Saikne starp stresu un hidratāciju 0
Saistība starp hidratāciju un stresu ir labi dokumentēta. Būtībā, kad esat dehidrēts, jūsu ķermenis jau atrodas stresa stāvoklī. Stresa laikā smadzenes izdala stresa hormonus, kas iedarbina ķēdes reakciju visā organismā.
Sinsinati Universitātes pētījumā, kas publicēts žurnālā Journal of Neuroscience, tika secināts, ka tas, cik labi jūs esat hidratēts, tieši nosaka, cik efektīvi jūsu ķermenis, prāts, emocijas un uzvedība spēj tikt galā ar stresu.
Savukārt pētījumā, kas publicēts žurnālā World Journal of Psychiatry, atklājās, ka tīra ūdens dzeršana ievērojami samazina depresijas un trauksmes gadījumus – abus stāvokļus, kas cieši saistīti ar stresu.
„Katrai jūsu ķermeņa šūnai ir nepieciešams ūdens, lai tā pareizi funkcionētu,“ skaidro pētnieki. Smadzenes sastāv no 75% – 85% ūdens, un pat neliela – tikai 2% – dehidratācija var izraisīt nogurumu, atmiņas traucējumus, grūtības ar uzmanības koncentrēšanu un garastāvokļa svārstības.
Tas ir tieši saistīts ar stresu. Ūdens patēriņa samazināšanās pat par puslitru paaugstina kortizola līmeni – galveno stresa hormonu. Ilgstoša paaugstināta kortizola ražošana var novest pie virsnieru noguruma.
Šādā dehidratācijas un stresa ciklā bieži pastiprinās arī depresija un trauksme, kas rada vēl lielāku slodzi organismam. Ūdens ir nepieciešams arī tam, lai triptofānu pārvērstu par serotonīnu – dabisko labsajūtas hormonu.
