Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SHUTTERSTOCK

“Man nav tiesību kļūdīties”. Patiesās emocionālās skolotāju grūtības: vai skolotājam vajadzīga psihoterapija? 0

Attiecības kā spogulis

Ukraiņu partizānu darbība iedzinusi krievos bailes – atzīst Slaidiņš
Atliek minēt, kāpēc sirmgalvim tāds naids pret ukraiņiem, ka gandrīz nonāk cietumā
Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
Lasīt citas ziņas

Pastāvīga spriedze, stress, skolēnu agresija, vilšanās un nepārliecinātība par sevi skolotāja darbā ir neizbēgami. Lielā darba slodze un cenšanās savienot daudzas dažādas lomas arvien vairāk liek skolotājiem runāt par to, ka viņiem vajadzīga psiholoģiskā palīdzība.

Svētdien ir Skolotāju diena, tādēļ aktualizējam tēmu par to, kā jūtas skolotāji un kāds atbalsts, iespējams, viņiem nepieciešams.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jebkurš darbs, kurā esi līdz kaulam, prasa no cilvēka pašaizliedzību, bet darbs ar bērniem nav iespējams bez tā,” uzskata rakstnieks Simons Soloveičiks. Skolotājam aiz skolas sliekšņa jāatstāj viss, kas viņu satrauc un jānāk pie bērniem “ar cēli domājošu dvēseli”.
Plāns, žurnāls, vecāki, izglītības standarti, eksāmeni, direktors, izglītības inspektori, sarunas skolotāju istabā… Skolotājs vienmēr ir publikas ielenkumā un no viņa daudz ko gaida: vispirms skola (viņam jābūt radošam un vienlaicīgi jāseko apstiprinātai programmai), tad vecāki (viņam jābūt autoritātei skolēnu acīs un tajā pašā laikā jābūt iecietīgam, tolerantam) un, visbeidzot, skolēni (viņam jāiegūst autoritāte un jāmīl un jāsaprot viņi). Nemaz nerunājot par neiespējamo (bet gaidīto) uzdevumu panākt, lai visiem būtu labas sekmes. Jāvar, jāspēj, jāpiepilda cerības. Tāda atbildības nasta nevar nebūt smaga, nevar nespiest.

“Man nav tiesību kļūdīties” – šie vārdi bieži dzirdami no tiem, kas strādā skolā. “Es domāju, ka skolotāju psiholoģiskās grūtības sākas brīdī, kad viņi nolemj būt nevainojami it visā – saka psiholoģe Natālija Jevsikova, “Un “salūst” tad, kad (neizbēgami) tiek apšaubīta viņu kompetence un līdz ar to – paštēls”. Un tas notiek ar lielāko daļu skolotāju, jo šīs profesijas pārstāvji ļoti bieži identificējas ar savu darbu. Ar savu psiholoģisko un fizisko veselību skolotāji maksā arī par izglītības sistēmas trūkumiem. “Skolotājs ir kā karavīrs bez aizmugures – piebilst psihoterapeite Svetlana Krivcova – aci pret aci ar skolēnu jauno paaudzi, pusaudžu narkomāniju, daudzu vecāku apjukumu, bērnu agresiju, bailēm no dzīves. Un ar savām paša bailēm”. Varbūt tas ir iemesls, kāpēc, kā saka speciālisti, skolotāji psiholoģiskos treniņos un semināros ir viszinātkārākie, pateicīgi klausītāji un aktīvi dalībnieki.

Skolotāja-skolnieka attiecībām ir īpaša iezīme: tās “atspoguļojas”. Mācot bērnus, skolotājs neizbēgami atceras savu bērnību, un līdz ar to pastāv risks, ka attiecībās izpaudīsies viņa senie zemapziņas konflikti. Skolā viņš neapzināti realizē savas vēlmes, priekšstatus, fantāzijas. “Mēs mācām ar to, kādi esam un ļoti maz ar to, ko mēs zinām, “- domā psihoanalītiķe Annija Kordjē. Savukārt bērni neapzināti uztver skolotājus kā savus vecākus. “Bet skolotāji neņem vērā šo fenomenu, – turpina analītiķe – viņi vienkārši nezina par to un, piemēram, agresiju uztver kā sev adresētu”. Protams, pedagoģisku recepšu un “brīnumainu” metodisku paņēmienu nav gana. Skolotājiem ir iespēja celt kvalifikāciju, bet ar to nepietiek: savā ikdienas darbā skolotājs ir viens pret visu, kas viņu satrauc.

