Dziedniecības līdzekļi garšvielu plauktā. Kā var palīdzēt ķimeņu sēklas, laurlapas un melno piparu graudi? 4
Autors: Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Latvieši nav lieli garšvielu cienītāji, ilgu laiku iztika ar ķimenēm, laurlapām, melnajiem pipariem (par sāli šoreiz nerunāsim). Pamazām palicēju pozīcijās palika arī krustnagliņas, kanēlis, čili pipari.
Tomēr daudzas ļoti vērtīgas garšvielas latvieša garšas kārpiņas joprojām uztver kā svešinieces. Sak ēdiena īsto garšu nomācot, tāds čili pipars muti un iekšas vien svilinot. Un kas tie tādi brīnumi – kurkuma, kardamons un vēl citi? Bet varbūt vērts svešādās garšvielas iepazīt, pie to garšām pierast? Turklāt tās visas ir arī izcili palīgi veselības uzlabošanai un stiprināšanai.
Ķimeņu sēklas (Carum carvi)
Vai katra saimniece zina, ka ķimenes novērš vēdera pūšanos, ka to tēja jādzer jaunajām māmiņām, lai veicinātu piena rašanos. Taču ķimenēm piemīt vēl virkne dziedniecisku īpašību. Tās mazina iekaisuma procesus, sāpes, attīra organismu no sārņiem, novērš spazmveida sāpes kuņģī un zarnu traktā, veicina zarnu peristaltiku, aknu darbību, atkrēpošanu, aizkuņģa dziedzera sekrēciju. Ķimenēm piemīt žulti un urīnu dzenoša iedarbība. Ķimeņu sēklas lieto arī aizcietējuma, mazasinības, vielmaiņas un miega traucējumu gadījumā, pret cērmēm, spēcīgu menstruāciju, pēcdzemdību un iekšējo orgānu asiņošanas apturēšanai.
Ķimenes ir vietējais pļavas augs, un tās diezgan plaši izmanto tautas dziedniecībā.
• Jaunajām māmiņām piena vairošanai 2 ēdamkarotes ķimeņu aplej ar puslitru verdoša ūdens, ļauj 2 stundas ievilkties. Lieto pa glāzei 2 reizes dienā.
• Ēstgribas stimulēšanai, arī pie aizcietējumiem lieto ķimeņu pulveri – tējkaroti stundu pirms ēšanas, virsū uzdzerot ūdeni.
• Pie vēdera pūšanās 1 tējkaroti ķimeņu sēklu aplej ar glāzi verdoša ūdens, atstāj 1 stundu ievilkties, tad izkāš. Lieto pa 1/4 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.
• Pie spazmām, galvassāpēm, arī citu sāpju mazināšanai 1 tējkaroti sēklu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj 30 minūtes ievilkties. Nesteidzīgi izdzer dienas laikā. Šādu uzlējumu lieto arī iekaisuša kakla skalošanai, pie mutes dobuma kaitēm, pret žagām.
• Pie saaukstēšanās, klepus, bronhīta 2 ēdamkarotes sasmalcinātu ķimeņu ieber stikla burciņā, aplej ar 1 glāzi augu eļļas, aizvāko, notur siltā vietā 14 dienas, ik pa laikam sakratot. Izkāš. Pirms gulētiešanas ierīvē krūtis, tad silti sasedzas.
• Pie elpceļu slimībām 1 ēdamkaroti ķimeņu aplej ar 250 ml verdoša ūdens, pusstundu karsē uz lēnas uguns. Pieaugušajiem jālieto pa pusglāzei dienā, bērniem – pa 1 ēdamkarotei. Pieaugušie pie šīm pašām problēmām var lietot arī ķimeņu izvilkumu degvīnā: 50 g sasmalcinātu ķimeņu aplej ar 2 glāzēm degvīna, uz 14 dienām noliek vēsā, tumšā vietā, lai ievelkas. Lieto pa 20–30 pilieniem 3 reizes dienā pirms ēdienreizēm.
• Pie mazasinības, asiņošanas, sāpīgām menstruācijām ēdamkaroti ķimeņu aplej ar 250 ml verdoša ūdens, 30 minūtes karsē uz lēnas uguns. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā stundu pirms ēšanas.
• Pie nomāktības, stresa 2 tējkarotes sasmalcinātu ķimeņu aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens, atstāj ievilkties. Dzer pa pusglāzei – no rīta un vakarā.
• Enerģijas atjaunošanai, mundrumam 2–3 reizes dienā starp ēdienreizēm dzer parastu ķimeņu tēju.
Ēteriskās eļļas, ko satur ķimenes, ir ātri gaistošas, tāpēc vienmēr jāgatavo svaiga ķimeņu tēja.
• Pie ādas bojājumiem, arī pret kašķi labi palīdz ķimeņu eļļa – bojāto vietu 3–4 reizes dienā ieziež ar eļļu, pēc pusstundas noskalo ar siltu ēdeni.
• Ķimeņu eļļas smarža aizgaiņā odus.
