Foto: Billion Photos/SHUTTERSTOCK

Viegls muguras sastiepums vai hroniskas sāpes? Ieteikumi, kādos gadījumos jāvēršas pie ārsta 4

Diemžēl muguras sāpes mēdz skart lielu daļu cilvēku – citus biežāk, citus retāk. Ir gadījumi, kad mugura iesāpas pēkšņi un negaidīti, kas var traucēt mūsu ikdienai. Kā sev palīdzēt šādās situācijās un kādos gadījumos ir jāvēršas pie ārsta? Par to portālam LA.LV pastāstīja “BENU Aptieka” klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
Kā senioriem pasargat sevi vasaras svelmē? 3 vērtīgi padomi
Lasīt citas ziņas

Muguras sāpēm var būt dažādi iemesli. “BENU Aptiekas” klīniskā farmaceite Ilze Priedniece stāsta, ka visbiežāk klienti aptiekā vēršas ar muguras sāpēm kakla, krūšu un jostas daļā, kā arī ar muguras sāpēm pēc fiziskas piepūles, piemēram, pēc dārza darbiem, smagumu celšanas, ilga darba pie datora, arī pēc hroniskām sāpēm vai kondicionieru dēļ sapūstām mugurām. Daudzos iepriekš minētajos gadījumos pats cilvēks var sev palīdzēt, bet smagākos gadījumos noteikti ir jāvēršas pie ārsta.

Kā sev palīdzēt?

Kad muguras sāpes izraisījis viegls muguras sastiepums vai pārslodze, tad paši sev dažādos veidos varam palīdzēt:

CITI ŠOBRĪD LASA

Geli un ziedes. Ja sāp mugura, locītavas, muskuļi, notikusi trauma, sastiepums vai sporta traumas, ārīgai lietošanai pret sāpēm var lietot gelus, ziedes, plāksterus un aerosolus. Geliem un ziedēm, kuru sastāvā ir diklofenaks, ibuprofēns vai cits nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis, piemīt pretsāpju un pretiekaisuma iedarbība, skaidro klīniskā farmaceite Priedniece. Zāles klāj plānā slānī uz ādas, tieši uz sāpošās vietas, ievērojot zāļu instrukcijā minēto lietošanas biežumu un ilgumu. Taču, ja āda ir iekaisusi vai savainota, tad uz tās nedrīkst klāt pretsāpju ziedes. Tāpat ir jāizvairās no gela uzklāšanas plašiem ādas apvidiem.

Pretsāpju plāksteri. Ja sāpes ir akūtas, pārpūles, saišu sastiepuma, izmežģījumu vai ekstremitāšu sasitumu dēļ pēc traumām, tad var lietot plāksterus pret sāpēm un iekaisumu. Plāksteri arī satur diklofenaku vai ibuprofēnu, un tiem ir ilgstoša pretsāpju darbība. Plāksteru, kuri satur diklofenaku, darbība ilgst līdz 12 stundām, tas nozīmē, ka tos var uzlīmēt uz sāpošās vietas no rīta un vakarā. Turpretī, plāksteri, kas satur ibuprofēnu, izdala zāļu vielu sāpošajā vietā 24 stundas pēc uzlīmēšanas. Tos lieto īslaicīgai sāpju ārstēšanai muskuļu pārpūles vai sastiepumu gadījumā, vienreiz dienā uz veselas ādas.

Hroniskas muguras sāpes. Ja ir hroniskas sāpes pie muguras, locītavu saslimšanām un pārslodzes radītu muskuļu sāpju gadījumā var lietot arī sildošas ziedes un gelus. Šie līdzekļi jālieto uzmanīgi, lai tie nenokļūtu acīs vai uz gļotādām, jo var izraisīt stipru kairinājumu. Lai pārbaudītu ādas jutību, vēlams iepriekš uz ādas uzziest nelielu ziedes daudzumu.

Iekšķīgi lietojamie līdzekļi. Lai novērstu muguras sāpes, var lietot arī bezrecepšu līdzekļus ar pretsāpju darbību tablešu, kapsulu, sīrupu un suspensiju veidā, kas satur, piemēram, paracetamolu, ibuprofēnu, naproksēnu, diklofenaku. Atcerieties, ka par to lietošanu ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, kas rekomendēs atbilstošāko, uzsver klīniskā farmaceite I. Priedniece. Akūtu vai hronisku neirītu un polineirītu, neiralģiju gadījumā bieži vien iesaka papildus lietot B grupas vitamīnus (B1, B6, B 12), jo tiem piemīt pretsāpju darbība.

Kompleksā pieeja. Tikai ar pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem muguras sāpju gadījumā vien nebūs līdzēts. Ārstēšana parasti ir kompleksa – atbilstoši konkrētajai situācijai bez medikamentiem arī fizioterapija, fiziskas aktivitātes, fizikālās terapijas procedūras sāpju remdēšanai, ikdienas ieradumu maiņa un citas nepieciešamās darbības.

Reklāma
Reklāma

Kad ir jāvēršas pie ārsta?

Muguras sāpēm jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo tās var būt arī rādītājs nopietnākām problēmām par pārslodzi vai nelielu sastiepumu klīniskā farmaceite Priedniece skaidro, kādos gadījumos steidzami jāapmeklē ārsts:

• Muguras sāpes pavada nejūtīgums, tirpšana, vājums vai sāpes parādās arī kājā vai rokā.
• Novērojami mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi vai urinācijas traucējumi.
• Parādās paaugstināta temperatūra vai izveidojusies tūska.
• Sāpes ir nakts laikā un ja sāpes ir tik lielas, ka nav iespējams pakustēties vai piecelties.
• Ja stipras sāpes parādās pēkšņi bez redzama iemesla, neatliekamā kārtā jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības un tāpat jārīkojas muguras traumu gadījumā.

Muguras sāpju profilakse

Veicot dažādas profilaktiskas darbības un esot piesardzīgiem, ir iespējams mazināt muguras sāpju parādīšanās risku. Lai izvairītos no muguras fiziskas pārpūles, darbi jāveic ergonomiski pareizi, kā arī smagumi jāpārvieto tā, lai mugura neciestu. Darba vietai ir jābūt ergonomiski pareizi iekārtotai, un darba laikā ir jāievēro atpūtas pauzes, lai mugura netiktu pārslogota.

Viens no muguras sāpju iemesliem ir sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids, tādēļ profilaksei ieteicamas regulāras fiziskas aktivitātes. Fiziskajām aktivitātēm jābūt piemērotām katra cilvēka veselības stāvoklim, fiziskajai sagatavotībai, vecumam un dzimumam. Vēlams apmeklēt fizioterapeitu, kas parādīs atbilstošu vingrinājumu kompleksu muskuļu nostiprināšanai, kurš ir veicams ikdienā un palīdzēs izvairīties no muguras sāpēm.

Jāseko, lai arī ikdienā netiktu pārslogota mugura ar smagumu celšanu un nešanu, ilgstošu statisku pozu un pārmērīgu fizisko slodzi. Tāpat jārūpējas par stresa mazināšanu, atpūtas un darba režīma ievērošanu, kā arī labu miegu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.