Foto: Luis Molinero/SHUTTERSTOCK

Lai ārsti nenonāktu cietumā 0

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ar vēstuli ir vērsusies Veselības ministrijā un lūgusi precizēt Krimināllikuma 138. pantu, no tā izslēdzot iespēju krimināli sodīt mediķus par profesionālām kļūdām, kas radušās neuzmanības dēļ.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 datumi, kuros dzimuši izredzētie: visticamāk, viņi nenojauš par kādu apslēptu talantu
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
VIDEO. “Kaut ko tādu dzīvē nebiju redzējusi!” Kristīne netālu no Valmieras vakarā sastapusies ar veselu “zoodārzu” 8
Lasīt citas ziņas

Patlaban likumā ir noteikts, ka ārstniecības personas par profesionālo pienākumu nepildīšanu vai nolaidīgu pildīšanu var sodīt ar cietumsodu no gada līdz pat pieciem gadiem.

“Ārstu diskusijā bija priekšlikums norobežot tās medicīniskās kļūdas, kas radušās neuzmanības dēļ, bet, protams, saglabājot kriminālatbildību smagākos gadījumos, kad ir konstatēta rupja nolaidība vai tīši ārstniecības noteikumu pārkāpumi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tādēļ uzrakstījām vēstuli Veselības ministrijai, bet ministrija to nodeva tālāk Tieslietu ministrijas Krimināllikuma darba grupai, kur ir sāktas diskusijas, kā šo jautājumu atrisināt,” skaidroja LĀB juriste Ilze Vilka.

LĀB uzskata, ka profesionālo pienākumu tīša nepildīšana vai tīši nolaidīga pildīšana ir norobežojama no situācijām, kad ārsts savā profesionālajā darbībā ir izmantojis nogaidīšanas taktiku, lai varētu izšķirties par pacientam vēlamāko ārstēšanu vai, piemēram, izvairītos no nevajadzīgām un lieku risku radošām invazīvām manipulācijām.

Ja tomēr ārsts ir pieļāvis kļūdu un nogaidīšana nav bijusi pamatota, kas atklājas vēlāk, kad diagnoze jau ir zināma, visdrīzāk tiks uzskatīts, ka ārsts nav kļūdījies apzināti. LĀB norāda, ka novēlota un nesavlaicīga pienākumu izpilde var tikt pieļauta arī situācijās, kad ārsts kļūdās un nepamana kādu draudošu simptomu.

Viņš izlemj vispirms veikt kāda cita steidzama pacienta ārstēšanu un tādēļ pirmajam pacientam tiek radītas kaitīgas sekas. Arī šādā gadījumā ne vienmēr varēšot konstatēt, ka ārsts ar savu bezdarbību ir kaitējis slimniekam, bet varētu tikt konstatēts, ka ārsts ir bijis neuzmanīgs pret saviem profesionālajiem pienākumiem.

Tāpēc LĀB vēlas, lai kriminālatbildība tiktu paredzēta tikai par tīšu profesionālo pienākumu nepildīšanu vai tīši nolaidīgu pildīšanu.

Šis jautājums nonācis arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas redzeslokā. Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska deputātiem skaidroja, ka praksē šie gadījumi neesot tik viennozīmīgi vērtējami. Atsevišķi ārsti esot saukti pie kriminālatbildības, bet tiesas spriedumā formulēts, ka kļūdas pieļautas neuzmanības dēļ.

Reklāma
Reklāma

“Tas neatbilst tam, kā šis Krimināllikuma pants ir vēsturiski konstruēts. Prakse neatbilst teorijai. Tieslietu ministrija lūdza Ģenerālprokuratūru sazināties ar visiem prokuroriem, kuru lietvedībā ir bijušas vai patlaban ir krimināllietas, kas attiecas uz 138. pantu, un līdz janvārim izpētīt, secināt un noskaidrot, kāda ir juridiskā prakse, un iesniegt šo izvērtējumu darba grupai.

Pat ja hipotētiski šis pants tiktu izsvītrots no Krimināllikuma, tad ir jāatceras, ka Krimināllikumā tiks saglabāti tādi panti, kā, piemēram, nonāvēšana aiz neuzmanības un miesas bojājumu nodarīšana aiz neuzmanības.

Ja mediķa rīcībā tiks konstatēta šāda veida neuzmanība, tad jebkurā gadījumā krimināl­atbildība paliks. Pēc būtības Latvijas Ārstu biedrības priekšlikums šobrīd nerisina tieši neko,” secināja Krimināltiesību departamenta direktore.

