Sakodiens ir kā enkurs jeb kāds sakars kājām un mugurkaulam ar zobiem? 8

Autors: Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 53
TV24
“Ko viņi darīs pirmos mēnešus? Viņi dropēs!” Rajevs skeptiski vērtē Krievijas demobilizācijas plānu
Labs darbiņš, kas padarīts – “Visiem nepietiek!” Krievijā sācies 95.benzīna deficīts 73
Lasīt citas ziņas

Nesen dzirdēju stāstu: sievietei bijušas problēmas ar iegurni. Tās izzudušas, kad stomatoloģe noregulējusi… sakodienu. Saausījos – vai tiešām tā var būt?! Un devos meklēt atbildi pie stomatoloģes Dr. EDĪTES IEVIŅAS.

Zobi tajā pašā kosmosā, kur ķermenis

“Tā gluži nav, ka, noregulējot augšžokļa un apakšžokļa sakodienu, var novērst visas fiziskā ķermeņa problēmas, tomēr daudzas no tām, ja pie vainas bijis nepareizs sakodiens, tiešām var atrisināt, jo zobi “atrodas tajā pašā kosmosā, kur ķermenis” – tajā viss ir saistīts. Pacienti izbrīnīti vaicājuši: kāds sakars kājām, mugurkaulam ar zobiem? Vistiešākais, jo sakodiens ir viens no cilvēka vertikālās stājas pieciem pamatelementiem jeb līmeņiem. Pirmais ir potītes, otrais – ceļi, trešais – gūžas, ceturtais – pleci, piektais – sejas–žokļa locītava. Pareizs augšžokļa un apakšžokļa sakodiens ir kā enkurs, kurš šajā ēkā ļoti daudz ko notur,” uzsver stomatoloģe.

CITI ŠOBRĪD LASA

Agrāk daktere īsti neesot sapratusi, kā zirga vecumu var noteikt pēc zobiem. Šajā jomā zinošie paskaidrojuši, par ko stāsta zobu nodilums, smaganu stāvoklis. Labi, ka cilvēkam tā nav, viņa toreiz nodomājusi, bet tagad atzīst, ka būtībā ir gan. Proti – jo cilvēkam veselāki, stiprāki zobi, pareizs, stabils sakodiens, jo ilgstošāk tiek uzturēta laba vispārējā veselība. Savukārt cilvēku, kuri dažādu iemeslu dēļ zaudējuši savus zobus, veselības stāvoklis parasti esot vājāks. Kur āķis? Jau minētajā – sakodiena kā enkura funkcija. Lai es (arī jūs, lasītāji!) to labāk saprastu, daktere liek man apsēsties taisnu muguru, viegli sakost zobus un nofiksēt sakodiena vietu.

Pēc tam to nofiksēt, noliecot galvu uz priekšu, atpakaļ, pa labi un kreisi. Pārsteigta jūtu, ka sakodiena pozīcija pie katra galvas stāvokļa mainās. “Nu, redzat – apakšžoklis ir kā balanss. Galvas stāvoklis dienas laikā mainās neskaitāmas reizes, un apakšžoklis iet tam līdzi, sakožot zobus tur, kur tie jāsakož, – katrs pauguriņš, bedrīte jeb fisūra iegulst savā vietā. Tas arī uztur mūsu vertikālo stāju,” skaidro Dr. Ieviņa un piebilst, ka sakodiens ietekmē arī līdzsvaru. Nostājieties taisni, kājas kopā, aizveriet acis, zobi nesakosti. Pašūpoja? Tad sakodiet zobus – līdzsvars stabilizējas. Tātad, ejot pa laipu pāri upei, sakodiet zobus!

Vainas parādās, kad ķermenis disfunkcijas vairs nespēj kompensēt

Kādas nepareizas ķermeņa darbības spēj veidot nepareizu sakodienu? Diezgan bieži iemesls ir elpošana – bērnībā, pusaudža gados cilvēks nav elpojis caur degunu, kā tas paredzēts pēc dabas, bet caur muti. Šādā gadījumā arī mēle nav savā dabīgajā pozīcijā, līdz ar to augšžoklis veidojas šaurāks, un apakšžoklis ir spiests piemēroties situācijai – tas izbīdās uz priekšu vai pabīdās atpakaļ. Rezultātā, lai gan abi nostājas stabilās attiecībās, sakodiens ir izveidojies nepareizs. Kādu laiku ķermenis šo disfunkciju spēja kompensēt, bet tad pienāk brīdis, kad tas atsakās to darīt, un disfunkcija izpaužas fiziskās kaitēs.

