Veselam
Neticami stāsti

Šamaņu ceļa gājējs. Saruna ar Jāni Filku6

Foto – Matīss Markovskis

“Vārdu šamanis apvij dažādi stereotipi un mīti. Ja netīk saukt tā, latviski varētu sacīt – zintnieks. Es sevi dēvēju par šamanisma praktizētāju. Mans galvenais uzdevums ir būt skolotājam,” saka Jānis Filks.

Gluži mūsdienīgs vīrietis, ieguvis labu izglītību Anglijā, maģistra grādu vides pārvaldes jomā. Dzimis trimdas latviešu ģimenē Anglijā, pirms 14 gadiem atgriezies senču dzimtenē.

“Trimdas latvieši vienmēr ir gribējuši atgriezties. Vismaz es tā biju audzināts: kad Latvija atgūs neatkarību, mēs brauksim mājās. Man gan mazotnē šķita jocīgi – kā varu atgriezties tur, kur nekad neesmu bijis?! Arī pēc tam šo ideju īpaši neloloju. Bet pienāca laiks, kad viss sakārtojās par labu tam. Es jau praktizēju šamanismu. Divās nodarbībās caur dažādiem cilvēkiem saņēmu atbildi no gariem, ka savu šamanisko uzdevumu varu izpildīt tikai Latvijā. Drīz pēc tam aizgāju no darba, izjuka pirmā laulība un vispār šķita, ka Anglija galīgi apnikusi. Viss – braucu!”

Tagad Jānis jau ir iesakņojies Latvijā, apprecējies, kopā ar sievu Anitu audzina trīs bērnus. Skrīveru mājās audzē dažādus eksotiskus ēdamos augus – lapu kāpostus, mangoldu, fenheli, fizāli, dažādus garšaugus. Viņš mazliet tulko un reizēm sniedz konsultācijas vides jomā, tomēr daudz svarīgāka vieta dzīvē ir šamaniskajai palīdzībai un dziedināšanai, iespējai mācīt citus, lai iepazīst savus garus, sāk ceļu kopā ar tiem.

Vēl neesmu bijusi Jāņa Filka vadītajās nodarbībās. Skatos videorullīti, kurā viņš stāsta par seno latviešu un mūsdienu šamanisko kultūru. Sākumā šamanis nostājas ar seju pret austrumiem, ritmiski uzsit ar īpašu grabuli marakasu un tā stiepti iedziedas. Lai pasākums izdotos, sveic katru debespusi un tās garus. Lūdz garu klātbūtni, lai tie atbalsta un palīdz izpildīt šodienas uzdevumus. Palūdz arī Debesu tēva universālo garu, Zemes, šīs telpas un mājas garus… Dziļā pateicībā paklanās. Tikai tad sāk runāt ar auditoriju.

Pamazām zuda aizspriedumi

“Kopš iepazinu šamanismu, man izveidojies pavisam citāds skatījums uz dzīvi. Taču nokļūšana līdz šai sajūtai un izpratnei bija garš un lēns process. Paiet ilgs laiks, kamēr mūsdienu cilvēkam tiek nojaukti visi aizspriedumi un pieņēmumi,” viņš stāsta.

Jaunībā Jānis bijis liels sportotājs, spēlējis volejbolu, regbiju, basketbolu, piedalījies sacensībās dažādās vieglatlētikas disciplīnās. Gara auguma, tomēr svars bijis pārlieku liels, 130 kilogramu. Kad stājies augstskolā, ārsts ieteicis domāt par veselību, jo organismam var kļūt par grūtu. Jānis apņēmies nomest svaru. Devies uz grāmatu veikalu, lai atrastu kādu lasāmvielu par diētām. “Esmu pateicīgs, ka manās rokās nonāca grāmata, kas stāstīja par alternatīvo uzturu, pareizu pieeju veselībai. Sāku daudz ko no tā ievērot, izvairījos no medikamentu lietošanas, dzēru zāļu tējas. Kad pārcēlos uz dzīvi Londonā, vietējā ekoveikalā notika seminārs par alternatīvo uzturu. Tur pirmo reizi satiku Lesliju Kentoni, kura jau bija populāra, vadīja televīzijas raidījumu. Tagad viņu uzskata par īstu veselības guru Anglijā un Amerikā. Leslijas grāmata Svaigās enerģijas bībele ir izdota arī latviski.

No viņas pirmoreiz dzirdēju, ka jārūpējas ne tikai par miesu, bet arī garīgo veselību. To var palīdzēt uzturēt šamanisms. Tad viņa minēja, ka šamanisms joprojām pastāv trijās Eiropas kopienās, un viena no tām esot letts (latvieši – vācu val.). Gandrīz nokritu no krēsla – latviešiem ir saistība ar šamanismu?! Pēc lekcijas piegāju pavaicāt. Izrādījās, runātāja pārteikusies, gribējusi sacīt laps (sāmi – angļu val.). Tomēr mana ziņkāre bija iekustināta.

