņiem gramiem – 10 eiro, bet ar cukura saturu no astoņiem gramiem – 30 eiro. Bija iecerēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2020.gada 1.jūnijā.

Tomēr šodien uz trešo lasījumu šo grozījumu iesniedzēji – Andris Skride (AP), Ilmārs Dūrītis (AP) un Inese Voika (AP) – piedāvāja jau citu risinājumu, kas esot panākts kopā ar nozares pārstāvjiem.Deputātu priekšlikums tagad paredz noteikt divas gradācijas, proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis par 100 litriem ir 7,4 eiro. Savukārt tiem, kuru saturs pārsniegs šo daudzumu – 20 eiro. Tāpat deputāti piedāvāja noteikt, ka izmaiņas stājas spēkā gadu vēlāk.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nozares pārstāvju paustais lika noprast, ka kompromiss gan neesot panākts. Gan bezalkoholisko dzērienu ražotāju, gan alus ražotāji aicināja atbalstīt diskusijas turpināšanu vai arī maigākus nosacījumus, kurus piedāvāja Zemkopības ministrija (ZM).

ZM priekšlikums paredzēja, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu, kas pārsniedz astoņus gramus uz 100 mililitriem, akcīzes nodoklis par 100 litriem ir nevis 20, bet 14 eiro. Tas saskaņā ar nozares un ZM pārstāvju pausto būtu samērīgāks palielinājums, kurš nodrošinātu, ka akcīzes nodoklis saldinātajiem dzērieniem nav augstāks nekā alkoholam.

Tikmēr Saeimas opozīcijas deputāti – Jūlija Stepaņenko un Aldis Gobzems – aicināja atgriezties pie likuma esošās redakcijas un turpināt diskusijas, lai priekšlikumu izveidotu pamatotāku, kā arī vietējiem dzērienu ražotājiem labvēlīgāku.

Akcīzes nodokļa palielināšanas saldinātajiem dzērieniem priekšlikuma autori uzskata, ka, ieviešot šādas izmaiņas, samazināsies saldināto produktu patēriņš. Tas veidos arī nodokļu ieņēmumu pieaugumu, ko novirzīt sabiedrības veselības vajadzībām.

Tāpat, pēc deputātu domām, šādi samazināsies veselības aprūpes budžeta izdevumi noteiktu modificējamo slimību ārstēšanai ar tai sekojošu racionālāku līdzekļu pārdali citu slimību ārstēšanai. Līdz ar izmaiņām palielināsies arī iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto dzīves gadu skaits, kā arī veselībai draudzīgāko produktu īpatsvars bezalkoholisko dzērienu tirgū, pārliecināti priekšlikumu autori.

Tikmēr Stepaņenko izteica bažas, ka deputātu priekšlikums grozījumiem nodrošinās, ka vietējie ražotāji nonāks sliktākā pozīcijā, nekā tie, kuri dzērienos izmanto dažādas ķīmijas un nedabīgos saldinātājus. Deputāte atbalsta izmaiņas, tomēr, viņasprāt, nepieciešamas plašākas diskusijas.

Reklāma
Reklāma

Arī deputāts Gobzems izteica satraukumu par to, kā šie grozījumi ietekmēs vietējos ražotājus. Viņaprāt, saldināto dzērienu patēriņa samazināšanai svarīgi izglītot sabiedrību, nevis celt nodokļus. Deputāts uzsvēra, ka lielajiem dzērienu ražotājiem nodokļa celšana nozīmīgu ietekmi neradīs, tomēr vietējiem ražotājiem gan. “Jāaizsargā vietējie ražotāji, nevis Saeimas “Coca-Cola” ledusskapis,” izteicās deputāts. Tāpat viņš pauda nostāju, ka Latvijā alkoholisms ir daudz nopietnāka problēma nekā saldināto dzērienu patēriņš.

Viedoklim, ka nepieciešamas diskusijas pievienojās arī Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura pauda nostāju, ka kārtējās nodokļu izmaiņas nav labs signāls uzņēmējiem, īpaši ņemot vērā, ka jaunā koalīcija solījusi nodokļu izmaiņas veikt sistemātiski, nevis pa vienai.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka atbalsta nodokļus neveselīgai pārtikai, tomēr iestājas pret haotiskām izmaiņām nodokļos. Šī iemesla dēļ deputāte uzskata, ka nepieciešama vienošanās par izmaiņām ar nozari, kā arī nopietnāka analīze.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) norādīja, ka pieņemt lēmumu šodien nav izdevies, bet diskusijas par šo priekšlikumu varētu atsākties augusta beigās vai septembra sākumā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.