“Man negaršo šis, es vispār neko neēdīšu!” Bērna gražošanās pie galda var nebūt niķis, bet nopietnas kaites 0
Izvēlīga ēšana agrā bērnībā ir ļoti izplatīta. Saskaņā ar jauniem pētījumiem, tā var būt ar smagākām sekām, nekā daudzi vecāki apzinās. Plašā starptautiskā pētījumā, kurā tika analizēti dati par vairāk nekā 35 000 bērnu vecumā no 3 līdz 8 gadiem, tika atklāti pārliecinoši pierādījumi tam, ka izvairīga pārtikas uzņemšana (ARFI), kas ir ekstremāla izvēlīgas ēšanas forma, ir cieši saistīta ar attīstības traucējumiem.
Pētījumā, kurā tika izmantoti dati no Norvēģijas Mātes, tēva un bērna kohortas, lēsts, ka 6%-18% bērnu ir tādi ēšanas modeļi, ka tie atbilst ARFI simptomu kritērijiem, par to plašāk raksta NewsWeek. 2%-3% bērnu šie modeļi kļūst klīniski tik būtiski, ka viņu ierobežotais uzturs noved pie uztura deficīta vai nespējas apmierināt enerģijas vajadzības.
Pētnieki apgalvo, ka šie atklājumi uzsver, cik svarīgi ir atšķirt izvēlīgu ikdienas ēšanu no smagas, pastāvīgas izvairīšanās no ēdiena, kas kļūst jau par traucējumiem.
Pētnieki atklāja, ka bērniem ar pastāvīgu ARFI bija ievērojami lielākas attīstības grūtības salīdzinājumā ar tiem bērniem, kuriem ir tipiski ēšanas paradumi. Šīs problēmas aptver emocionālās, kognitīvās un sociālās jomas, kas atbilst jau agrākiem pētījumiem, kas saistīja ierobežotu ēšanu ar tādiem stāvokļiem kā trauksme, uzmanības problēmas un autisms.
Bērniem ar klīniski nozīmīgu ARFI ir arī lielāka iespēja, ka viņiem būs fiziskas sūdzības, tostarp kuņģa-zarnu trakta problēmas.
Šis jaunais pētījums, kas ir viens no līdz šim lielākajiem pētījumiem, palīdz sašaurināt šīs aplēses un sniedz skaidrākus pierādījumus tam, ka ārkārtīgi izvēlīga ēšana daudziem bērniem nav tikai augšanas fāzes īpatnība.
Pētījums noslēdzas ar aicinājumu pēc “plaša atbalsta”, norādot, ka daudzi bērni ar ARFI nesaņem savlaicīgu palīdzību, jo simptomi var šķist tipiska bērnības uzvedība. Tomēr agrīna iejaukšanās varētu palīdzēt ģimenēm novērst uztura trūkumus un risināt attīstības problēmas, pirms tās saasinās.
