Pēteris Apinis: Nogurums no ārsta skatpunkta
0
Labu veselību un labas darba spējas Jaunajā gadā! Izzināsim sevi un palīdzēsim savam ķermenim un prātam būt možam un spraunam! Par cilvēka fizioloģiju un veselību lasīt ir daudz vērtīgāk nekā par politiku vai kāda personāža intīmajām attiecībām. Lasīt nopietnus portālus ir vērtīgāk nekā sekot bezjēdzīgiem sociālajiem tīkliem.
Kad esmu uzrakstījis šo ievadu, ķeros aprakstīt tieši pretējo – nogurumu, pie kam ilgstošu, hronisku, ierobežojošu nogurumu kā simptomu vai sindromu. Lielā mērā tāpēc, ka par hronisku nogurumu neticami bieži sūdzas veselības aprūpes speciālisti, kuri izsīkuši no pārmērīga darba, emocionālās slodzes un stresa, kas saistīts ar pacientu aprūpi. Ārsta vai māsas hronisks nogurums ietekmē ne tikai viņu pašu veselību, bet arī pacienta aprūpes kvalitāti. Latvijas politikā un ekonomikā mēs ciešam no sociālā noguruma, kas rodas no sociālās mijiedarbības vai sabiedrības spiediena, kas mēdz radīt stresu un izsīkumu. Un tomēr – pārdomāju un nolēmu – šajā rakstā es vairāk stāstīšu par fizisku, emocionālu un garīgu nogurumu.
Savus rakstus vai padomus pacientiem ārsti allaž mēdz skatīt no slimības skatpunkta, un tad – stāstot par vienu vai otru slimību saka – šo slimību raksturo tādi simptomi kā nogurums, nespēks, vājums utt. Tātad nogurums ir nespecifisks simptoms, kas raksturīgs gauži daudzām slimībām.
Nogurums ir ilgstoša, pastāvīga un ierobežojoša (vai atkārtota) noguruma (vai izsīkuma) sajūta.
Cilvēks, kam ir hronisks nogurums vai sistēmiska slodzes nepanesamība, pamostas no rīta ar sajūtu, it kā nebūtu gulējis. Cilvēks šādā gadījumā nespēt produktīvi strādāt vai nav līdzestīgs un palīdzīgs mājās, viņš jūtas pārāk izsmelts, lai veiktu ikdienas darbus.
Es mēdzu nogurumu iedalīt trijās kategorijās – fizioloģisks nogurums, sekundārs nogurums un hronisks nogurums. Fizioloģisks nogurums var rasties pārāk lielas fiziskās slodzes, miega problēmu, uztura kļūdu (alkohola lietošanas) vai citu ar medicīnu nesaistītu iemeslu dēļ. Parasti nogurums mazinās, ja cilvēks novērš to dzīvesveida faktoru, kas nogurumu izraisījis. Sekundārs nogurums ilgst no mēneša līdz pusgadam un to izraisa kāda pamatslimība. Izārstējot šo slimību, enerģija atgriežas. Hronisks nogurums ir simptoms, kas ilgst ilgāk par pusi gada (pasaulē ir dažādas klasifikācijas). Jādomā, ka vairumā gadījumu hronisku nogurumu izraisa hroniska slimība.
Vairumā gadījumu nogurumam ir iemesls. Tas var būt alerģisks rinīts, anēmija, depresija, fibromialģija, hroniska nieru slimība, aknu slimība, plaušu slimība, bakteriāla vai vīrusu infekcija vai kāds cits veselības stāvoklis. Es jau teiktu, ka nereti nogurumu izraisa paša cilvēka nepareiza darbība – tipiskākajā gadījumā – smēķēšana. Smēķētājs agri vai vēlu nonāk pie nespēka un hroniska noguruma. Neatkarīgi no tā – vai smēķē cigaretes vai ventilē savos elpceļos tikpat kaitīgās elektroniskās smēkēšanas ierīces.
