Kliedējam mītus. Kā notiek vizīte un pārbaude pie proktologa 0
Diskomforts, nieze anālās atveres apvidū, sāpes vēdera izejas laikā vai asins plankumiņš uz tualetes papīra ir pietiekams iemesls, lai apmeklētu proktologu un veiktu taisās zarnas izmeklējumus.
Kā sagatavoties
“Ja nav nekādu sūdzību par taisnās zarnas darbību, bez vizītes pie proktologa var iztikt. To nevajag apmeklēt profilakses nolūkos kā ginekologu vai urologu,” saka P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas proktoloģe Inga Melbārde-Gorkuša, piebilstot, ka uzmanīgiem jābūt tiem cilvēkiem, kuriem ģimenē bijuši vismaz divi kolorektālā vēža slimnieki, kas saslimuši līdz 50 gadu vecumam.
Taču arī tad, kad radušās veselības problēmas, no vizītes pie šā speciālista daudzus attur bažas, ka taisnās zarnas apskate būs nepatīkama vai pat sāpīga. “Tas ir pilnīgi saprotams, ka daļa pacientu kautrējas, izjūt zināmas neērtības, apmeklējot proktologu. Tieši tādēļ apskate parasti nenotiek ārsta kabinetā, bet atsevišķā telpā vai vismaz aiz aizslietņa. Pirms tam pacientam nevajag īpaši gatavoties, piemēram, badoties vai dzert īpašus līdzekļus, lai iztīrītu zarnas. Ja vēdera izeja ir normāla, regulāra, var iztikt arī bez klizmas. Tā ir kairinoša un var radīt viltus simptomus – apsārtumu, pietūkumu, tā apgrūtinot diagnostiku,” norāda ārste. Vienīgi tiem, kuri cieš no aizcietējumiem, pirms proktologa apmeklējuma ieteicams aptiekā iegādāties un izlietot rektālo caurejas līdzekli – mikroklizmas paciņu, kas iedarbojas 10 – 15 minūšu laikā.
Kā notiek apskate? Pacients tiek noguldīts uz sāniem. Vispirms tiek veikta resnās zarnas izmeklēšana ar pirkstu. Tā nav sāpīga, jo gumijas cimds pirms tam ieziests ar atsāpinošu gelu. Pēc tam notiek taisnās zarnas izmeklēšana ar īpašu ierīci – proktoskopu, kas ļauj ārstam aplūkot resno zarnu piecpadsmit centimetru dziļumā. Tā uzgalis arī ieziests ar atsāpinošu līdzekli, tādēļ dažas minūtes ilgā procedūra pacientam rada tikai pavisam nelielu diskomfortu. Protams, ja vien hemoroidālā slimība vai plīsumi nav ļoti ielaisti. Ja apskates laikā ārsts pamana kaut ko aizdomīgu, pacients tiek nosūtīts uz padziļinātu taisnās un resnās zarnas izmeklēšanu – kolonoskopiju.
Otrs biežākais papildu izmeklējums, uz kuru proktologs nosūta pacientus, kuri sūdzas par apgrūtinātu vēdera izeju, ir defekogrāfija. Tā ir rentgenizmeklēšanas metode, kas ļauj izvērtēt taisnās zarnas un anālā kanāla izskatu un iztukšošanās īpatnības.
Vai tiešām operācija?
Dažreiz pacientu no vizītes pie proktologa attur doma – ja ārsts meklēs, vienmēr kaut ko atradīs, bet, ja atradīs, – noteikti operēs. Kādas taisnās zarnas saslimšanas visbiežāk tiek atrastas apskates laikā? I. Melbārde-Gorkuša saka, ka tie ir hemoroīdi, plīsumi un polipi. “Pacients satausta kaut kādu bumbuli un domā, ka viņam ir hemoroīdi, taču izrādās, ka tas ir polips, kas jāārstē pavisam citādi. Reizēm izrādās, kas sāpes un diskomfortu rada ne tikai hemoroīdi, bet arī plīsumi, par kuriem pacients nemaz nav nojautis.” Taču tas nenozīmē, ka uzreiz jāķeras pie operācijas. Ja traucējošie simptomi ir nesen parādījušies, bieži vien pietiek tikai ar uztura paradumu un dzīvesveida maiņu, piemēram, mazāk sēdēt, bet vairāk kustēties, izvairīties no aizcietējumiem, vai medikamentu lietošanu. Ja plīsums resnajā zarnā nav sadzijis vairākus mēnešus vai hemoroīdi moka jau gadiem, bez operācijas parasti nevar iztikt. Taču mēdz būt arī tā, ka, pārstājot lietot ziedes vai svecītes uz labu laimi un aizstājot tās ar ārsta izrakstītiem medikamentiem, izdodas atbrīvoties arī no ielaistām slimībām.
Dzirdēts, ka polipi taisnajā zarnā noteikti jāizoperē, jo 6% no tiem var kļūt ļaundabīgi. “Jā, polipi ir gļotādas veidojumi, ar kuriem jābūt ļoti uzmanīgiem. Vairākumā gadījumu proktologi cenšas tos noņemt, bet, ja tie ir pavisam nelieli, turpina novērot,” apstiprina ārste, norādot, ka polipi visbiežāk tiek atrasti kolonoskopijas laikā. Visi noņemtie zarnu polipi tiek nosūtīti uz laboratoriju izmeklēšanai. Tikai tā var būt pilnīgi pārliecināts, vai veidojums bijis labdabīgs vai ļaundabīgs.
“Ir polipi, kas nākotnē varētu mainīties, un, tos noņemot, pacients tiek pasargāts no zarnu vēža attīstības. Protams, jābūt uzmanīgam un regulāri jāapmeklē proktologs,” viņa saka. Ja polips jau kļuvis ļaundabīgs, jāiet pie onkologa, taču arī tad bieži vien izrādās, ka līdz ar polipa noņemšanu ļaundabīgās izmaiņas tikušas novērstas.