Šādā gadījumā, sākot sakodiena regulēšanu, augšžoklis tiek paplašināts, un apakšžoklis var nostāties dabas paredzētajā vietā. Ideāli, ja stomatologs darbojas kopā ar osteopātu, fizioterapeitu, kinezoterapeitu, rehabilitologu, jo tad brīdī, kad notiek pārmaiņas sakodienā, ķermeni var sakārtot ļoti labi. “Šajā procesā interdisciplinārā medicīna ir ļoti aktuāla. Ļoti labprāt strādāju kopā ar osteopātiem, kuri ķermeni skata kopumā. Arī pati esmu mācījusies osteopātiju, tāpēc viegli saprotamies, jo zinām, ka ik sīkums ir svarīgs. To pavada aizraujoša sajūta – tu pieskaries dievišķai radībai, kuras katra šūna satur milzīgu informācijas apjomu.

Reklāma
Reklāma

Arī par pagātni. Tieši tāpēc disfunkciju, kurām bērnībā, jaunībā nav pievērsta uzmanība, tāpat arī traumu sekas, var izlīst tikai uz vecuma pusi – kad ķermenis tās vairs nespēj kompensēt. Protams, šāda pacienta pētīšana prasa dziļi individuālu pieeju. Piemēram, cilvēks sūdzas par žokļa locītavas krakšķēšanu. Vispirms apprasos par vispārējo veselības stāvokli. Esot pilnīgi vesels, nekādu problēmu. Bet tā nevar būt, jo locītava nesāka krakšķēt bez iemesla.

Tālākā sarunā atklājas, ka bērnībā bieži slimojis ar angīnu, vēlāk gastrītu, bet locītava sākusi krakšķēt pēc operācijas. Un cēlonis atrasts – operācijas laikā mutē ir intubācijas caurule, bet bezsamaņas stāvoklī žokli var atvērt tik plati, cik vajag, un ieliktā caurule var izsist locītavas disku,” stāsta daktere.

Sakodienu iespējams mainīt jebkurā vecumā

Labā ziņa ir tā, ka sakodienu var mainīt jebkurā vecumā un līdz ar to panākt ļoti stabilizējošu veselības stāvokli. Tikai jārēķinās, ka tā noregulēšana var ilgt pat gadiem un ļoti jutīgus cilvēkus, kuri līdz niansēm izjūt savu ķermeni (ap 20% cilvēku), visu šo laiku var pavadīt nepatīkamas sajūtas, piemēram, galvassāpes.

Gan bērniem, gan pieaugušajiem sakodienu regulē ar breketēm un regulējošajām ortodontiskajām kapēm. Ja bērnam zobiņi aug nepareizi, uzreiz jāiet pie speciālista un pēc iespējas ātrāk jāregulē sakodiens. “Daba nekad nav tā kļūdījusies, ka iedevusi lielus zobus, bet mazu žoklīti, un tāpēc zobi aug šķībi, greizi. Teiciens, ka forma seko funkcijai, attiecināms arī uz medicīnu un zobārstniecību jo īpaši – ja bērnam zobu rinda nav pareiza, skaista, tad jāmeklē funkcionāla problēma.

Visbiežāk tā ir jau minētā elpošana caur muti, nepareiza mēles pozīcija, un šī disfunkcija izsauc nākamo disfunkciju. Protams, nedrīkst aizmirst par ģenētisko fonu. Bet ar sakodiena maiņu brieduma gados un tikai dēļ kaprīzes – šis zobs man tāds šķībāks, gribu to iztaisnot – jābūt ļoti uzmanīgam, jo daudzus gadus šis zobs, lai arī šķībs, bijis daļa enkura,” brīdina stomatoloģe.