Nogurums ir sava veida garīgs vai fizisks izsīkums, kas apgrūtina ikdienas dzīvi. Tas var ietekmēt spēju strādāt, pavadīt laiku ar draugiem vai ģimeni, vai arī veikt citas aktivitātes. Nogurums nereti nozīmē miegainību. Cilvēkam ir jācīnās, lai paliktu nomodā, bet nogurums saglabājas arī pēc miega. Lielākā problēma nogurumam ir domāšanas grūtības, ko ārsti nereti dēvē par smadzeņu miglu, pacientam var būt grūtības koncentrēties, atcerēties lietas vai pievērsties uz detaļām orientētiem uzdevumiem. Viens no nopietnākajiem simptomiem, kas raksturo hronisku nogurumu ir apātija – cilvēks zaudē interesi vai motivāciju kaut ko darīt.
Manā jaunībā nogurumu nereti raksturoja ar terminu “letarģija”, bet šodien ar šo vārdu mēs saprotam apziņas vai dažu citu smadzeņu funkciju mazināšanos. Letarģijas cēloņi ir galvas traumas, insults vai cukura līmeņa izmaiņas asinīs. Letarģija (mūsdienu izpratnē) ir obligāti hospitalizējama un ārsta aprūpējama kaite. Katrā ziņā vispārēja noguruma un letarģijas simptomi var pārklāties, un te jau nepieciešama ārsta palīdzība.
Nereti nogurums uzrodas pēkšņi – tā teikt – ne no kā. Tas var notikt pārāk lielas fiziskas aktivitātes gadījumā, bet arī infekciju vai hronisku slimību gadījumā. Biežāk tas ir muskuļu nogurums, kad ķermenis jūtams kā ļoti smags, kad cilvēkam jāpieliek divreiz vairāk pūļu, lai veiktu parastas darbības.
Muskuļu nogurumu parasti izraisa smagas fiziskas aktivitātes, bet tas var rasties arī veselības problēmu dēļ, piemēram, vēža vai smadzeņu asinsrites traucējumu gadījumā.
Diezgan bieži nogurums rodas pēc ēšanas. Es, piemēram, allaž jūtos miegains pēc ēšanas, īpaši, ja vienā reizē uzņemts gan daudz ogļhidrātu, gan daudz olbaltumvielu. Tomēr, ja šis nogurums pēc ēšanas ir nopietns un traucējošs, jāatceras, ka tā iemesls var būt celiakija, diabēts, anēmija vai pārtikas alerģijas.
Šobrīd mēs atzīmējam Covid–19 sākuma piekto gadskārtu (atcerieties – Covid–19 parādījās Ķīnas pilsētā Uhaņā 2019. gada decembra otrajā pusē). Katram ceturtajam pacientam, kas pārslimojis Covid–19 pievienojušās ilgstošā Covid komplikācijas, no kurām būtiskā ir nogurums.
Tomēr nemeklēsim vienmēr kovidu vai vēzi par noguruma cēloni. Šķiet, ka iesnas vai alerģisks rinīts ir biežāk sastopamais hroniska noguruma cēlonis. Alerģisko rinītu var izraisīt ziedputekšņi, kukaiņi (putekļu ērces, prusaki), dzīvnieku spalvas, pelējums, laika apstākļu izmaiņas. Lai izvairītos no rinīta, mazinātu nogurumu, būtu jāatrod alergēns un jāveic pasākumi, kas ļauj no šī alergēna izvairīties. Par medikamentiem, kas paredzēti alerģiska rinīta ārstēšanai, neminēšu ne vārda – tos izrakstīs ģimenes ārsts vai otorinolaringologs.
Arī slēptā pārtikas nepanesamība vai pārtikas alerģijas var radīt nogurumu. Tieši nogurums var būt agrīna brīdinājuma pazīme par pārtikas nepanesamību vai pārtikas alerģiju. Pārtikas alerģijas nosaka ar testu palīdzību.
Atcerēsimies, ka ļoti nozīmīgs noguruma cēlonis var būt anēmija. Anēmija skar katru divdesmito pieaugušo iedzīvotāju. Sievietēm reproduktīvā vecumā anēmija ir ļoti bieži sastopams noguruma cēlonis, jo īpaši – sievietēm, kam menstruācijas ir smagas, kam ir dzemdes fibroīdi vai dzemdes polipi.
