Izkrīt plomba, nodilst zobs… Ķibeles mutē 0
Reizēm garastāvokli pagalam sabojā negadījums mutes dobumā – nolūzis zobs, izkritis kronītis vai citas problēmas. To nereti varētu nepieļaut, vismaz reizi gadā apmeklējot zobārstu un rūpīgi ievērojot mutes dobuma higiēnu.
Visizturīgākie ir dabiski un veseli zobi. Biežāk problēmas rodas, ja ar zobu veiktas dažādas manipulācijas, piemēram, ārstēts kanāls un likta saknes inleja jeb tapa.
Tūlītēja ārsta palīdzība nepieciešama, ja zobu, žokļu un sejas trauma, sāpes, pietūkums, asiņošana, kuras cēlonis ir akūts iekaisums vai hroniska iekaisuma uzliesmojums, žokļu ieķeršanās, kad nevar aizvērt muti vai sakost zobus kopā, kā ierasts.
Konsultē Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta zobu protēziste Elīna Blūma.
Izkritusi plomba
Gadās, ka plomba izkrīt, nolūst, ieplaisā vai kļūt kustīga. Parasti no tās nolūzušo gabalu atpakaļ nelīmē, bet ieliek jaunu, izvērtējot, vai nav nepieciešama papildu ārstēšana.
Tomēr izkritušo plombas gabaliņu no priekšējiem zobiem der saglabāt, lai ātrāk novērstu kosmētisko defektu vai izmantotu kā pamatu pagaidu kroņa izgatavošanā.
Plombas izkrišana visbiežāk liecina, ka zem tās izveidojies kariess.
Nereti vispirms gar tās malu mēdz ieķerties ēdiens un zobu diegs. Smagana zobu spraugā, kur zem plombas veidojas kariess, mēdz asiņot. Var rasties nepatīkams aromāts un garša. Ja zobs ir dzīvs, iespējams tas iepriekš bijis jutīgs un sāpīgs, kas varētu būt signāls, ka sācis bojāties.
Pēc plombas izkrišanas atsedzas dentīna kanāli, un tajos iekļūst mikrobi, var attīstīties pulpas iekaisums, tāpēc, lai arī sāpes pāriet, nevajadzētu atlikt zobārsta apmeklējumu. Pēc laika, kad iekaisums jau būs sasniedzis zoba saknes galu, smeldze atkārtosies un būs vēl spēcīgāka. Tad ārstēšana var būt ilgstoša un beigties ar zoba zaudējumu.
Krāsas maiņa gar plombas malu var liecināt gan par bojājumu, gan pārkrāsošanos no ēdiena. Dažkārt plombu iespējams nopulēt, taču, ja defekts ir dziļāks, tā jāmaina.
Pēc plombas ielikšanas var būt sāpes, kas pāriet aptuveni divās nedēļās. Ja tās nerimst vai pat palielinās, jāsazinās ar ārstu.
Bojāts kronītis vai tilts
Ja zobārsts uzlicis pagaidu kroni, nevajadzētu ēst ķepīgas konfektes vai grauzt burkānus, jo tas var itin viegli izkrist. Šī konstrukcija turas uz pagaidu cementa, lai būtu viegli noņemama.
Jārēķinās, ka keramikas kronis, uzkožot persika kauliņam vai kam citam cietam, var saplaisāt vai arī no tā nolūst gabaliņš.
Nolūzušo fragmentiņu iespējams pielīmēt, taču jārēķinās, ka, stingrāk uzkožot, tas var atdalīties atkal. Turklāt uz priekšzobiem var būt redzama līmējuma vieta, kas neizskatīsies visai glīti. Labāks kosmētiskais efekts būs, izgatavojot jaunu kroni.
Dzīvs zobs, kronim nokrītot, kļūst jutīgs uz gaisu, aukstu un karstu ēdienu vai dzērienu. Nokritušu kroni, ja zem tā zobam nav karioza bojājuma, piestiprina atpakaļ, pirms tam veicot rentgenu, lai pārliecinātos, vai zobs ir vesels. Atklājot bojājumu, zobu sagatavo jauna kronīša uzlikšanai.
