Elmārs Tērauds: Psihisko slimību reģistrs: novecojis instruments ar negatīvām sekām 18
Psihisko slimību reģistrs un Ministru kabineta noteikumi, kas to regulē ir izstrādāts deviņdesmitajos gados, TV24 raidījumā skaidro psihiatrs Elmārs Tērauds.
“Sākotnēji šī ideja jau ir ļoti pareiza-vākt statistisko informāciju par to, kādi šobrīd ir aktuāli traucējumi un pēc tam plānot arī kādu dienestu palīdzību,” diemžēl šī reģistra dati nav pilnīgi, jo dažas valsts iestādes un privāti praktizējoši ārsti nesniedz datus reģistram.
“Līdz ar to šī reģistra jēga, kā statistiskam instrumentam, ir zaudēta. Un pāri paliek stigmatizējošais jautājums, jo tad, kad pacients atnāk uz ambulatoro centru: viņš prasa vai es būšu uzskaitē? Un māsiņas, rakstot kartiņu, saka: jā, protams!”
Šādā situācijā katrs piektais no pacientiem atsakās no palīdzības. Pacientu uzskata, ka tad pret viņiem var vērsties ar šādu informāciju. Turklāt šāds uzskats vēl apaug arī ar dažādām fantāzijām, kurām nav īsti pamata.
“Stigma joprojām paliek dzīva,” atzīst psihiatrs Elmārs Tērauds. Viņš skaidro, ka bieži vien pacienti izvēlas saņemt palīdzību privātā medicīnas iestādē, ja vien var to atļauties, kur vienīgā atšķirība ir tā, ka informācija par pacientu netiek iekļauta reģistrā.
Tomēr psihiatrs Elmārs Tērauds uzsver, ka tas nav vienīgais iemesls stigmai, kas valda sabiedrībā saistībā ar cilvēkiem, kam ir psihiski traucējumi.