“Daudzus gadus bija dabiski, ka liela daļa no manas garīgās enerģijas tika iztērēta skolēniem, es pavadīju ar viņiem daudz laika, iedziļinājos viņu problēmās, mēģināju tās risināt un guvu no tā lielu prieku,” – saka Tamāra Eidelmane, vēstures skolotāja (darba pieredze skolā 28 gadi). “Pēc pēdējā zvana es jau sāku gatavoties rudens nodarbībām un tā pagāja vasara. Tagad tā vairs nav, kaut kas ir “pārtrūcis”. Tajā pašā laikā kā skolotāja es zinu daudz vairāk nekā 90. gadu vidū. Prasmes vairojas, bet entuziasms noplok. Paliek nogurums”.

“Pirmie desmit gadi jebkuram normālam skolotājam aizrit eiforijas un entuziasma stāvoklī,” stāsta Anatolijs Beršteins, vēstures skolotājs (16 gadu pieredze). “Viņš bez bailēm mēģina, aktīvi eksperimentē, enerģiski sasniedz… Šaubas un nogurums uzkrājas nemanīti, pastiprinot viens otru. Parādās slimīgs prasīgums pret bērniem, tad pret sevi. Reakcija uz neveiksmēm kļūst asāka un ilgāka. Un “uzvaras” nešķiet tik pārliecinošas… Atgriezies pie jautājumiem, uz kuriem sen jau atbildes bija atrastas: kāpēc nāci pie bērniem, ko gribēji no viņiem, ko no sevis? Tālāk – vairāk, vai dari, ko vēlies, vai vispār vari darīt to, kas ir nepieciešams, un starp citu – kas patiesībā ir nepieciešams?”

Nepieciešams atbalsts!

Kolēģu solidaritāte bieži ir vienīgais glābšanas riņķis. “Skolotāju istaba ir sava veida grēksūdzes vieta,” saka biologs Oļegs Arutjunovs (skolotāja stāžs 21 gads). “Mēs šeit ierodamies, lai atvilktu elpu, izrunātos, dalītos priekā. Te saproti, ka neesi vienīgais, kam ir problēma, ka tās lielā mērā izraisa pati izglītības sistēma… Tas ir neliels mierinājums.”

Skolotājam ir nepieciešams tādu cilvēku atbalsts, ar kuriem var analizēt savu pieredzi un savas bažas. Bet ne visi ir gatavi komunicēt atklāti. Sūdzēties par bērniem vai nesakārtoto dzīvi ir viena lieta, bet pavisam cita – atzīt, ka jums ir nepieciešams atbalsts. Īpaši noslēgti ir jaunie skolotāji, kā apliecina Tatjana Belova. “Es otro gadu mācu bioloģiju, un jau otro gadu man bieži gribas raudāt, man ir bail. Bet es neizrādu savas emocijas, jo tās ir profesionālas nekompetences pazīme.” Skolotāji tiek pastāvīgi uzraudzīti un reti atbalstīti: daudzos kolektīvos valda sāncensība, nevis sadarbība.

Valstij vajadzētu atrast veidus, kā atbalstīt skolotājus. “Skolā obligāti jāstrādā psihologam,” saka Svetlana Krivcova. “Pēc statusa viņam jāatbilst direktora vietniekam personāla jautājumos. Tad viņš var, strādājot ar skolotājiem, efektīvāk veicināt psiholoģisko labklājību, iesaistot dažādu specializāciju psihologus.”

Ilūzijas augļi

Nemiers, aizkaitināmība, bezjēdzības sajūta par darāmo, vainas izjūta – tas viss neizbēgami pavada skolotāja darbu. “Skolotājs neveido karjeru,” rakstīja Simons Soloveičiks. “Viņš ienāk skolā kā skolotājs un apglabā viņu ar tādu pašu amatu, izņemot to, ka, pievienojas vārds “pensionārs”. Viņš ir aktieris, bet viņa klausītāji un skatītāji neaplaudē. Viņš ir tēlnieks, taču viņa darbu neviens neredz. Viņš – ārsts, bet pacienti reti pateicas viņam par ārstēšanu un ne vienmēr vēlas ārstēties… Kur viņam gūt iedvesmu ikdienas darbiem? Nav nejaušība, ka daudzi skolotāji pēc pieciem līdz desmit gadiem sāk “emocionāli izdegt”. Viņu nepamatotās cerības izpaužas ironiskās piezīmēs par darbu, hroniskā nogurumā, intereses zudumā par darbu, bērniem, kolēģiem. “Stiprāk izdeg tie, kuriem darbs ir saistīts ar misijas apziņu un tiem, kas cenšas ievērot principu: “Es nevaru kļūdīties”; “Man jābūt atturīgam, nosvērtam”; “Man nav tiesību būt neobjektīvam”; “Man ir jābūt visiem pa piemēru,” uzskaita Svetlana Krivcova. “Tāds skolotājs it kā stāv uz pjedestāla ar savu unikalitāti un nekļūdīgumu. Viņš ignorē savas emocijas un nevar saprast skolēnu pārdzīvojumus, kas, protams, izraisa bērnu naidīgumu.”
Pēdējos gados pedagoga profesijas statuss ir mainījies. “Tas vairs nav jautājums par aicinājumu – ir tikai darbs, smags darbs, kas netiek pienācīgi apmaksāts,” analizē Natālija Jevsikova. “Tā vietā, lai mēģinātu atjaunot pedagoga profesijas prestižu, sabiedrība tikai izsaka nožēlu.” Bet skolotājiem nepieciešams atmest ilūzijas par iespēju būt neitrālam mācot, par spēju kontrolēt attiecības skolotājs-skolēns.

