Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Karīna Miezāja

Mierīgi sēdēt nav iespējams 0


Elīnai mūsu tikšanās dienā paredzētas sešas operācijas, un viņa jau pulksten astoņos ir darbā. Pēc ikrīta piecminūšu sanāksmes sagatavojusi divus pacientus operācijai – vēnā ievietoti katetri, kopā ar anesteziologu reanimatologu intubēti slimnieki, lai operācijas laikā viņiem tiktu nodrošināta elpošana, pacienti pievienoti pie anestēzijas aparatūras… No malas raugoties, izskatās, ka māsiņa tagad varētu atpūsties, tomēr šis priekšstats ir ļoti maldīgs, jo Elīna ir viena divās operāciju zālēs. Operāciju bloka galā strādā otra anestēzijas māsa, kura arī ir viena divās zālēs. No sešām operāciju zālēm divas ir slēgtas, jo nav medicīnas personāla. Kaut gan četras zāles darbojas, tomēr māsu trūkums jūtams arī šeit, jo tas nav normāli, ka māsai vienlaikus jārūpējas par diviem cilvēkiem.

Reklāma
Reklāma
Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ
Kokteilis
15 saderīgākie zodiaka zīmju pāri: viņiem ir pa spēkam radīt ideālu ģimeni 8
Uz gājēju pārejas gandrīz uzbrauc Valsts prezidentam
Lasīt citas ziņas

Pašmāju ķirurgi man ir stāstījuši, ka ārvalstīs, ja operācijas nav sarežģītas, tas nav nekas peļams, ka divās zālēs ir viens anesteziologs, bet nekādā gadījumā – viena māsa, jo tieši anestēzijas māsas izpilda to, ko ārsts noteicis. Šāda situācija ir ne tikai šajā, bet arī pārējos Stradiņa slimnīcas operāciju blokos, un arī citām anestēzijas māsām ir līdzīga ikdiena kā Elīnai.

“Būtu jau labi, ja es tā mierīgi te varētu sēdēt, taču tas nav iespējams, jo jāseko līdzi, vai slimniekiem nav nepieciešams papildināt medikamentus, lai nodrošinātu dziļāku narkozi, vai gluži pretēji – to samazināt. Jāskatās monitorā, kas notiek ar asinsspiedienu, sirdsdarbību un citiem rādītājiem,” stāsta Elīna.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vaicāju, kā anestēzijas māsa rīkosies, ja sarežģījumi sāksies vienlaikus abiem pacientiem. Kuram palīdzēs?

Elīna: “Nekad nevar zināt, vai nenotiks kas ārkārtējs. Nedod Dievs šādas situācijas! Tādā gadījumā pietrūktu roku, un iznākums var būt traģisks. Faktiski tiek ļoti riskēts ar cilvēka dzīvību. Ja pēkšņi pacientiem kritīsies vai paaugstināsies asinsspiediens, nebūs iespējams abiem palīdzēt, jo reāli pietrūks roku. Situācijas mēdz būt dažādas. Parastā apendicīta operācija var pārvērsties par murgu. Pirms pāris gadiem jaunam puisim, kuram nebija nekādu blakus saslimšanu, pēc elpošanas caurulītes izņemšanas sākās plaušu tūska. Bijām ziņojuši uz nodaļu, ka viss kārtībā, lai brauc pēc slimnieka, un te pēkšņi viens mirklis, kas izvērtās par elli. Par laimi, viss beidzās labi, bet, ja nebūtu anestēzijas māsas blakus, tad diezin vai iznākums būtu veiksmīgs.

Mani izbrīnīja fakts, ka neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām Veselības ministrija sabiedrībai paziņoja, ka satraukumam neesot pamata, ka saspīlētā situācija esot saistīta ar reorganizāciju. Bet nav taču vairs kam reorganizēties, jo māsiņu vienkārši vairs nav.”

Un atkal sākas viss no gala

Mums nesanāk gara un plaša runāšana, jo Elīna ik pa laikam pamet vienu zāli, lai dotos uz otru. Ja pacientam rodas problēmas ar dzīvībai svarīgiem rādītājiem, aparāts signalizē un jāiet apskatīties, kas notiek. Svarīgi, lai abās zālēs būtu pieredzējuši anesteziologi reanimatologi, tādi, ar kuriem anestēzijas māsa ir sastrādājusies, – tāpēc jau to sauc par komandas darbu. “Paskatāmies uz monitoriem un bez vārdiem saprotam, kas ir jādara. Gadās, ka ārsts ir rezidents, tad māsai ir jābūt īpaši modrai,” skaidro Elīna.

Šīs divas operācijas neesot sarežģītas – vienam pacientam izņem nieri, otram radušās komplikācijas no krūtīs ievietotajiem implantiem, tāpēc tie ir jāizņem. Pēc pāris stundām tās beidzas. Jāsāk slimnieku izvešana no narkozes un atgriešana reālajā dzīvē.

Kad pacients sāk elpot, Elīna kopā ar ārstu ekstubē jeb izņem elpošanas trubiņu, ar kuras palīdzību pacients tika elpināts operācijas laikā, noņem vadus, ar kuriem viņš bija pievienots pie monitora, lai varētu sekot līdzi visiem rādītājiem, un veic vēl citas procedūras, līdz slimnieku var likt uz guļratiem, lai vestu uz nodaļu. Dīvaini, ka šeit nav nevienas intensīvās terapijas palātas, kā tam vajadzētu būt, un izoperēto pacientu aizved tieši uz nodaļu, kur viņa novājinātajam organismam pastāv daudz lielāks risks tikt pie hospitālās infekcijas, nekā tas būtu izolētā palātā. Izrādās, šāda palāta te bijusi, bet aizvērta ciet tā paša medicīnas māsu trūkuma dēļ.

Reklāma
Reklāma
Elīnai ir jāgatavo darba vide nākamo pacientu uzņemšanai, kuriem gaidāma onkoloģiska un uroloģiska operācija. Un atkal sākas viss no gala.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.