Vai ir cilvēku grupas, kuras nedrīkts vakcinēties? Atbild Imunizācijas valsts padomes loceklis 61
Neesot medicīnisku, zinātniski pamatotu iemeslu, kāpēc kādas sabiedrības grupas nedrīkstētu saņemt Covid-19 vakcīnu. Vai tā ir patiesība?
“Šobrīd skaidri zināma kontrindikācijas pēc būtības ir viena – alerģiska reakcija uz iepriekšējo devu.
Tātad, ja pacients bija saņēmis vakcīnu un bija alerģiska reakcija, tad netiek veikta otrā vakcinācija, tā vietā tiek izvēlēta cita vakcīna.
Citādi tās kontrindikācijas, kas reizēm tiek pieminētas, piemēram, horniskas saslimšanas, astma, sirds asinsvadu slimības – tās nav kontrindikācijas, bet gan šajā gadījumā indikācijas, lai saņemtu vakcināciju,” RīgaTV 24 raidījumā “Uz līnijas” atbild Ainis Dzalbs, Imunizācijas valsts padomes loceklis, ģimenes ārsts.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļauj iespēju noteikt darba devējam tiesības prasīt darbinieku vakcināciju pret Covid-19, šādu viedokli premjers pauda ceturtdien notikušajā nozaru ministru un valdības partneru veidojošajā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē.
Sanāksmes laikā Kariņš uzņēmēju organizācijām vaicāja, vai valstī spēkā esošā normatīvā bāze atļauj darba devējam pieprasīt, lai darbinieks būtu obligāti vakcinēts pret Covid-19. Pēc premjera teiktā, ja šādas iespējas neesot, tad tāda būtu apsverama.
Viņš norādīja – tas ir svarīgi, ja darba devējs vēlas veicināt kopējo valsts imunizāciju un vienlaikus nodrošināt savu darbību.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš informēja, ka likumi Latvijā patlaban šādu iespēju neparedz. Vienlaikus viņš kā bēdīgu raksturoja darba devēju iespēju motivēt savus darbiniekus vakcinēties.
Savukārt Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons norādīja, ka viņa pārstāvētajā nozarē strādā daudz krievvalodīgo, tāpēc būtu jādara viss, lai informācija par vakcināciju pret Covid-19 sasniegtu šajā valodā runājošo auditoriju.
Sanāksmes laikā finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pieskārās jautājumam par darba spēka trūkumu. Viņš norādīja, ka ir nozares, kurās trūkst darbaspēka, bet ir arī nozares, kuras patlaban nestrādā un valsts šos uzņēmumus turpina subsidēt.
Reirs norādīja uz faktu, ka līdz šim ir ieguldīti lieli līdzekļi darbaspēka pārkvalifikācijas programmās, tāpēc viņš rosināja aktīvāk domāt par patlaban nestrādājošu uzņēmumu darbinieku pārkvalifikāciju.
Arī Kariņš secināja, ka patlaban valstī ir darbaspēka trūkums, tajā pašā laikā uzņēmēji uztur prasību par valsts atbalsta sniegšanu nestrādājošiem uzņēmumiem. Arī premjers uzskata, ka būtu jāapsver iespēja veicināt patlaban nestrādājošo uzņēmumu darbinieku pārkvalifikāciju.
