Foto: Shutterstock

Nelikt gulēt otrajā stāvā, nemodināt… Uzzinām vairāk par bērnu mērnessērdzību 0

Autore: Dagnija Millere-Balandīna, speciāli Veselam.lv

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas
Lasīt citas ziņas

Veselam.lv lasītāja jautā: “Labdien, mans dēls pagājušajā gadā uzsāka skolas gaitas (drīz būs 8 gadi). Pēdējo mēnešu laikā esmu sākusi uztraukties par viņa veselību, jo jau vairākas reizes ir noticis kas līdzīgs mēnessērdzībai. Dažas stundas pēc iemigšanas – pēc pusnakts – viņš mēdz bezmērķīgi staigāt pa māju. Reizēm cenšas taisīt vaļā logus un durvis. Kad mēģinu uzsākt ar viņu sarunu, pretī saņemu tikai neskaidru murmināšanu. No rīta dēls par šiem nakts piedzīvojumiem neko neatceras. Visādi citādi bērns ir vesels. Ar ko šis fenomens varētu būt saistīts? Vai man ir iemesls uztraukties par bērna emocionālo un psihisko stāvokli? Kā šo problēmu risināt?”

Atbild sertificēta klīniskā psiholoģe Marina Brice:

CITI ŠOBRĪD LASA

Labdien! Jūsu aprakstītā dēla uzvedība patiešām ir ļoti līdzīga mēnessērdzībai. Mēnessērdzība jeb somnambulisms ir diezgan izplatīts miega traucējums, ar ko sastopas apmēram 30% bērnu. Parasti tās ir tikai dažas epizodes, un lielākajai daļai bērnu līdz pusaudžu vecumam mēnessērdzība pāriet pati no sevis, bez speciālas ārstēšanas. Zināms, ka mēnessērdzības pamatā ir izmaiņas aktivitātes un bremzēšanas procesu norisē dažādās smadzeņu daļās. Tādēļ dažas smadzeņu daļas, kas koordinē kustības (tajā laikā, kamēr citas daļas “guļ”), joprojām ir pārāk aktīvas. Īpaši spilgti tas novērojams lēnajā miega posmā, parasti 1,5 līdz 2 stundas pēc iemigšanas.

Iemesli, kāpēc bērniem parādās mēnessērdzība, nav līdz galam izpētīti. Bet ir zināms, ka šī fenomena attīstību var ietekmēt un veicināt dažādi faktori, piemēram, miega režīma neievērošana, stress un nogurums, saslimšanas, drudzis, arī skolas gaitu uzsākšana un pārlieku liela fiziskā un psiholoģiskā slodze var aktualizēt mēnessērdzību. Visizplatītākie simptomi ir piecelšanās no gultas un staigāšana miegā. Bet tā var būt arī runāšana miegā (ar vaļā acīm), kustību atkārtošana (piemēram, pidžamas vai gultas kārtošana, acu rīvēšana), nereaģēšana uz līdzcilvēku runām utt., par ko bērns no rīta neko neatceras. Bez šaubām, vecākus tas uztrauc, jo šāda staigāšana miegā ir visai riskanta – mēnessērdzības pārņemtais bērns var atvērt logu, staigāt pa trepēm, iziet ārā uz ceļa, uzrāpties uz jumta un veikt daudzas citas bīstamas rīcības.

Ko darīt vecākiem? Vispirms šis jautājums jāpārrunā ar ģimenes ārstu. Diemžēl ir vesela virkne saslimšanu, ko var pavadīt mēnessērdzība – galvas smadzeņu traumas, epilepsija, parazitāras infekcijas u. c.

Vecāku palīdzība bērnam mēnessērdzības epizodes laikā:
 saglabājiet mieru;
 necentieties bērnu pamodināt – tas var radīt tikai vēl lielāku stresu, kas pēc tam traucēs iemigt;
 maigi palīdziet bērnam atgriezties gultā. Palieciet ar viņu kopā tik ilgi, kamēr viņš ir aizmidzis.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.