• Ja trūkst spēka, paberzējiet plaukstās ķimenes, ieelpojiet to smaržu.
• Nēsājiet kabatā nedaudz ķimeņu – ja slikts noskaņojums, dažas pagrauziet.
• Ja bērns nemierīgs, vakaros nevar iemigt, zem gultiņas paliek burciņu ar ķimenēm.
Laurlapas (Laurus nobilis)
Visas laura koka (dabiskais izplatības areāls ir Vidusjūras reģions) daļas satur ēterisko eļļu, miecvielas, sveķus un rūgtvielas, kas piešķir lauram raksturīgo aromātu un rūgteno garšu, bet, ja ēteriskās eļļas koncentrācija augļos ir vien līdz 1%, tad lapās pat 3–5,5 procenti.
Laurlapām piemīt antiseptiska, pretiekaisumu, urīndzenoša, pretreimatisma, asinsspiedienu mazinoša, nomierinoša un vielmaiņu veicinoša iedarbība.
• Ārīgi tautas medicīnā laurlapu novārījumu plaši izmanto kā antiseptisku līdzekli pret sastrutojumiem un ādas izsitumiem, arī sastiepumu, izmežģījumu un locītavu sāpju gadījumā.
• Laurlapas izmanto hroniska holecistīta un žultsakmeņu slimības ārstēšanai.
• Tām piemīt dezinficējoša un vēdera izeju stimulējoša iedarbība – novērš rūgšanas procesus kuņģa un zarnu traktā.
• Pie vēdera pūšanās dzer laurlapu tēju: 4 lapas aplej ar puslitru verdoša ūdens, nostādina. Izdzer dienas laikā ēdienreižu starplaikos.
• Tautas medicīnā laurlapas lieto arī hemoroīdu dziedēšanai. Tām piemīt arī savelkošas īpašības, kas noder caurejas apturēšanai.
• Lai uz kādu laiku novērstu nepatīkamu elpu stomatīta vai gingivīta gadījumā, vairākas reizes dienā pakošļa laurlapu. Pēc tam stundu neko neēd un nedzer.
• Pie locītavu kaitēm, krampjiem, paralīzēm 30 g sīki sasmalcinātu laurlapu aplej ar 200 g olīveļļas, 10 dienas nostādina siltā vietā, tad izkāš, biezumus izspiež un lieto problemātisko vietu ierīvēšanai.
• Pie osteohondrozes ņem 5 laurlapas, aplej ar 1,5 glāzēm ūdens, uz lēnas uguns vāra 5 minūtes. Pēc tam trauku rūpīgi apsedz ar dvieli, 3 stundas nostādina, tad izkāš. Nesteidzīgi pa malkam izdzer dienas laikā. Kurss – 3–4 dienas. Tad ievēro nedēļu ilgu pārtraukumu, pēc tam kursu var atkārtot.
• Kā pretiekaisuma līdzekli pie reimatoīdā artrīta, cukura diabēta gadījumā kā cukura līmeni pazeminošu līdzekli, arī kā antibakteriālu, imunitāti stiprinošu līdzekli izmanto novārījumu: 10 vidēja lieluma laurlapas aplej ar 600 ml verdoša ūdens, atstāj 3 stundas ievilkties. Uzlējumu lieto trīsreiz dienā pa pusglāzei.
• Pret kāju pārlieku svīšanu un nepatīkamo smaku ārīgi lieto novārījumu: 30 laurlapas aplej ar 200 ml verdoša ūdens, atstāj 3 stundas nostāvēties. Tad novārījumu ielej bļodā, pielej siltu ūdeni un aptuveni 10 minūtes vanno kājas.
• Dažādu ādas iekaisuma slimību dziedināšanai pagatavo eļļu: 1,5 ēdamkarotes sasmalcinātu laurlapu aplej ar attīrītu augu eļļu, uz nedēļu noliek vēsā, tumšā vietā nostāvēties. Tad izkāš. Ar eļļu apsmērē slimības skartās vietas – līdz uzlabojumam.
• Pie psoriāzes ņem 20 g lauru lapu, aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, vāra 10 minūtes. Ļauj 5–10 minūtes ievilkties, tad izkāš. Izdzer dienas laikā 3 reizēs. Kurss – 5–7 dienas.
• Laurlapu gaistošās aromātiskās vielas nomāc slimības rosinošos mikrobus un vīrusus, arī tuberkulozes nūjiņas.
• Aromterapijā laurlapu ēterisko eļļu izmanto neirožu ārstēšanai, miega stabilizēšanai un organisma vispārējā tonusa celšanai.
• Vannas ar laurlapu novārījumu ir veselīgas urīnpūšļa un dzemdes slimību gadījumos.
• Ja iekaisuši, sāpoši krusti, sasmalcina 17 lauru lapas, ieber pudelē un aplej ar 250 ml degvīna. Pudeli aizkorķē, atstāj 3–4 dienas ievilkties. Tad šķidrumu izkāš. Ar to ierīvē muguras lejasdaļu reimatisma gadījumā. Ar tikpat labiem panākumiem uzlējumu var izmantot pie citām kaulu, locītavu sāpēm.