Saeimas deputāts Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) ir izpētījis, cik bieži praksē mediķiem ir piemērota brīvības atņemšana par nolaidīgu pienākumu pildīšanu. Viņš pārliecinājies, ka tiesās gadā nonāk viena šāda krimināllieta vai nenonāk neviena. Notiesājošo spriedumu esot ļoti maz, brīvības atņemšana nevienam neesot piemērota.

Piespriestie sodi esot ļoti saudzīgi, turklāt pēdējā laikā tiesas vairs nepiemērojot krimināllikumā paredzēto papildsodu – ierobežojumu noteiktu laiku nodarboties ar ārstniecību. Notiesātās personas turpinot savu medicīnisko praksi. Konstatēts arī viens gadījums, kad ārsts, kura vainas dēļ pacients nomira, aktīvi reklamēts medijos, protams, neminot traģisko gadījumu un notiesāšanu.

Lai nenonāktu līdz kriminālatbildībai, ārstiem arī pašiem būtu jāanalizē savas kļūdas. LĀB šim nolūkam ir izveidota Aroda tiesa, kuru daudzus gadus vada ārsts Jāzeps Baško.

Diemžēl kopš ir jāievēro Datu aizsardzības regula, Arodu tiesa vairs netiekot pie pacientu slimību vēsturēm, tāpēc tās darbība ir stipri apgrūtināta. Lai likvidētu šo ierobežojumu, LĀB rosina veikt grozījumus Pacientu tiesību aizsardzības likumā.

Krimināllikuma 138. pants

Ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīga pildīšana

(1) Par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepildīšanu vai par nolaidīgu to pildīšanu, ja šis nodarījums vainīgā neuzmanības dēļ izraisījis cietušajam smagu vai vidēja smaguma miesas bojājumu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(2) Par tādu pašu nodarījumu, ja tas izraisījis cietušā inficēšanos ar cilvēka imūndeficīta vīrusu vai B vai C hepatīta vīrusu, vai bijis par iemeslu cietušā nāvei, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Latvijas Ārstu biedrība piedāvā šā panta sākuma daļu papildināt ar vārdu “tīši”: “Par ārstniecības personas profesionālo pienākumu tīšu nepildīšanu vai par tīši nolaidīgu to pildīšanu (..)”

Gruntmanis: nopietni jāpadomā, pirms sodīt ārstus

Uģis Gruntmanis, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes priekšsēdētājs:

“Šāda veida diskusijas pasaulē nav nekāds jaunums. Piemēram, Kanādā ir apkopotas medicīnas māsu kļūdas veselības aprūpes sistēmā un secināts, ka tās ir trešais lielākais mirstības iemesls pasaulē no sirds un asinsvadu slimībām, kā arī ļaundabīgajiem audzējiem.

Sniegšu vienu piemēru, kāpēc būtu nopietni jāpadomā, pirms sodīt ārstus. Vienā no Hārvarda universitātes slimnīcām izcils asinsvadu ķirurgs pacientam izoperēja nevis to kāju, kas bija jāoperē, bet otru. Pacients, pamostoties pēc operācijas, nebija pārāk apmierināts, ka sāpošā kāja nav izoperēta.

Sākās liels skandāls, pat Masačūsetsas štata līmenī, un tika pieprasīts atlaist un sodīt šo ārstu. Bet slimnīcas vadība pateica, ka tas nenotiks divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, visi zina, ka šis ārsts ir izcils un katrs ārsts savu kļūdu pārdzīvo. Ir taču zināms, ka ārsti pašnāvības izdara biežāk nekā citu profesiju pārstāvji.

Otrkārt, slimnīcas vadība norādīja, ka valstī pastāv problēmas operāciju laikā ieviest tādu kārtību, kad pirms operācijas medicīnas māsa, anesteziologs vai pats ķirurgs pārbauda, vai visi ir sagatavojušies operācijai un vai slimniekam tiks operēts nepieciešamais orgāns.

Slimnīcas vadība zināja, ka tas tā nenotiek. Trīsdesmit procenti no ķirurgiem pieļauj kļūdas. Šis asinsvadu ķirurgs kļuva par tā saukto čempionu ķirurģijā, lai popularizētu šo pieminēto pārbaudi pirms operācijas.

Viesojoties Kataras valstī, tikos ar mediķiem un painteresējos, kā viņi tiek galā ar ārstu kļūdām. Man atbildēja, ka tur krimināllikumā ir noteikts, ka ārstiem par kļūdām draud cietumsods. Kad interesējos, cik ārstu ir ielikti cietumā, man atbildēja, ka neviens. Viņi baidās atklāti runāt par savām un kolēģu kļūdām, lai nenonāktu cietumā.”

Visos pacientu miršanas gadījumos abās Latvijas universitātes slimnīcās pārliecinājos, ka tā bijusi sistēmas iekšējā nesakārtotība, nevis ārstu vai medicīnas māsu vaina.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.