Tas notika pirms 18 gadiem. Sāku apgūt šamanismu, šo seno un aizmirsto māku. Skolojos pie tās praktizētājiem Anglijā un Zviedrijā, izmantoju universālo metodi, ko dēvē Core Shamanism, tā tveras pie kodola, serdes, būtības. Kopš strādāju Latvijā, ņemu vērā latviešu kultūras elementus un tautas mentalitāti.”

Dvēseles ceļojums ar bungām

Foto – Matīss Markovskis

“Šis laikmets dots cilvēces garīgajai atmodai. Dieva dotā kārtība ir noteikumi, pēc kuriemā mums jādzīvo. Tos neievērojot, nonākam mūsdienu situācijā, kad gandrīz esam uz pašiznīcināšanās robežas. Beidzot sākam saprast, cik ļoti esam attālinājušies no dabas, no sava dvēseles uzdevuma, kas dots šajā dzīvē.

Mūsu senči noteikti dzīvoja dievišķāk, nekā varam iedomāties. Visu, ko pašlaik atklāj kvantu fizika un citas mūsdienīgās zinātnes, senajās šamaniskajās kultūrās cilvēki jau zināja. Nereti uzskata, ka šamanisms pastāvējis tikai Sibīrijā. Šis vārds gan ir XVII gadsimta Pēterburgas zinātnieku izgudrojums, tomēr šamaniskā kultūra eksistēja daudzviet pasaulē. Tālā senatnē droši vien tā bija svarīga eksistences sastāvdaļa ikvienai tautai. Arī mūsu senčiem – indoeiropiešu tautu grupām, pirms tās sadalījās ciltīs un pēc tam, līdz pat viņu pārkristīšanai. Pakāpeniski visi to zaudēja,” uzskata latviešu šamanis Jānis.

Viņš uzskata, ka arī latvju tautas dainās var nojaust šamanisma klātbūtni. Tās ataino garīgus ceļojumus, piemēram, kāpšana pa garo pupu debesīs. Akadēmiskā interpretācija to gan skaidro racionāli, pieminot vien simbolismu, taču šāda pieeja ir saprotama, jo kā gan var pietuvoties vārdiem, kas tapuši citā apziņas līmenī.

“Šamaniskais pasaules skatījums pieņem kā pašsaprotamu to, ka jebkuram objektam – dzīvam vai nedzīvam – ir gars, garīgs aspekts. Šamanis ir cilvēks, kas redz. Viņam ir zināšanas un metodika, kā šķērsot robežu starp fizisko, materiālo un garīgo pasauli. Tas sniedz iespēju komunicēt ar gariem.

Lai dotos dvēseles ceļojumā uz neredzamo, paralēlo, smalko garu pasauli, kas pastāv līdzās taustāmai realitātei, šamanisma praktizētājs izmanto ritmu, deju, dziesmu, kas palīdz nonākt transa jeb alternatīvās apziņas stāvoklī. Pasaules tradīcijā visbiežāk izmanto bungas. Pētījumi apstiprinājuši, ka monotonais šamaņa bungu ritms iedarbojas uz galvas smadzeņu čiekurveida dziedzeri. Aptuveni 240 sitienu minūtē stimulē šo dziedzeri, tas aktivizējas un liek izdalīties vielai, kas maina apziņas stāvokli, izstrādā tā dēvētos labsajūtas hormonus.

Ja veicu šamanisku procedūru kādam citam, izmantoju bungas. Kad garīgajā ceļojumā dodos pats, ar uzdevumu sev, uzlieku bungu skaņu ierakstu un klausos to austiņās, arī tas palīdz nonākt meditatīvā transā.”

Latviešu šamanis skaidro, ka dvēseles ceļojums vienmēr tiek veikts ar kādu nolūku, uzdevumu, jautājumu. Iegūt spēku vai palīdzību, informāciju vai atbildes par jebkuru savas dzīves jomu, par garīgumu un veselību, nodarbošanos un attiecībām. Var ceļot, piemēram, lai satiktu uzsāktā projekta garu, lai pajautātu, kā to labāk attīstīt.

“Taču atbilde nebūs saskaņā ar mūsdienu materiālās ievirzes prasībām, bet gan Visuma, dievišķo vērtību skatījumā. Varbūt šis aspekts daudzus nemaz neinteresē,” piebilst Jānis.

Pazemīgs kā pele

Veicot meditatīvo ceļojumu, mainītās apziņas praksi, to atkal un atkal atkārtojot, iespējams izveidot attiecības ar saviem, kā Jānis saka, sargu gariem. Citi tos dēvē par sargeņģeļiem.

Sargājošie gari ir pavadoņi ceļojumā uz smalko pasauli. Varētu salīdzināt ar gidu, kas vadā pa mazpazīstamu pilsētu. Arī padomdevēji, lai cilvēks saprastu pieredzēto. Taču patiesībā šī sastapšanās ar gariem nozīmē to, ka atklājam sevī visdziļākos spēkus.