• Ja bērns nemierīgs, grūti iemieg, spilvenā iešuj dažas laurlapas – tās iedarbojoties tāpat kā baldriāna sakne.
• Telpu, kurās uzturējies slimnieks, dezinfekcijai izmanto laurlapu uzlējumu – vairākas lapas aplej ar verdošu ūdeni, atstāj uz 15 minūtēm ievilkties. Rīkojas vienkārši – telpā novieto bļodiņu ar uzlējumu. Laurlapu smarža ātri attīra telpu no slimību izraisošām baktērijām.
• Pie progresējošas tuvredzības 4–5 laurlapas aplej ar glāzi verdoša ūdens, 15–20 minūtes nostādina, tad izkāš. Dzer pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā.
• Pie iesnām, gripas lauru lapas izmanto inhalācijām.
• Buljons ar laurlapām atvieglo stāvokli osteohondrozes, reimatisma, artrozes slimniekiem, mazina sāļu nogulsnējumus kaulu locītavās.
Melno piparu graudi (Piper nigrum fructus)
Melno piparu graudiņus iegūst no melnā piparkrūma. To krāsa var būt ne tikai melna, bet arī balta, zaļa un sārta – atkarībā no ievākšanas laika un apstrādes. Vispopulārākie ir melnie pipari, kurus iegūst, izžāvējot negatavus augļus, savukārt baltos – izžāvējot gatavus augļus. Melnie ir smaržīgāki un asāki. Kā garšviela tie Eiropā ieceļojuši no Dienvidindijas.
Starp citu, C vitamīna melnajos piparos ir vairāk nekā apelsīnos. Tie satur ēteriskās eļļas, sveķus, fermentus, piperīnu, kas dod dedzinošo garšu un paātrina organisma vielmaiņu, paplašina asinsvadu sieniņas, pastiprina siltuma sajūtu. Melnajiem pipariem piemīt antioksidantu un antibakteriāla iedarbība, tie uzlabo asinsriti un visas organisma funkcijas kopumā, palīdz labāk absorbēt barības vielas no citiem produktiem. Melnos piparus izmanto arī pie kuņģa un zarnu trakta kaitēm, aknu attīrīšanas, nierakmeņiem, ēstgribas zuduma, saaukstēšanās, angīnas, reimatisma, ādas kaitēm.
• Pie klepus. Pustējkaroti maltu melno piparu samaisa ar siltu pienu. Piparotais piens sasilda kaklu, tam ir atslābinoša iedarbība.
• Pie caurejas tējkaroti maltu melno piparu iemaisa 50 g degvīna un izdzer vienā piegājienā.
• Pie akmeņiem nierēs un žultspūslī no lielām rozīnēm izņem kauliņus un tās piepilda ar melno piparu graudiņiem. Ārstēšanos sāk, dienā apēdot vienu šādu rozīni – tā rūpīgi jāsakošļā. Nākamajā dienā apēd divas, un tā 10 dienas – desmitajā jāapēd 10 pildītās rozīnes. Tad devu pa 1 rozīnei samazina atpakaļgaitā. Tātad ārstēšanās kurss ir 20 dienas. Šādas rozīnes lieto arī visu veidu nieru un aknu slimību ārstēšanai, iesaka pie ļaundabīgiem audzējiem. Tad kursa veidā jālieto vismaz mēnesi (no 1 ogas līdz 15 ogām dienā, tad pa 1 ogai samazina).
• Pie neirīta, radikulīta, osteohondrozes, paralīzes 1 ēdamkaroti maltu melno piparu iemaisa 1 glāzē olīveļļas. Uz lēnas uguns vāra 5–10 minūtes. Atstāj atdzist, izkāš. Lieto problemātisko vietu ierīvēšanai.
• Pie astmas. Ņem pustējkaroti svaigi samaltu melno piparu, 200–250 g svaigi spiestas sīpolu sulas, 4–5 tējkarotes medus. Visu samaisa, uz 2 dienām ieliek ledusskapī. Llieto pa 50 ml 2 reizes dienā.
• Pie astmas lieto arī šādu maisījumu: 1 tējkaroti svaigi samaltu melno piparu samaisa ar tādu pašu daudzumu malta ingvera un 2 ēdamkarotēm medus. Lieto pa 1 ēdamkarotei dienā, lēnām to izlaizot.
Lai gūtu maksimālu labumu no melnajiem pipariem, tie jāsasmalcina brīdi pirms lietošanas, jo melno piparu eļļa, kuras dēļ šī garšviela ir tik vērtīga, ātri iztvaiko.
Melnie pipari kairina kuņģa gļotādu, tāpēc tos nav ieteicams lietot bērniem līdz 5 gadu vecumam. Tad pamazām bērnu var pie tiem radināt, sākumā ēdienam pievienojot minimālu daudzumu.
