Foto: Unsplash

Labās meitenes sindroms: ērta visiem, neērta sev 0

Labas meitenes sindroms ir stāvoklis, kas nedaudz līdzinās teicamnieces sindromam un perfekcionistam. Kā liecina nosaukums, sievietēm tas izpaužas biežāk, tomēr tas piemeklē arī pa kādam vīrietim (tad runājam par labā zēna sindromu). Šī parādība nav slimība vai novirze, tomēr tās īpašniekiem var nopietni pabojāt dzīvi. Lapas experimental-psychic.ru speciālisti aplūko, kas raksturīgs “labām meitenēm un zēniem”, un vissvarīgākais – kā atbrīvoties no tāda stāvokļa.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Kā attīstās labās meitenes sindroms un kas tas ir?

Ko gandrīz visi vecāki saka bērniem? Ka labi jāuzvedas, jāklausa vecākajiem, nerunāt pretī, palīdzēt mammai un tētim utt. Turklāt meitenēm bieži vien tiek izvirzītas augstākas prasības – ja zēniem piedod nerātnības, skaļas rotaļas un ne to labāko uzvedību, tad jaunajām lēdijām – ne vienmēr. Bieži tiek izmantots tradicionālais sauklis – “Labas meitenes tā neuzvedas!”. Tam pievienojas citi – “Uzvedies klusi”, “Esi uzcītīga”, “Tev jāpalīdz mājas darbos”, “Nesmejies tik skaļi”, “Esi kautrīga, neizrādies” un daudzi citi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja meitene ievēro visus šos noteikumus, viņu parasti slavē vecāki, skolotāji, draugu vecāki, vecāku draugi utt. Viņa tiek minēta kā piemērs citiem bērniem, viņai saka jaukus vārdus vai citādi izceļ. Bieži vien tāda pieaugušo mīlestība saistīta ar faktu, ka šāda meitene ir ļoti ērta – klusa, paklausīga, bez problēmām.

Vēlāk daļa meiteņu un sieviešu tādas arī paliek – paklausīgas, cenšas visu izdarīt perfekti un neradīt nevienam neērtības. Viņu prātā nostiprinājies viedoklis, ka mīl tikai labas meitenes, un mīlestība jāizpelnās.

Te mēs saskaramies ar vienu no svarīgākajām labās meitenes sindroma problēmām – tie, kuriem tas piemīt, jau no bērnības pieraduši atteikties no savām jūtām un vēlmēm par labu citu vēlmēm, uzskatot, ka tā izpelnīsies mīlestību un labu attieksmi. Vecāki, skolotāji un citas autoritātes parādīja, kādu bērna izturēšanos sagaida, un izveidoja atbilstošu vērtību sistēmu. Piemēram, “Labas meitenes nekāpj kokos, bet nodarbojas ar izšūšanu. Karatē domāts zēniem, meitenēm jāpatīk dejot.”

Pieaugušie iedvesa meitenei savu izpratni, kas ir labs, kas ir slikts, ko vajadzētu un ko nevajadzētu darīt, nevienu neinteresēja, ko meitene patiešām jūt un vēlas. Tieši tādā pašā veidā situācija attīstījās labajiem zēniem.

Faktiski tādas personības ir ļoti ērtas citiem – bet ne paši sev. Viņi visas savas darbības salīdzina ar uzvedības modeli, kuru nosacīti var saukt par “Kā rīkotos laba meitene, ko darītu labs zēns?” Šis ideālistiskais personāžs gandrīz nekad neatsaka palīdzību, visu vienmēr dara ātri un pareizi (izvirza sev ārkārtīgi augstus standartus un jebkuru nepilnīgu rezultātu uzskata par sakāvi).

Reklāma
Reklāma

Patiesībā “laba bērna” galvenais mērķis ir izpatikt citiem, darīt to, ko saka draugi, priekšnieks, kolēģi, kaimiņi utt. Tie, kuriem piemīt šis sindroms, uzskata, ka, pateicoties šādai uzvedībai, citi izturēsies labi, mīlēs viņus un sadarbosies. Tomēr praksē bieži viss izrādās savādāk.