“Sargu gari ir doti ikvienam. Mēs gan neesam pārņēmuši senču zināšanas, ka mums ir šāds atbalsts, tāpēc gari gaida, kamēr cilvēks vēlēsies saņemt palīdzību.

Sargu gariem ir seja, izskats, un mums ir iespēja tos ieraudzīt. Es mēdzu to salīdzināt ar situāciju birojā. Darbinieks jau vairākus gadus ik mēnesi pa telefonu pasūta kancelejas preces, taču nekad nav redzējis pasūtījuma pieņēmēju. Uzņēmuma jubilejas ballītē viņi pirmo reizi sastopas, un attieksme ir pilnīgi citāda – ikreiz sazvanoties, redz prātā šo seju, tēlu.

Skolotāja gari var būt vairāki, un katram ir sava loma. Pie viņiem vēršas apzināti, atkarībā no tā, ko uzzina par sevi un sūtību. Skolotāja gars ir cilvēka tēlā, bet gars pavadonis parādās kā dzīvnieks. Mūsdienu ļaudīm visdrīzāk ir pavisam citi dzīvnieki, kas darbojas kā sargu gari, nekā mūsu senčiem. Senais latgalis vai kursis visu mūžu dzīvoja vien savā ciemā un zināja tikai tos zvērus, kas apkārtnē mitinājās, – vilku, lapsu, lāci vai lūsi. Nebija grāmatu vai citas iespējas ieraudzīt svešzemju dzīvniekus. Mūsdienās ikviens zina simtiem dzīvnieku sugu no visas pasaules. Arī fantāzijas radītos un virtuālos zvērus, mitoloģiskos dzīvniekus, pūķus un dinozaurus. Sargu gars var būt ikviens no tiem. Visums gan piespēlē katram piemērotākā dzīvnieka tēlu, jo Visums saprot cilvēkus labāk nekā mēs paši sevi.

Iepazīstoties ar savu garu, sāc apzināties arī to, kas jāiemācās. Ja trūkst pašcieņas, iespējams, tev iedos Āfrikas lauvu. Ja par maz viegluma dzīvē, nāks priekšā vāvere vai kaķis. Ja jāmācās pazemība, tā varētu būt, piemēram, pele. Šīs mācības var būt gan jautras, gan smagas, sāpīgas.

Visus 18 gadus, kopš praktizēju, man bijuši vieni un tie paši gari. Daudzi un dažādi, bet viņi nav mainījušies izskatā.

Sargu gari precīzi zina, kā pievērst sava aprūpējamā dvēseles uzmanību tam, kas uzzināts. Ļaut saprast, cik iegūtā informācija ir svarīga un nopietna. Tā ir intensīva skola, reizēm visas dzīves garumā.”

Vai to var katrs?

Foto – Matīss Markovskis

Jānis atzīst, ka sastapšanās ar sargu gariem viņam palīdzējusi dzīvot, kļūt laimīgākam. “Tā ir laime, kas nav saistīta ar materiālām lietām vai karjeras sasniegumiem dzīvē. Tā ir cita sapratne par pasaules esamību, kas palīdz dzīvot. Neuztraukties par lieko.”

Latvijā ir ļoti maz šamanisma praktizētāju. Ir daudz dziednieku, gaišreģu, ekstrasensu. Jānis uzsver, ka Latvijā viņu īpatsvars, salīdzinot ar citām valstīm, ir ievērojamāks. “Manās mācībās piedalījušies daudzi dziednieki. Pēc tam viņi stāstīja, ka iepriekš tikai balsis viņus vadījušas un sniegušas informāciju, bet pēc šamanisma procedūras šīm neredzamajām balsīm radies arī tēls, seja. Tas dodot iespēju dziedināt daudz veiksmīgāk.”

Vai ar šamaņa atbalstu ikviens spēj doties garīgā ceļojumā? To var izmēģināt ikviens. Grūtāk ir cilvēkiem gados, kuriem ir zinātniski akadēmiska aizmugure, jo prāts grib visu kontrolēt, analizēt, apšaubīt. Taču diez vai ikviens vēlēsies doties garīgā ceļojumā, lai izzinātu savu sūtību. Mūsu ego piemīt īslaicīga un savtīga vēlme. Lai cilvēkam nerastos sāpes, labāk lai pakļaujas sabiedrības normām, turpina dzīvot, kā pienākas, kā visi, neraugoties uz to, vai tas der, atbilst un rada laimes sajūtu.

“Ja tomēr esi nonācis pie kādas svītras, ja dvēsele alkst pēc kaut kā lielāka, vari pierunāt savu ego ļauties riskam. Spert soli jaunā telpā, sākt apgūt kādu garīgo mācību, jo tas nepieciešams dvēselei.”

Saistītie raksti

Šamanisma procedūru piedzīvot vajadzētu labvēlīgā vidē, ar prasmīga šamaņa atbalstu. Kaut ko panākt var arī vienā reizē, un daudz kas atkarīgs no cilvēka atvērtības, paļaušanās, tomēr visbiežāk pārmaiņas nenotiek uzreiz, tas nav ātrs process.

 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.