Mums vajadzētu atzīt: šis darbs ir vissubjektīvākais, salīdzinot ar citiem, un vairāk nekā jebkurš cits saistīts ar cilvēka personisko sfēru. Tāpēc topošajiem skolotājiem un tiem, kuri šaubās savā izvēlētajā profesijā, ir lietderīgi parunāt ar psihologu, lai noskaidrotu, vai pedagoģija vispār ir viņiem piemērota. Ja šādu šaubu nav, tāpat skolotājam nepieciešams to cilvēku atbalsts, ar kuriem būtu iespējams analizēt savu pieredzi, savas rūpes. Psihologs palīdzēs viņam saprast, ka nogurums, tukšuma sajūta, rūgtums nav strupceļš un neveiksme, tas ir dabisks cilvēka, kas dara savu darbu, ceļš.

Brīnišķīga cilvēka loma

Tas, kurš sācis studijas pedagoģijā, patiesībā ir apņēmies kļūt par ideālu cilvēku, vismaz nākotnē saviem skolēniem. Skolotājam nav tiesības būt parastam, viņš ir spiests spēlēt lomu – brīnišķīgs cilvēks. Šī pieņemtā loma pamazām pārstāj būt loma un kļūst raksturs. Parasts cilvēks pārvēršas par īpašu – par Skolotāju. Par Skolotāju viņu padara ne jau mācību iestāde, bet ilggadēja komunikācija ar bērniem, kuriem – ja viņš ir godīgs – viņam jābūt labākajam cilvēkam uz zemes. Viņam nav kur likties, viņam profesionāls nepieciešams kļūt par brīnišķīgu cilvēku.

Bērns lielāko dienas daļu pavada kopā ar šiem pieaugušajiem, kuri viņa acīs ieņem vecāku lomu: tiem ir jāklausa, viņi var sodīt vai apbalvot. Ir risks nonākt emocionālā atkarībā. Lai pasargātu sevi, bērns nosaka distanci, meklē kļūdas vai to, ko varētu izsmiet. Vēl viens izskaidrojums vēlmei “izvest no pacietības” – cilvēcisku attiecību deficīts: bērns nesaprot, viņš ir apjucis. Uzbrūkot skolotājam, viņš provocē personīgu reakciju, grib sajust skolotāja personību. Pieaugošiem bērniem nepieciešama atbalsta persona vairāk nobriedušas personības veidolā. Skolotāja reakcija (bez agresijas, ar cieņu), viņa patiesums un personība izpaužas tieši šajos brīžos un kalpo bērnam par paraugu.

Dažās skolās ir psihologi. Bet tas nav pietiekami. No vienas puses, viņi nevar vienlaikus risināt skolnieku, skolotāju un ģimeņu problēmas. No otras puses – viņu apmācība ne vienmēr ir pietiekama, tas bieži neietver, piemēram, psihisku traucējumu izpēti, viņi nav spējīgi atrisināt agresijas un vardarbības problēmas. No jaunajiem skolotājiem dzirdams par pieaugošu depresiju bērniem. Iepriekš tas tika apspriests reti – varbūt psiholoģiskie traucējumi ir saņēmuši pārāk mazāk uzmanības. Ja ir šāda problēma, labāk vērsties pie psihologa no malas.