Vienkāršoti anēmija ir slimība, kuras gadījumā organismā nav pietiekami daudz eritrocītu. Iemesls var būt kuņģa zarnu trakta slimības piemēram, čūlas, polipi, vēzis, hemoroīdi. Anēmijas cēloņi var būt dzelzs, folijskābes vai B12 vitamīna trūkums. Anēmiju var izraisīt hroniskas nieru slimības un diabēts. Un tomēr – lūdzu ievērojiet – anēmijas cēloņi gan dēļ kuņģa zarnu trakta asiņošanas, gan dēļ to toksiskās iedarbības ļoti bieži ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kas lietoti pārmēra devās, pārlieku ilgi un pilnīgi nepamatoti. Tā nu dzīvē iekārtots – sievietes rokassomiņā ibuprofēns, indometacīns, paracetamols kombinācijā (piemēram, citramons) it kā labi der galvassāpju mazināšanai, bet pēc tam tiešā un netiešā veidā palielina nogurumu, bezspēku līdz pilnīgam spēku izsīkumam.
Anēmijas diagnozi apstiprina laboratoriski, cēloni – ar nopietnu izmeklēšanu. Ja noguruma cēlonis ir dzelzs deficīts, ārstēšana var ietvert dzelzs preparātu lietošanu. Cilvēkiem tad ir vērtīgi lietot dzelzi saturošus produktus – spinātus, brokoļus un sarkano gaļu. C vitamīns ar ēdienu var palīdzēt labāk uzsūkt dzelzi un mazināt nogurumu.
Hroniska noguruma cēlonis var būt depresija vai trauksme. Depresija ar milzīga noguruma simptomātiku mēdz būt pēcdzemdību depresija pēc bērna piedzimšanas. Nogurums kā simptoms raksturīgs sezonas afektīvai depresijai ziemā un gada tumšajos mēnešos, kas izpaužas kā nogurums un skumjas. Smaga depresija ir arī viena no bipolāras slimības pazīmēm.
Šī raksta mērķis nav aprakstīt depresiju, to Latvijā izcili stāsta un apraksta profesors Māris Taube vai klīnikas vadītājs Elmārs Rancāns. Depresijas gadījumā pacients var justies nomākts turpat vai visu dienu, viņam ir maza interese par aktivitātēm. Līdz ar nogurumu pacients mēdz ēst pārāk daudz vai pārāk maz, gulēt pārāk daudz vai pārāk maz, justies bezcerīgi un nevērtīgi, kā arī piedzīvot citus nopietnus simptomus.
Savukārt trauksmes simptomātika līdz ar nogurumu ir uzbudinājums, miega traucējumi, sajūta, ka tuvojas nelaime, nervozitāte un citi simptomi. Depresijas vai trauksmes simptomus (un līdz ar to – nogurumu) var mazināt ar medikamentiem, psihoterapiju vai abu kombināciju.
Nogurums var būt dažādu infekciju simptoms, sākot no gripas līdz HIV. Infekcijas gadījumā nogurums biežāk kombinējas ar citiem simptomiem – drudzi, galvas vai ķermeņa sāpēm, elpas trūkumu un apetītes zudumu. Biežākās infekcijas, kas mēdz izraisīt nogurumu, ir gripa, mononukleoze, Covid–19, citomegalovīrusa infekcija, A, B, C hepatīti, HIV, dažādas pneimonijas.
Fibromialģija ir viens no izplatītākajiem hroniska noguruma, muskuļu un skeleta sāpju cēloņiem, īpaši sievietēm. Fibromialģija un hroniska noguruma sindroms tiek uzskatīti par atsevišķām, bet saistītām slimībām. Tām ir kopīgs simptoms: smags nogurums, kas traucē cilvēka dzīvi. Cilvēks ar fibromialģiju jūtas it kā nekad nebūtu izgulējies. Vienmēr noguris dienas laikā. Savukārt miegu pārtrauc bieža pamošanās. Nereti cilvēkiem ar fibromialģiju jādzīvo “fibro miglā” – miglainā sajūtā, kas apgrūtina koncentrēšanos.