Kā sakodiens sadzīvo ar protēzēm

“Veidojot izņemamās protēzes, svarīgi saglabāt veco sakodienu – cilvēks pie tā pieradis, ķermenis darbojas saskaņā ar to. To ignorējot, ķermenim būs vajadzīgs laiks adaptēties. 80% cilvēku adaptācija noritēs viegli, bet 20% jutīgo var piedzīvot ļoti nepatīkamas sajūtas. Bet izņemamajās platēs sakodienu var viegli pieregulēt, un kopumā ar tām nav nemaz tik slikti – ja tās ir augšā un apakšā, muskuļu spēks ir gana liels, lai noregulētu savus ceļus. Turklāt plates ar laiku piedilst. Tāpēc cilvēkiem, kuriem tās aizstājušas savus zobus, parasti nav sejas žokļa locītavu problēmu. Citas sāpes tās neizsauc. Vienīgā problēma – vai plates gana labi turas,” skaidro stomatoloģe.

Ar neizņemamajām protēzēm – kroņiem, implantiem – jābūt daudz uzmanīgākiem, jo tās pieregulēt ir daudz sarežģītāk. Ja cilvēks pirms to likšanas nesūdzas par veselības problēmām, sakodienā nekas nav jāmaina. Bet, tiecoties pēc it kā pareizā, glītākā, rezultāts var izvērsties bēdīgs. Piemērs: cilvēkam izregulēti zobi, salikti kronīši, izveidots klasiski pareizs sakodiens, bet līdz ar šo smukumu sākusi sāpēt galva, sprands, viņš juties neērti, nav varējis paēst – bijusi sajūta, ka zobi ielikti sprostā. Secinājums – perfektais sakodiens nesader kopā ar cilvēka vairs ne tik perfekto ķermeni. Bet, ja pacientu iepriekš mocījušas, piemēram, galvas, muguras sāpes, tad rūpīgi jāizvērtē – varbūt protēzes taisīt jaunā sakodienā.

“Principā zobārstam protēzistam par cilvēka ķermeni jāzina tikpat daudz kā fizioterapeitam, rehabilitologam, osteopātam, kinezioterapeitam. Taču joprojām ir populāri uztaisīt skaistus zobus, bet nerēķināties, kā tos pieņems ķermenis, kurā viss ir saistīts,” daktere vēlreiz uzsver savu pārliecību un izstāsta vēl vienu piemēru. Sportiskai, spēcīgai sievietei ielikti divi skaisti apakšējie tilti. Kopš tās dienas zudis spēks, īdējusi galva, bijusi urdoša sajūta, ka mati uz galvas nav savās vietās.

Izmeklējumu laikā atklājies – liekot tiltus, apakšžoklis pagriezies uz vienu pusi par kādiem 1,5 mm, izraisot pieres–pakauša muskuļa tonusu. Līdzko tas, nomainot tiltus, atgriezts vietā un muskulis ticis atslābināts, sieviete sprigani pavēstījusi: spēks atgriezies, galva neīd, mati ir savā vietā! Būtībā sava ķermeņa izjušana līdz sīkākajai niansei esot dāvana, jo nejutīgie problēmu nereti sajūtot tikai tad, kad ķermenis ar to vairs netiek galā – veselības problēmas tik ļoti samilzušas, ka tās atšķetināt ir grūti.

Sakodiens un gudrības zobi

Kā zināms, gudrības zobi (8. zobi) parādās vecumā no 17 līdz 25 gadiem, kad sakodiens praktiski jau izveidojies, tāpēc daktere iesaka tos izņemt laikus, jo gudrības zobi var sagādāt daudz nepatikšanu: sastumt zobu rindu uz priekšu, deformējot sakodienu, tie var izlīst laukā, sagriezties un traucēt sakodienam, ja pretī nav augšējā vai apakšējā zoba. Turklāt gudrības zobi skaitās rudimenti – tie un arī 9. zobi bija vajadzīgi tam stāvus staigājošajam cilvēkam, kurš dzīvoja alā un ēda termiski neapstrādātu barību. Mūsdienās daudziem jauniešiem vairs neesot 8. zobu aizmetņu. Ķermenis evolucionē.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.