 

Avots: psychologies.ru

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
18-gadīgie vēl nedrīkstētu legāli smēķēt, uzskata Dūrītis
Bērnu Dzirdes centra vadītāja: 1 no 15 cilvēkiem uz Zemes sirgst ar dzirdes traucējumiem
Pacienti no politiķiem prasa rīcību diabēta saslimstības katastrofālā pieauguma mazināšanai
VIDEO. Elektroniskās cigaretes apdraud jauno paaudzi, vērš uzmanību Šics
Ukraiņu partizānu darbība iedzinusi krievos bailes – atzīst Slaidiņš
Atliek minēt, kāpēc sirmgalvim tāds naids pret ukraiņiem, ka gandrīz nonāk cietumā
Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
Fani uzslavē dziedātāju Adeli, kas pārtrauca koncertu, lai palīdzētu grūtībās nonākušam fanam
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
Trīs īpašie acu veselības riski vasarā
“Mēness aptieka” – labākā darbavieta Latvijā. Ko nozīmē šāda apbalvojuma iegūšana?
Mēness aptieka: 14% Latvijas iedzīvotāju šogad nesvinēs Jāņus
Mēness aptieka: Gandrīz pusei aptaujāto Latvijas iedzīvotāju dzēriens Nr.1 Jāņos būs alus
21% “Centrālajā laboratorijā” testēto ērču šogad konstatēta Laimas slimība
„Mēness aptieka”: uz mājām vai biroju aptiekas produktus tagad var piegādāt „Wolt”
Ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas attīstības biedrības atbalstu Ukrainas iedzīvotāji Mēness aptiekās varēs iegādāties recepšu medikamentus 10 000 eiro apmērā
Lielākajai aptaujāto daļai nav pietiekamas informācijas par savu vecāku sirds veselību
Bērniem jāzina rīcība gadījumos, ja sagriezts pirksts vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība
Piecas lietas, ko, iespējams, nezināji par farmaceita profesiju
„Mēness aptiekas” farmaceitu un ratiņkērlinga komandas spēlē uzvar draudzība
„Mēness aptieka” saņem starptautisko Best Places To Work sertifikātu
Darbu sākusi „Centrālās laboratorijas” filiāle Olainē
Vingrošana un speciāli pielāgoti vingrojumi pretsāpju terapijai
Par katru labdarības akcijā „Pērkot tu ziedo!” iegādāto RFF produktu divdesmit centus ziedo bēgļiem
Labestības tablete ikvienam
Medus sastāvs un īpašības mūsdienīgā skatījumā
Kolagēns – veselām locītavām un ādai
Kādi mēdz būt iemesli matu izkrišanai
Trīs mutes higiēnas vaļi jeb mutes dobuma higiēnas minimums
„Mēness aptiekas” komanda Rimi Rīgas maratonā skries kopā ar Bērnu un jauniešu parasporta apvienības jauniešiem
Galveno nosacījumu komplekss ikdienas sportošanai, nekaitējot locītavām
Kā jauninājumi ērtībai pamazām top par ierastu ikdienu aptiekā
Ja locītavas smeldz no pārslodzes
Piens, lakrica vai šokolāde. Ar ko varētu konfliktēt tavas zāles
Mēness aptieka: Visbiežāk iedzīvotājiem ārsta palīdzība nepieciešama sadzīves un sporta traumu dēļ
Labestības tablete ikvienam
Vai uzturs apgādā ar visu, kas tavam organismam vajadzīgs?
Sāp mugura. Tableti, ortozi, masāžu vai tomēr pie ārsta
Atzīmējot Latvijas olimpiskā un paralimpiskā sporta sasniegumus
Kādas ir “burvju zāles” – rasaskrēsliņa dziedināšanas spējas?
Uzmundrinoši zaļais brokolis: gan salātos, gan konservos un pat ar muskatriekstiem
Ledusskapī uzglabājamas arī noteiktas zāles
Viss būs labi, jo kombinētā balstvakcīna jau ir izgudrota, apgalvo Ģimenes Ārstu asociācijas vadītāja
Veselība dārgāka, kaut tādēļ E-cigarešu tirgotājiem iestāsies smagi laiki
Sarežģītā saules aizsardzības aritmētika
Trīs mēneši līdz vēlēšanām. “Pārsteigumi var būt ļoti nejauki” – intervija ar Arni Kaktiņu
Cilvēki satraucas: vai būs nepieciešams obligāti saņemt ceturto Covid- 19 vakcīnas devu? Skaidro ārsts
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
“Atvainojamies par neērtībām!” Kāpēc tiek atcelti daudzi autobusu pārvadājumu reisi?
VIDEO. Rokeris Frīdis par homoseksuālām attiecībām: “Es viņus par pilnvērtīgiem cilvēkiem neuzskatu!”
Pēc šķiršanās no dzīvesbiedrēm, visi trīs grupas “Jumprava” Aigari tagad dzīvo vienā lauku mājā
Trešdien lietainākais laiks gaidāms Latgalē
Britu laikraksti prognozē drūmu nākotni premjerministram Borisam Džonsonam
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Par trīs eiro paaugstināsies NMPD maksas izsaukuma cena
10:24
Visu Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošana var neizdoties, spriež Slaidiņš
10:17
Pēc šķiršanās no dzīvesbiedrēm, visi trīs grupas “Jumprava” Aigari tagad dzīvo vienā lauku mājā
10:15