Pastāvīgs nogurums fibromialģijas pacientiem samazina vēlmi kustēties. Tas izraisa fiziskās formas pasliktināšanos un pasliktina garastāvokli. Labākais veids, kā kompensēt šos efektus, ir mēģināt kustēties vairāk. Ieteicams sākt ar peldēšanu (nezinu – kādēļ, bet to iesaka daudzi autori). Kustības sniedz labumu miegam, garastāvoklim un nogurumam.
Mans kolēģis, profesors Andrejs Ērglis katram, kas ir noguris un nespēj veikt fiziskas aktivitātes, meklē kardiālas problēmas, un ļoti bieži profesoram izrādās taisnība. Īpaši cilvēkam, kas jūtas izsmelti pēc darbības, kas agrāk šķitusi viegla, piemēram, kāpšana pa kāpnēm, pienācis laiks aprunāties ar ārstu par sirds slimības iespēju. Sirds slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Ja nogurums ir saistīts ar sirds un asinsvadu slimību, zāles vai angiogrāfiska ārstēšana palīdz novērst problēmu, mazina nogurumu un atjauno enerģiju.
Reimatoīdais artrīts ir vēl viens pārmērīga noguruma cēlonis. Tā kā locītavu bojājumi var izraisīt invaliditāti, labākā pieeja reimatoīdā artrīta gadījumā ir agrīna un agresīva ārstēšana. Līdzīgi nogurumu var izraisīt citas autoimūnas slimības, piemēram, sarkanā vilkēde.
Miega traucējumi paši par sevi ir slimību grupa, kas traucē izgulēties un atjaunot spēkus. Tas mēdz negatīvi ietekmēt veselību un dzīves kvalitāti, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību pazīmēm un simptomiem.
Miega apnoja ir viens no visbiežāk sastopamajiem miega traucējumiem. Visbiežāk to atpazīstam kā skaļu krākšanu un nogurumu pamostoties. Ja krākšanas dēļ uz dažām sekundēm tiek pārtraukta elpošana, tā varētu būt miega apnoja. Obstruktīva miega apnoja izraisa zemu skābekļa līmeni asinīs. Zems skābekļa līmenis ietekmē sirds un smadzeņu darbību. Dažkārt vienīgā pazīme, kas liecina par miega apnoju, ir hronisks nogurums.
Noguruma cēlonis var būt arī lēna vai nepietiekama vairogdziedzera darbība, ko sauc par hipotireozi. Visbiežākais cēlonis ir autoimūna slimība, kas pazīstama kā Hašimoto tireoidīts. Asins analīzes, kas pazīstamas kā T3 un T4, noteic vairogdziedzera hormonus. Ja šo hormonu līmenis ir zems, sintētiskie hormoni (medikamenti) var palīdzēt atgriezties pie mazāka noguruma.
Nopietns noguruma iemesls ir vēzis. Pacientam, kam ir diagnosticēts vēzis, nogurums bieži ir daļa no pašas slimības vai ārstēšanas metožu blakusparādība. Ar vēzi saistīts nogurums liek justies pārāk nogurušam, lai kustētos. Tomēr šī raksta mērķis nav iedziļināties onkoloģijas diagnostikas un ārstēšanas metodēs, kā arī radioloģiskās un ķīmijterapijas blaknēs. Un tomēr – ja pacientam nav skaidras diagnozes, bet ir ļoti liela noguruma sajūta, tas var būt simptoms, ar ko jāvēršas pie ārsta un jāpieļauj onkoloģiskas slimības iespējamība.
Tātad – pēc visa šī te stāstītā secināsim, ka daudzas fiziskas un garīgas slimības, kā arī dzīvesveida faktori var izraisīt nogurumu, un tas viss ārstam apgrūtina diagnozes noteikšanu. Dažos gadījumos iemesls var būt kaut kas vienkāršs un viegli novēršams, piemēram, kafijas patēriņa mazināšana pēcpusdienā un pirms gulētiešanas. Taču citi iemesli, piemēram, sirds slimības vai hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), ir nopietni, un ir nepieciešama ilgtermiņa ārstēšana.