Kāpēc pieaugušais “labais bērns” ir ērts visiem, bet ne sev?

• Viena no daudzu pieaugušo “labo bērnu” galvenajām problēmām ir tā, ka viņi ir nelaimīgi un vienmēr neapmierināti ar sevi. Tas ir loģiski situācijā, kad cilvēks atsakās no savām vēlmēm un jūtām par labu kādam uzspiestam ideālam. Patiesībā, pirmkārt, ideāls nav sasniedzams; otrkārt, gandrīz neiespējami izpatikt visiem apkārtējiem; treškārt, grūti būt laimīgam, kad tavas jūtas un emocijas tiek pilnībā vai lielā mērā ignorētas. Daži pieaugušie “labie bērni” ir tā pieraduši nepievērst sev uzmanību, ka paši nesaprot, ko patiesībā vēlas. Infantilām personībām ir tāda pati īpašība.

• Pieaugušie “labie bērni” pastāvīgi cenšas, bet nevar izpatikt visiem apkārtējiem, tāpēc viņi jūtas vainīgi, pārdzīvo stresu. Daļēji viņi pie tā paši vainīgi – tāpēc, ka vēlas sasniegt tikai ideālus rezultātus un viņiem šķiet, ka nedara visu pietiekami ātri un/vai kvalitatīvi.

• Tādiem cilvēkiem pat neienāk prātā kādam atteikt, jo “labi zēni/meitenes” nevienam neatsaka. Tāpēc dažkārt viņiem sakrājas ļoti daudz pienākumu. Turklāt daudzus no tiem patiesībā varēja vai nu nedarīt vispār, vai arī netērēt tam tik daudz laika.

• Problēma arī tā, ka šādi cilvēki nesasniedz savu galveno mērķi – izpelnīties mīlestību un labu attieksmi. Biežāk apkārtējie cilvēki izmanto “labo zēnu un meiteņu” labo sirdi, pierod, ka viņi vienmēr gatavi piekāpties, un dara to, ko viņiem saka. Tas tiek uztverts kā pašsaprotams un var nelabvēlīgi ietekmēt mūsu varoņus.

Ir arī citas relatīvi mazākas problēmas:

• Labie zēni un meitenes jebkuras (pat nenozīmīgas) kļūdas uztver kā traģēdiju.
• Viņi naidīgi uztver jebkādu kritiku: tā tiek uzskatīta nevis par iespēju uzlabot rezultātu, bet par “pierādījumu”, ka darbs veikts nepareizi, rezultāts nav ideāls.
• Labajiem bērniem, tāpat kā infantilām personībām, bieži vien ir grūtības pieņemt lēmumus, it īpaši, ja jautājums neatbilst viņu vērtību sistēmai un morālajām vadlīnijām.
• Mūsu stāsta varoņi neaizstāvēs savu viedokli (jo tas kādu var aizskart), viņi ar grūtībām spēs aizstāvēt sevi.
• Daudzi neprot rūpēties par sevi, palutināt. Visa enerģija (un materiālie resursi) tiek tērēta rūpēm par citiem, vēlmei izpatikt viņiem.

Kā atbrīvoties no aplūkotā sindroma

Pirmkārt, jāsagatavojas, ka, tiklīdz pārstāsi būt ērts (-a) citiem, tavā virzienā noteikti plūdīs negatīvisma vilnis. Attieksmes maiņu var uzskatīt par pārbaudi, kas parādīs, kurš tev patiešām ir tuvs. Lai gan pat patiesiem draugiem var būt nepieciešams laiks, lai pielāgotos faktam, ka esi mainījies. Jebkurā gadījumā tavas pūles noteikti atmaksāsies.