Kronītim jākalpo vismaz 6–8 gadus. Pēc šā laika jāvērtē, vai keramikā nav radušās izmaiņas un zem kroņa izveidojies kariess. Ja viss kārtībā, tā mūžs var būt daudz ilgāks.
Ja mutē ir tilts un radies pastiprināts jutīgums uz aukstu, karstu, saldu, skābu vai arī izdalās nelāgs aromāts, iespējams, viena tilta daļa kļuvusi kustīga. Ja iespējams, esošo konstrukciju uzcementē vai izgatavo jaunu atkarībā no tā, kāds ir balsta zobu stāvoklis. Ja nepieciešams, tos salabo vai izrauj.
Zobs nodilis, nolauzts…
Ja zobā izveidojušās plaisas, iespējams, tas noticis, jo ir nelāgs ieradums grauzt pildspalvu vai kādu citu priekšmetu. Tās var pārklāt ar fluora laku un pārtraukt nevēlamo nodarbi.
Ja zobi kļuvuši īsāki, to emalja nodilusi un atklājies dentīns, tie izskatās tumšāki un ir jutīgāki. Tam notiekot pamazām un ilgākā laika posmā, dentīns spēj sevi aizsargāt, taču, ja process ir straujš, jutīgums ir izteiktāks. Zobu dilšanu veicina zobu griešana vai cieša sakošana, vai liela slodze uz dažiem palikušajiem zobiem, kad netiek aizvietoti citi – zaudētie zobi.
Lai sargātu zobus no nodilšanas, var pagatavot kapi – caurspīdīgu plastmasas pārklājumu, ko uzliek pa nakti, un aizvietot iztrūkstošos zobus.
Bieži graužot saulespuķu sēkliņas, nereti zoba šķautnītē rodas trīsstūrveida defekts, jo, vienmēr kožot uz vienas vietas, tā izdilst. To var pārklāt ar plombējamo materiālu, taču, šo paradumu neatmetot, defekts ar laiku parādīsies no jauna.
Jārēķinās, ka zobi arī nav domāti pudeļu korķu atvēršanai un citām tiem neparedzētām darbībām.
Zobiem potenciāli vistraumatiskākais sporta veids ir hokejs un kontakta sporta veidi, piemēram, bokss, tāpēc sportisti lieto aizsargšinas, taču zobu var nolauzt arī ikdienā, ēdot mīkstu ēdienu un negaidīti uzkožot kaut kam cietam, piemēram, olīvas kauliņam.
Ja no zoba nolūzis mazs gabaliņš, reizēm atliek tikai to nopulēt, un defekts nav vizuāli saskatāms. Lielāku fragmentu zobārsts var mēģināt pielīmēt atpakaļ, taču ne vienmēr tas izdodas ideāli skaisti un noturīgi.
Nejauši norīts zoba fragments parasti sekas nerada, taču nenāks par ļaunu pievērst uzmanību gremošanas sistēmai un tās izmaiņām.
Uz traumēta zoba jācenšas nekost, kā arī jāvairās no auksta un karsta ēdiena un dzēriena lietošanas, kas var provocēt sāpes.
Zobs var pāršķelties ne tikai traumas gadījumā, bet arī ja iepriekš ārstēts kanāls un/vai tam likta tapiņa. Tad reizēm, ciešāk uzkožot, vietā, kur sakne plānāka, tā nolūst, ko mutē sajūt kā kustīgu un sāpīgu zoba fragmentu. Lai to nepieļautu, pēc zobu kanālu ārstēšanas ieteicams zobu paugurus pārklāt ar plombām, onlejām vai mākslīgiem kroņiem.
Ja zobs lūzis pāris milimetru zem smaganas, to var atjaunot – taisīt tapu un likt kroni, bet, ja lūzums ir dziļāks, visbiežāk no tā jāšķiras.
Vai implantāts pagalam?
