Citi veidi, kā uzlabot imunitāti 0
Uzturam ir būtiska loma veselīgas imūnsistēmas uzturēšanā. Tomēr imūnsistēmas darbības maksimizēšanai nepieciešama holistiska pieeja, kas ietver vairākus svarīgus ikdienas aspektus:
Miegs. Miegs ir būtisks imunitātei, jo tā ir organisma iespēja atjaunot un aizstāt svarīgas infekcijas apkarojošas šūnas. Miega trūkums ir saistīts ar hronisku iekaisumu un paaugstinātu infekcijas risku. Pieaugušajiem ir nepieciešamas 7–8 stundas naktī, lai optimizētu imūnsistēmas veselību.
Pētījumi liecina, ka pat vienas nakts nepietiekams miegs var ievērojami samazināt dabisko killeršūnu (NK-šūnu) aktivitāti. Šīs šūnas ir organisma pirmā aizsardzības līnija pret vīrusiem un audzēju šūnām. Hronisks miega trūkums vājina arī imūno atmiņu, padarot vakcināciju mazāk efektīvu.
Regulāras fiziskās aktivitātes. Fiziskās aktivitātes vairākos veidos atbalsta veselīgu imūnsistēmu. Tās var mazināt trauksmi, atbalstīt svara kontroles centienus un uzlabot miega režīmu. Pieaugušajiem nepieciešamas 150 minūtes vidējas intensitātes vingrinājumu nedēļā.
Mērenas slodzes laikā paātrinātā asinsrite palīdz imūnsistēmas šūnām (piemēram, baltajiem asinsķermenīšiem) daudz straujāk cirkulēt pa organismu. Tas ļauj tām ātrāk pamanīt un neitralizēt patogēnus, turklāt fizisko aktivitāšu izraisītā īslaicīgā ķermeņa temperatūras paaugstināšanās var kavēt dažu baktēriju vairošanos.
Stresa pārvaldība. Paaugstināts stresa līmenis var būt saistīts ar imūnsistēmas disregulāciju. Stress ir plašs jēdziens, kas cilvēkiem var atšķirties. Tomēr joga, meditācija un terapija var palīdzēt mazināt stresu.
Hroniska stresa laikā organisms pastāvīgi izdala hormonu kortizolu. Lai gan īstermiņā kortizols mazina iekaisumu, ilgstoši augsts tā līmenis izraisa pretēju efektu – imūnsistēma kļūst “izturīga” pret šo hormonu, izraisot pastiprinātu proiekaisuma citokīnu veidošanos un nomācot T-šūnu efektivitāti vīrusu apkarošanā.