Lai atbrīvotos no aplūkotā sindroma, pakāpeniski pierodi rūpēties arī par sevi, nevis tikai citiem. Tas var nebūt tik vienkārši, kā šķiet, jo kopš bērnības tev tāda ieraduma nav bijis. Sācto attīstīt! Tas nenozīmē, ka jākļūst par egoistu. Tikai jāiemācās novērtēt sevi un pārorientēt savu dzīvi ne tikai uz citiem, bet arī sevi.

Atceries, ka tādas pārmaiņas var prasīt diezgan ilgu laiku. Tas ir pilnīgi normāli. Ja jūti, ka neizdodas, apsver domu par palīdzības meklēšanu pie psihologa.

Daži teorētiski aspekti

• Pirmkārt, saproti un pieņem, ka neesi banknote, lai visiem patiktu. Ir svarīgi ne tikai to saprast vārdos, bet arī atkārtot sev, kad kāds izsaka neapmierinātību. Tad pakāpeniski šis uzstādījums kļūs par tava pasaules uzskata daļu.

• Otrā pusīte, draugi un radinieki mīl tevi kā personību un par to, ka esi viņu dzīvē, nevis par to, ka visu laiku centies viņiem izpatikt. Ja viņus pievilina tikai labās meitenes/labā zēna tēls, vērsts pārdomāt, vai tādas attiecības tev vajadzīgas.

• Kritika, neideāli veikts darbs, vēlme palutināt sevi un citas lietas, ko atļaujas “sliktie” zēni un meitenes, ir pilnīgi normālas lietas. Tu neesi robots, lai visu un vienmēr paveiktu izcili un bez kļūdām. Turklāt arī tev nepieciešams atslābināties un iepriecināt sevi.

Kā to izdarīt praktiski

• Jebkurā situācijā, pirms kaut kam piekrist vai pieņemt lēmumu, pajautā sev, kā tas nāks par labu tieši tev. Ja tev lūgs pastrādāt sestdien, vai piešķirs papildu brīvdienu vai naudas kompensāciju? Vai tas sniegs kādu unikālu iespēju, kuru nevar iegūt, to izdarot darba laikā? Ja saproti, ka nekāda personīga labuma nebūs un tevi vienkārši izmanto, pieklājīgi atsakies vai izvirzi savus nosacījumus (“Ļoti labi, es tieši gribēju lūgt brīvdienu trešdien”).

• Līdzīgi ar vēlmēm, emocijām, jūtām – biežāk jautā sev: “Ko es jūtu? Vai man tas patīk? Ko es gribu?” Nedomā par citu cilvēku viedokli, viņu vajadzībām un nodomiem. Nedomā par to, kā tu izskatīsies un ko par tevi padomās. Izstrādā ieradumu ieklausīties sevī, vēlmēs un sajūtās.

• Palutini sevi ar jaukiem sīkumiem. Piemēram, tā vietā, lai pagatavotu dzīvesbiedram īpaši sarežģītu ēdienu, izvēlies vieglāku variantu un ietaupītajā laikā ieej vannā. Tā vietā, lai pilnveidotu kārtējo projektu, noskaties iecienītā seriāla jauno sēriju.

Sākumā pārmaiņas visticamāk, pavadīs vainas sajūta un/vai kauns. Kā tad tā: tu velti laiku sev un nedari to, kas pienākas. Mēģini ignorēt šo sajūtu – redzēsi, ka pasaule no tā nesabruks, citi nesāks izturēties pret tevi sliktāk, un tu sev sagādāji prieku. Pakāpeniski tas kļūs par ieradumu.

Atbrīvošanās no “labās meitenes/labā zēna” sindroma sniegs vairāk brīvā laika, atbrīvos no liekas nastas, ļaus pievērsties savām emocijām un jūtām un, iespējams, pilnīgāk realizēt sevi tajās jomās, kuras patīk tieši tev. Šķiet, ka tie ir pietiekami iemesli, lai pārvarētu paklausīgo, pazemīgo bērnu sevī un sāktu rūpēties par sevi.