Vai ņemt mājās kaķēnu, ja meita ir alerģiska? 0
“Mana septiņgadīgā meita ļoti vēlas kaķēnu, bet viņai bijušas dažādas alerģiskas izpausmes, tāpēc baidos, ka tādas varētu būt arī pret dzīvnieku. Ciemojoties mājās, kur ir suņi un kaķi, tās gan neesmu novērojusi. Kā rīkoties?” A. KRŪMIŅA RĪGĀ
Bērniem alerģija pret dzīvniekiem visbiežāk sākas pirmsskolas vai skolas vecumā un laika gaitā lielākoties mazinās. Kā stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe Ieva Cīrule, pat ja alerģija pret dzīvnieku agrāk nav bijusi, tā var izpausties pēkšņi. Mazāku risku rada mīluļi bez apmatojuma, bet arī tie var izraisīt nepatīkamus simptomus, jo alerģisks cilvēks reaģē gan uz dzīvnieka apmatojumu, gan uz siekalām, urīna un fēču daļiņām.
Ja patlaban ir vai kādreiz bijusi nepanesība pret ziedputekšņiem, pārtikas produktiem vai ko citu, pirms mīluļa iegādes vajadzētu veikt asinsanalīzes vai proves, uzpilinot uz ādas alergēnu, izdarot tajā dūrienu, un pavērot organisma reakciju.
Problēmu var mazināt, mājdzīvnieku un mēbeles apstrādājot ar speciāliem dabiskas izcelsmes līdzekļiem, kas samazina alergēnu koncentrāciju gaisā. Svarīgi regulāri uzkopt telpas ar putekļsūcēju un mitru lupatu. Mājās jābūt labai ventilācijai, un telpas regulāri jāvēdina. Vēlams iegādāties ādas vai mākslīga materiāla mēbeles, kas ir viegli kopjamas ar mitru lupatu un mazāk uzsūc alergēnus. Jāatsakās no paklājiem, sedziņām un auduma aizkariem.
Ja alerģija pārāk nenomoka, sadzīvot ar mājdzīvnieku palīdzēs antihistamīnu saturošu medikamentu regulāra lietošana. Bieži vien organisms pie četrkājainā drauga pierod, taču reizēm ir tikai viens risinājums – mīlulim tomēr nākas meklēt citu saimnieku.
Pie alergēna var pieradināt arī ar specifisku imūnterapiju, regulāri injicējot tā atšķaidītu koncentrātu vai pilinot medikamentu zem mēles. Vai tā palīdzēs, var spriest aptuveni gada laikā. Ja rezultāti būs pozitīvi, jāapbruņojas ar pacietību un jāturpina ārstēties trīs gadus.
