Mēnessērdzīgie nejūt sāpes 0
Mēnessērdzīgums, kad cilvēks dziļa miega fāzē veic darbības, piemēram, staigā vai ēd, to neapzinoties, var izraisīt negadījumus. Žurnālā Sleep publicēts Monpeljē zinātnieku pētījums atklāja pārsteidzošu faktu: “Miega laikā 79% mēnessērdzīgo nejūt sāpes, pat ja gūst savainojumus.”
Sāpes atgriežas tikai pēc pamošanās no dziļā miega. Šī analgēzija jeb sāpju nejušana ir saistīta ar disociētu miegu, kad daļa smadzeņu paliek aktīva, bet citas – aizmigušas.
Mēnessērdzīguma epizodes parasti notiek vismaz stundu pēc aizmigšanas, dziļā ne-REM miega fāzē. Noteikti smadzeņu reģioni, piemēram, cingulārās vijuma daļa, kas kontrolē motoriskās prasmes, paliek aktīvi, savukārt tie, kas atbild par sāpju uztveri vai kritisko domāšanu, ir aizmiguši.
Tas izskaidro, kāpēc mēnessērdzīgie var veikt sarežģītas darbības, bet nejust sāpes vai neapzināties apkārtni.
Zinātnieki pagaidām nevar precīzi noteikt mēnessērdzīguma cēloni, taču “tiek uzskatīts, ka tam ir būtiska iedzimta komponente. Pētījumi liecina, ka aptuveni 80% mēnessērdzīgo ir ģimenes anamnēzē līdzīgas epizodes, kas norāda uz ģenētisku noslieci.
