Slimnīcā, pansionātā, cietumā… 10 interesanti fakti par dzīvnieku terapiju 0
Amerikāņu biologs Edvards Osborns Vilsons radījis hipotēzi par biofīliju – neapzinātu, instinktīvu cilvēka tieksmi pēc citām dzīvām radībām. Viņaprāt, saskarsme ar citām dzīvām būtnēm – dzīvniekiem vai augiem – veicina cilvēka organisma harmonisku funkcionēšanu.
*
Petterapija jeb dzīvnieku asistēta terapija, jeb zooterapija – samērā jauns alternatīvs terapijas veids, kurā izmanto dzīvnieku pozitīvo ietekmi uz cilvēku.
*
Petterapijas mērķis – uzlabot pacienta fiziskās, sociālās, psiholoģiskās vai izziņas spējas.
*
Pasaulē petterapijā izmanto gan mājas mīluļus (piemēram, suņus, kaķus), gan fermu iemītniekus (piemēram, zirgus, cūkas), gan savvaļas dzīvniekus (piemēram, delfīnus).
*
Visplašāk terapijā izmantotais dzīvnieks ir suns – tas pavada neredzīgos, ir palīgs cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet kanisterapijā tas palīdz cilvēkiem ar neiroloģiskiem, attīstības, saskarsmes vai citiem traucējumiem.
*
Petterapija var būt noderīga arī atkarību un ēšanas traucējumu ārstēšanā.
*
To izmanto arī darbā ar cilvēkiem, kuri cietuši vardarbībā.
*
Terapija, kurā izmanto dzīvniekus, plaši tiek īstenota darbā ar bērniem – uzticēšanās un saskarsme, piemēram, ar suni ir solis ceļā uz attīstību un socializāciju.
*
Citās valstīs dzīvnieku terapiju liek lietā ne vien medicīniskos, bet arī sociālās rehabilitācijas nolūkos pansionātos, bērnunamos, cietumos un citās institūcijās.
*
Zooterapijas popularitāte palielinās par spīti aizrādījumiem, ka tai nereti trūkst zinātniska pamatojuma.
