Cik gari atvaļinājumi ir eiropiešiem? 0
Daudzās Eiropas valstīs ilga un pamatīga atpūta nav vis kaut kāda ekstra vai greznība, bet gan pilnīgi normāla, pašsaprotama ikdienas prakse. Piemēram, Francijā darbiniekiem parasti pienākas vismaz piecas nedēļas apmaksāta atvaļinājuma gadā,
Vācijā par normu uzskata 24 līdz 30 atpūtas dienas, savukārt Zviedrijā strādājošie ļoti bieži izvēlas garus vasaras atvaļinājumus – trīs līdz četras nedēļas pēc kārtas.
Itālijā un Spānijā ir plaši izplatīta tradīcija ilgstoši atpūsties tieši augustā, kad liela daļa uzņēmumu burtiski pāriet palēninātā darbības režīmā. Arī amerikāņu veiktie pētījumi skaidri apliecina – cilvēki, kuri regulāri atpūšas ne mazāk kā desmit dienas pēc kārtas, daudz retāk saskaras ar emocionālo izdegšanu, trauksmi un bīstamām sirds un asinsvadu sistēmas problēmām.
Eksperti skaidro, ka mūsu smadzenes daudz labāk atjaunojas tad, ja cilvēks kaut uz laiku pilnībā nomaina savu ierasto vidi.
Tieši tāpēc pat netāls brauciens, atpūta pie ūdens, došanās kalnos vai vienkārši ilgāka laika pavadīšana pie dabas spēj radīt brīnumus un pozitīvi ietekmēt visu nervu sistēmu.
Skandināvijas valstīs ārsti pat oficiāli izmanto tādu jēdzienu kā “kontakts ar dabu”. Ar to tiek saprastas nesteidzīgas pastaigas mežā, atpūta pie ezeriem, apkārtējā informatīvā trokšņa maksimāla samazināšana un laika pavadīšanas minimizēšana pie dažādiem ekrāniem.