Principā šī stāsta jēga ir – sadarbojieties ar savu ģimenes ārstu, lai atrastu noguruma pamatcēloni. Lai kontrolētu simptomus, būs nepieciešamas dzīvesveida izmaiņas un medicīniskā ārstēšana. Un tomēr – mans lasītājs gaida kādus ieteikumus – kā pašam palīdzēt sev un nogurumu mazināt.
Mans pirmais ieteikums – tūlīt atmetiet smēķēšanu!
Otrais ieteikums – fiziskas aktivitātes katru dienu, vismaz pusstundu un aktīvas. Sportot nekad nav par vēlu! Labākais veids kā uzsākt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm ir vērsties pie fizioterapeita un apmeklēt vingrošanu fizioterapeita vadībā vismaz divas reizes nedēļā, jo tikai fizioterapeits iemācīs vingrināt muguras, iegurņa, plecu un vēdera muskulatūru.
Trešais ieteikums – ēdiet gudri! Nav tāda pārtikas produkta, kas izskaustu nogurumu, bet cilvēks varētu justies mazāk noguris, ja ievērotu augu izcelsmes diētu, kas bagāta ar šķiedrvielām un antioksidantiem. Būtu vēlams ēst vairāk augļu, dārzeņu, pilngraudu produktu un tauku dziļjūras zivju, vienlaikus izvairoties no ultraapstrādātiem našķiem ar augstu cukura un piesātināto taukskābju saturu. Ja pēc lielām maltītēm jūtaties noguris, izvēlieties biežāk ēst mazās porcijās.
Ceturtais ieteikums – uzkāpjiet uz svariem un kontrolējiet savu svaru. Nav tāda ideāla ķermeņa izmēra, kas derētu visiem. Bet – ja jums ir lielāks ķermenis, jūs varētu justies mazāk noguris, ja mazinātu savu svaru. Labākais padomdevējs svara mazināšanā ir uzturspeciālists.
Piektais ieteikums – guliet labi. Nebaidieties apmeklēt miega speciālistu. Ir pieejamas bezmiega ārstēšanas metodes. Lielākajai daļai pieaugušo katru nakti ir nepieciešamas 7–9 stundas kvalitatīva miega. Ja miega laiks ir mazāks, nākamajā dienā pacients, visticamāk, jutīsies noguris. Lai labāk gulētu, nebūtu slikti katru dienu iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā. Ja esiet pārguris dienā, piemēram, vadot automašīnu, neliedziet sev 15 minūšu nomiedzi. Pēcpusdienā nelietojiet kofeīnu – enerģijas dzērienus, kolu vai kafiju.
Sestais padoms – atrodiet laiku atpūtai! Pastāvīgs stresa stāvoklis var apgrūtināt miegu vai palielināt tādu ķīmisko vielu daudzumu organismā, kas izraisa nogurumu. Papildus fiziskām aktivitātēm, veselīgam uzturam un labam miegam, veselīgi stresa pārvaldības veidi ietver lasīšanu, meditāciju, laika pavadīšanu kopā ar draugiem vai domubiedriem. Arī psihologs un psihoterapeits būtu labi palīgi šajā jomā.
Septītais padoms – tikai tiem, kam ir problēmas ar alkohola vai narkotisko vielu lietošanu – meklējiet palīdzību! Nogurums ir izplatīta problēma cilvēkiem, kuri pārmērīgi lieto alkoholu vai citas vielas, tostarp narkotikas – kokaīnu, marihuānu vai opiātus.
Astotais padoms – ja dzīvesveida izmaiņas nepalīdz atgūt enerģiju, vēršieties pie ģimenes ārsta! Mīliet un godājiet savu ģimenes ārstu! Ārsts palīdzēs noskaidrot, vai jums ir veselības problēmas, kas prasa ārstēšanu, vai arī – varbūt nogurums ir blakne kādai no jūsu lietotajām zālēm.
Secinājumi nobeigumā. Nogurumu var izraisīt virkne veselības problēmu. Ja jūs pastāvīgi pamodieties noguris vai jums ir grūtības saglabāt modrību dienas laikā, par saviem simptomiem runājiet ar savu ģimenes ārstu. Ārsts palīdzēs noskaidrot, vai jūsu nogurums ir citas veselības problēmas simptoms, un atradīs piemērotu ārstēšanu.