Lai implantāti ilgi un labi kalpotu, ir ļoti svarīgi ievērot atbilstīgu higiēnu. Ap implantāta balstītiem kroņiem un tiltiem, tāpat kā ap dabīgu zobu, var sakrāties ēdiena paliekas. Tas smaganā sēž citādi nekā dabisks zobs, tam ir atšķirīga apasiņošana un šķiedru virziens, tāpēc vieglāk var veidoties smaganu iekaisums un izplatīties uz kaulu.
Implantātu balstītu konstrukciju nedrīkst tīrīt ar abrazīvu pastu un suku, metāliskiem higiēnas priekšmetiem, lai nesaskrāpētu.
Nelīdzenai virsmai pastiprināti pieķersies aplikums, rosinot mīksto audu iekaisumu ap implantātiem. Jāizmanto zobu diegs un speciālas birstītes starpzobu spraugu tīrīšanai. Zobu higiēnists var palīdzēt piemeklēt atbilstīgākos līdzekļus. Kārtīgi, turklāt uzmanīgi jānopucē visas detaļas: stienīši, bumbiņas, plastmasas atslēdziņas.
Ieteicamas regulāras kontroles vizītes pie ārsta 1–2 reizes gadā, kurās nosaka iekaisuma klātbūtni, kustīgumu, kaula malas augstumu ap implantātiem, sakodiena izmaiņas, protēzes kvalitāti, lai laikus atklātu izmaiņas un tās novērstu, pirms implantāta turēšanās kaulā ir apdraudēta. Ja starp vizītēm manāmas kādas izmaiņas, jādodas pie protēzista, lai meklētu iemeslu un risinājumu.
Implantāta balstītas konstrukcijas var liecināt, ka atskrūvējusies vai nolūzusi skrūvīte, ar kuru pieskrūvēts kronis vai kāda cita detaļa, tad jāmeklē ārsta palīdzība. Ja konstrukcija izkrīt, visas detaļas jāņem līdzi pie speciālista.
Ja izkrīt plomba no ejas, caur kuru konstrukcija uz implantāta tiek fiksēta, tā nav akūta situācija, taču vajadzētu pieteikties vizītei tuvākajā laikā.
Bet, ja smaganas asiņo, sāp, ir pietūkušas un izdalās strutas, nekavējoties jādodas pie zobārsta. Iespējams, jāveic rentgenizmeklējums, lai pārliecinātos, vai iekaisums nav iekļuvis kaulā, pārbaudīt vai nav iesprūdušas ēdiena paliekas vai sakrājies aplikums ap implantāta balstītajām detaļām.
Tiem, kam mutē ievietots implantāts, divreiz gadā jāapmeklē arī zobu higiēnists, bet, ja iepriekš bijušas smaganu slimības, cilvēks smēķē vai sirgst ar cukura diabētu, kurš netiek pietiekami kontrolēts, – vēl biežāk. Ja minētās problēmas nav iespējams novērst jau pirms implanta ielikšanas vai rūpīgi nekontrolē, implantāts, visticamāk, pacientam nemaz netiks ielikts.
Ir daudzas implantātu sistēmas, taču protēzisti nestrādā ar tām visām. Būtu labi zināt, kāda ir jums, lai gadījumā, ja netiekat pie sava ārsta un piesakāties citur, varat pajautāt, vai tur strādā ar jums ielikto implantātu sistēmu.
PADOMI
• Ja tilts ir balstīts uz implantātiem, vietas, kurām nav iespējams piekļūt ar zobu suku, iesaka tīrīt ar starpzobu birstīti un citiem tīrīšanas palīglīdzekļiem. Diegs var aizķerties aiz kāda nelīdzenuma un tur palikt, veicinot aplikuma krāšanos un iekaisuma veidošanos.
• Tiltu, kā arī kroņu un implantātu balstītu konstrukciju tīrīšanai iesaka izmantot aktīvo skābekli saturošas zobu pastas.
KONSULTĒJUSI RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTES STOMATOLOĢIJAS INSTITŪTA ZOBU PROTĒZISTE ELĪNA BLŪMA
